Sinoptiķis: Laikapstākļi kļūst arvien neprognozējamāki (13)

"Diemžēl vai par laimi, aukstums nebeigsies," piebilst Vīksna. "Nedēļas beigās kļūs siltāks, bet izskatās, ka temperatūra vismaz mēnesi saglabāsies ap normu vai pat zem tās."

Jau ziņots, ka trešdien aizvadīta šīs ziemas aukstākā nakts, kad Daugavpilī gaisa temperatūra noslīdējusi līdz mīnus 33,5 grādiem pēc Celsija skalas. Teritorijas lielākajā daļā gaisa temperatūra pazeminājās no mīnus 25 grādiem līdz mīnus 30 grādiem, Latgalē un Vidzemē temperatūra pazeminājusies līdz -30, -32 grādiem.

Runājot par nākotnē gaidāmām globālām klimata pārmaiņām, Vīksna vērš uzmanību, ka tās konstatējamas jau tagad - gaisa temperatūra paaugstinās, paaugstinās ūdens līmenis pasaulē, arī Baltijas jūrā. Zinātnieki strīdas, jo datu ir daudz, bet ietekmējošie faktori un to kopsakarības ne līdz galam izpētītas. Jāņem arī vērā, ka šie pētījumi skar valstu ekonomiskās intereses un tādējādi tas būtībā ir politisks jautājums.

Ir lasāmas teorijas, ka lielvalstis jau tagad lielus līdzekļus iegulda klimata ieroču izveidei. Ir spekulācijas, ka atsevišķas viesuļvētras ir radušās, eksperimentējot ar kādiem klimata ieročiem. "Tādēļ domāju, ka mēs nemaz nezinām, kas patiesībā notiek un notiks. Mēs ikdienā izmantojam milzum daudz datu un aprēķinu, lasām rakstus, bet jāsaprot, ka sabiedriskajā telpā iepludinātā informācija bieži vien ir tendencioza," uzskata Vīksna.

Sinoptiķis norāda - jo ilgāk viņš darbojas ar laika prognozēšanu, jo vairāk saprot, cik sarežģīti un daudzveidīgi ir klimata pārmaiņu cēloņi. Tāpēc viņš iesaka paturēt prātā, ka "prognozes ir tikai lielākas vai mazākas varbūtības".

Šonedēļ būs visaukstāk. Nedēļas beigās kļūs siltāks, bet izskatās, ka temperatūra vismaz mēnesi saglabāsies ap normu vai zem normas. Tagad temperatūra ir nedaudz zem normas, kas janvāra beigās, februāra sākumā ir ap -5°C. Protams, nav izslēgts, ka īslaicīgi šajā periodā jūras piekrastē ar dienvidrietumu vēju pēkšņi ieplūdīs silta gaisa masa un temperatūra paaugstināsies līdz plus vienam diviem grādiem. Bet šķiet, ka kopumā saglabāsies stabils sals.

Situāciju ar noturīgo salu Vīksna skaidro ar šogad izteikti bloķējošo anticiklonu darbību, - anticikloni, kas ir izveidojušies virs Krievijas, līdz ar dienvidaustrumu vējiem dzen aukstās masas šurp un neļauj siltajiem cikloniem no Atlantijas okeāna ielauzties virs Eiropas. Pēdējās nedēļas laikā atmosfēras spiediens ir īpaši augsts, šādas spiediena vērtības reti kad novērojamas Latvijā. Tādēļ ir arī auksts un ļoti maz nokrišņu.

Pareizāk šos procesus dabā Vīksna iesaka saistīt ar globālām klimata pārmaiņām, nevis globālo sasilšanu, jo zeme nesasilst visur vienādi. Pasaulē ir atsevišķi rajoni, kur notiek atdzišana. Bet kopumā gaisa temperatūra tomēr paaugstinās.

Arī Latvijā, skatoties klimatiski, nepilnos simts gados temperatūra jau ir pakāpusies vismaz par pusotru grādu. Bet klimatam ir fluktuācijas - svārstīšanās, novirze no normas, tas mainās arī neatkarīgi no cilvēka darbības dažādu dabisku procesu ietekmē. Lai gan katru gadu vidējā gaisa temperatūra paaugstinās, ik pa laikam var būt ziema ar stipru salu.

Vidējā gaisa temperatūra tiek aprēķināta, ņemot vērā laiku, kad meteoroloģijas stacijas ir sākušas novērojumus. Tad tiek noteikta vidējā gaisa temperatūra no stacijas darbības sākuma līdz pašreizējam brīdim. Lai meteoroloģisko staciju datus varētu korekti salīdzināt, pasaulē vēl ir noteikti klimatiskie periodi. Agrāk pārsvarā izmantoja datu kopumu laika periodā no 1961.gada līdz 1990.gadam. Bet, tā kā pēdējos 20 gados temperatūra ir ievērojami kāpusi, tad aprēķinos izmantotais klimatiskais periods ir pārlikts par desmit gadiem vēlāk- no 1971. līdz 2000.gadam. Tas tad arī kalpo kā fons - vidējā gaisa temperatūra, pret ko attiecina pēdējos gaisa temperatūras novērojumus, skaidro Vīksna.

Sinoptiķis norāda uz vēsturiskajiem datiem - literatūrā pieejamā informācija par pēdējiem 1000 gadiem rāda, ka gaisa temperatūra pasaulē te paaugstinājusies, te pazeminājusies. Piemēram, no 16. līdz 19.gadsimtam Eiropā bija tā sauktais mazais ledus laikmets, kam bija raksturīga pazemināta gaisa temperatūra. Gaisa temperatūra nav vienmēr gājusi lineāri uz augšu, izteiktāk tas vērojams pēdējos 20 gados.

Par pašreiz notiekošo klimata izmaiņas jautājumos vienprātības nav. Protams, tendence ir tāda, ka lielākajā pasaules daļā gaisa temperatūra paaugstinās. Bet kāpēc un vai temperatūra kritīsies - par to ir ļoti daudz hipotēžu.

"Viena no tām - izkusīs Grenlande, bet saldūdens apjoms, kas radīsies, ledum kūstot, nobremzēs Golfa straumi, kas nāk no dienvidiem uz ziemeļiem. Golfa straume atdzisīs, pirms tā būs sasniegusi Eiropas platuma grādus. Tā dēļ Eiropā kļūs krietni aukstāks un ziemas būs sevišķi bargas. Bet tā ir tikai viena hipotēze. Citas ilgtermiņa prognozes liecina, ka visā Eiropā gaisa temperatūra būtiski paaugstināsies, bet Vidusjūras reģionā karstuma un dzeramā ūdens trūkuma dēļ ap gadsimta vidu vairs nebūs komfortabli dzīvot. Bet Baltijas jūras reģions būs populārākā vieta, kur eiropiešiem pavadīt atvaļinājumus," stāstījis Vīksna.

Temperatūra ir saistīta ar mitrumu, nokrišņiem, vēju un citiem nosacījumiem. Izmainoties nedaudz kādam no parametram, mainīsies visi pārējie.

"Vispār laikapstākļi kļūst arvien neprognozējamāki. Mēs varam gaidīt arvien vairāk notikumu, kad varēsim brīnīties, kā tas varēja notikt, jo klimatiski tā tam nevajadzētu būt. Piemēram, vasarā pēkšņi ir stipra lietusgāze, kad nolīst mēneša norma. Bet decembrī Kolkā bija neparasti daudz sniega. Agrākos gados prognožu gatavošanā vairāk varēja vadīties pēc tā, kā attiecīgajā periodā, valdot līdzīgiem sinoptiskajiem procesiem, bijis citos gados. Tagad biežāk vērojami spontāni un lokāli procesi - pieaug ekstrēmu gadījumu skaits," skaidro sinoptiķis.