Skip to footer
Šodienas redaktors:
Artūrs Guds
Iesūti ziņu!

Nelīdzēs pat "hands free" (25)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto

Uz allaž aktuālo jautājumu, vai automašīnas vadīšana un pļāpāšana pa telefonu ir divas savienojamas lietas, ar kategorisku nē atbild Jūtas universitātes zinātnieki.

Jūtas universitātes profesori, psihologi Džeisons Vatsons un Deivids Streijers pēc pētījumu rezultātu apkopošanas secinājuši, ka tikai 2,5 procenti no visiem autobraucējiem spēj savienot runāšanu pa telefonu un automobiļa vadīšanu, pat izmantojot hands free ierīces.

Veicot testus ar 200 brīvprātīgajiem, noskaidrots, ka tad, ja kritiskā momentā autovadītājs ir aizrāvies ar iepriekšējās dienas sporta spēļu pārrunāšanu, iepirkumu saraksta precizēšanu vai recepšu salīdzināšanu un tamlīdzīgi, bremžu pedāļa nospiešanai nepieciešams par apmēram 20% vairāk laika. Tas savukārt bremzēšanas ceļu pagarina par vidēji 30%. Tāpat trusīšiem-autobraucējiem, sēžot auto simulatorā, bijis grūti iekļauties satiksmes plūsmā, par 11% pasliktinājušies atmiņas uzdevumu rezultāti, kā arī par 3% samazinājušās spējas veikt matemātisku aprēķinus.

Testa veikšanai tika izmantots autošosejas simulators ar 32 jūdzes (51 kilometrs) garu distanci. Testa subjektiem (universitātes studentiem vecumā no 18 līdz 43 gadiem) nācās braukt pa šosejas labo joslu ar priekšā braucošu vadošo auto, kurš te paātrinās, te bremzē. Tāpat simulatorā bija ieprogrammēti par 5% ātrāk braucoši auto vidējā joslā un par 10% ātrāki auto kreisajā joslā, lai imitētu vienmērīgu satiksmi. Braukšanas laikā testa dalībniekiem nācās telefona klausulē klausīties balsī, iegaumēt divu līdz piecu vārdu virknējumus, kā arī risināt pavisam vienkāršus aritmētiskus uzdevumus, piemēram, pateikt, vai (3/1)-1=2. Rezultātu apkopošanas rezultātā psihologi secinājuši, ka tikai 5 no 200 testā iesaistītajām personām bijušas spējīgas vienlaikus veikt vairākus uzdevumus. Zinātnieki to skaidro ar ģenētiskām īpatnībām.

Komentāri (25)
Nepalaid garām!
Uz augšu