Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/18/10912738t1h623d.jpg)
Dziesmu svētku biedrība pauž bažas, ka Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra (NKMVA) nespēj nodrošināt Dziesmu svētku procesa vadīšanu vajadzīgajā profesionālajā līmenī, tāpēc būtu jāizvērtē aģentūras pastāvēšanas lietderība, informēja Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētāja Antra Purviņa.
Dziesmu svētku biedrība uzskata, ka ir jāizvērtē divas iespējas - izvēlēties procesa vadībai personālijas, kas būtu rīcībspējīgas, profesionālas un prasīgas, pretējā gadījumā būtu jālemj par aģentūras pastāvēšanas lietderību.
Dziesmu svētku biedrība savas bažas paudusi vēstulē, kas adresēta Valsts prezidentam Valdim Zatleram, kultūras ministram Intam Dālderim, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, masu saziņas līdzekļiem.
30.janvārī "Dziesmu svētku biedrības" kopsapulcē uzstājās NKMVA Dziesmu svētku nodaļas vadītājs Jānis Puriņš neesot spējis sniegt ieskatu par nākamo svētku veidošanas pašreizējo stadiju, vien ieskicējis šī brīža situāciju un virzību uz 2013.gada Dziesmu un deju svētkiem.
Uz jautājumu, kā aģentūra, kas ir valsts iecelta organizācija, kas atbild par Dziesmu svētkiem patlaban, veido Dziesmu svētku procesu, tika sniegta atklāta atbilde: “Valstij nav iespējas ietekmēt Dziesmu svētku procesu. Nav mērķprogrammas, to var ietekmēt tikai pašvaldības. Valsts aģentūra nevar ietekmēt amatierkolektīvu vadītāju atalgojumu, esam runājuši par mērķdotāciju, bet nespējam ietekmēt. Metodisko un profesionālo līmeni organizējam, lai pienāktu pie Dziesmu svētkiem. "Dziesmu svētku biedrība" lai ierosina programmu [dziesmu repertuāru]. Svira ir nauda. Mēs nevaram ietekmēt, likumi nestrādā!"
Pašlaik Dziesmu svētku likumā apturētais punkts par finansējumu nedaudz vairāk kā viena miljona latu apmērā vairs nenodrošina lielu daļu pašvaldību ar ievērojamu atbalstu tieši kolektīvu vadītāju atalgojumiem. Patlaban amatierkolektīvu vadītāji ne tik turīgās pašvaldībās mēnešalgā saņem no 10 līdz 50 latiem, kas bieži nenosedz pat transporta izdevumus, teikts atklātajā vēstulē.
Kultūras ministrijas pārstāve Signe Pujāte minētajā kopsapulcē atzina, ka kultūras ministrs šo mērķprogrammas finansējumu iekļāvis 2010.gada budžetā, bet valdība to noraidījusi.
NKMVA direktors Juris Karlsons izplatījis atbildes vēstuli, kurā uzskaitījis daudzas aģentūras veiktās aktivitātes, kas liek aiz tām saskatīt aktīvu darbu. Piemēram, tiek izstrādāti Dziesmu un deju svētku likuma grozījumi, jo daudzi likuma panti neatbilstot šodienas realitātei.
Karlsons uzskata, ka būtiski ir atjaunot likumā un arī reāli dzīvē mērķdotāciju piešķiršanu amatierkolektīvu vadītājiem.
NKMVA direktors uzsvēris, ka 2005.gadā valdība parakstījusi un apsolījusi atbalstīt starptautisko konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, kas nozīmē, ka Dziesmu un deju svētku procesam ar katru gadu jāpalielina finansējums līdz pat svētku kulminācijai 2013.gadā, kad Dziesmu un deju svētki ieplānoti UNESCO konference.
"Kategoriski noraidām jebkuras spekulācijas par to, ka 2013.gadā dziesmu svētki varētu nenotikt," vēstulē uzsver Karlsons.