Doma par auto iegādi bija diezgan spontāna - vajag un viss! Nebija tā, ka šī vajadzība bija vienkārši ambīcija, bet tā kļuva par nepieciešamību. Jo bija nepieciešamība nokļūt no punkta A uz punktu B neatkarīgi no sabiedriskā transporta kustības.
Mans pirmais auto: Mazda 323 BG (62)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pirms tam, protams, kā jau visiem, bija sapnis par savu personīgo auto un brīvību, ko tas sniedz. Domas par to, kāds tas var būt, bija visdažādākās - no ekonomiska mazlitrāžas dīzelīša līdz pat jaudīgai benzīna "kapsētai". Bet tā visu laiku auto iegāde tika atlikta dažādu iemeslu dēļ.
Pirmajos gados pēc tiesību iegūšanas pašam nebija sava auto, bet bieži lietoju vecāku auto. Dažbrīd citi ģimenes locekļi uzticēja arī savus auto uz kādu laiciņu. Tā nu sanāca pabraukāties ar visdažādākajiem auto, bet neviens īsti nebija tāds, kurš aizrautu un varētu teikt - arī es tādu gribu. Un tad nāca liktenīgais laiks, kad mašīna nebija ambīcija, bet gan nepieciešamība. Tā nu sāku skatīties. Pēc pāris dienu cītīgas sludinājumu pētīšanas, vairākiem izmēģinājuma braucieniem un vairāku auto palaišanas gar degunu viens auto iekrita acīs - Mazda 323 BG 1.6 benzīns, 91.gada izlaidums. Tā nu tika sazvanīts saimnieks, norunāta tikšanās un auto apskatīšana.
Norunātajā vietā ierados pirmais. Liktenīgs bija tas skats, kad ieraudzīju, ka auto tuvojas, uzreiz sapratu - tā būs mana Mazda! Pie iepriekšējā saimnieka bijusi piecus gadus kā otrā ģimenes mašīna - tātad kopta, salons tīrs, motors strādā kā pulkstenis. Pēc izmēģinājuma brauciena sapratu, ka auto tiešām ir kopts un nav nodzīts. Motors pietiekami jaudīgs un atsaucīgs salīdzinājumā ar dažādiem "vāciešiem", kuri tika izmēģināti, un pats galvenais - salonā nekas negrab! Arī rūsa nekur nebija manāma - vārdu sakot, īsta konfektīte.
Kad sāku runāt par cenu, saimnieks ieminējās, ka nākamajā dienā ir sarunāts pircējs, kurš dzīšot uz servisu, jo skate iet uz beigām, un tad runāšot par cenu un pirkšanu. Jūtot, ka auto sāk slīdēt ārā no rokām, bija frāze: "Ņemu! Jūs man atslēgas, es jums naudu, un rīt pārrakstām." Jo auto apskate bija sarunāta svētdienā.
Teikšu, kā ir, nenožēloju ne santīma, ko iztērēju šā auto iegādei. Lai gan pēc nopirkšanas bija šis tas jānomaina, bet to jau iepriekšējais saimnieks arī teica. Kopējie ieguldījumi bija ap 700 Ls. Kuros ietilpa auto iegāde, neliels remonts, skate un izpūtēja nomaiņa. Auto ieguva jaunu, sportiskāku skaņu un pie reizes arī jaunu vārdu no draugiem - "Irsiic", lai gan dobjā skaņa reizēm vairāk atgādināja bumbvedēja bubināšanu. Tā nu sākās mūsu kopīgie ceļi un piedzīvojumi. Sākumā gan auto bija pilnīgi vienkāršs - ar metāla diskiem, iekšā kasešu radio ar divām tumbiņām un ar "akvārija" logiem. Ar laiku auto ieguva respektablu ārējo izskatu, tika pie vieglmetāla diskiem un tonētiem aizmugurējiem logiem, kā arī pie labākas audio sistēmas. Pa ielām braukā ne mazums šādu Mazdu, bet šī ir tāda, kura atšķiras no kopējā auto pūļa.
Plusi: pietiekoši ekonomisks, vidēji 6,5 litri pa šoseju; pietiekoši dinamisks, jo vajadzības gadījumā kaunā neatstāj; pietiekoši ietilpīgs un ērts, jo pats esmu 195 cm un vienlīdz ērti ir sēdēt gan priekšā, gan aizmugurē arī attālumos, kas lielāki par 100 un 200 km; arī ar bagāžu nav bijušas problēmas, vienmēr ir atradusies vieta visām mantām; kompakts, jo vienmēr var atrast vietu, kur iespraukties, lai noparkotos.
Mīnusi: skaļš, var šķist, ka durvis vai logs nav kārtīgi aiztaisīti, bet pluss tajā ir tāds, ka uzreiz var dzirdēt, ja kaut kas nav kārtībā ar ritošo daļu; ar laiku ir izlīdusi arī rūsa, bet, manuprāt, šāda vecuma auto tas ir normāli.
Vairāk mīnusu pat īsti nesaskatu.
Mana pirmā mašīna manā īpašumā tūlīt būs divus gadus. Ar mašīnu braucu daudz, un šajos divos gados būs nobraukti gandrīz 50K km, un uz tehnisko apskati ir nomainītas pāris bukses un stūres pirksts, kas ir pavisam normāli Latvijas ceļu apstākļiem un nobrauktajiem km. Ceļa malā nekad neesmu palicis, un arī lielajā ziemas salā nekādu problēmu nav bijis. Labs auto studentiem - uzticams un salīdzinoši lēts eskspluatācijā.
Savu Mazdu noteikti atcerēšos vienmēr, jo kopā piedzīvots ļoti daudz. Tāds nu ir mans pirmais auto - neaizmirstams un neatkārojams.