Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/18/10914764t1h4222.jpg)
Senie grieķi un romieši kāļus uzturā lietoja jau dažus gadsimtus pirms mūsu ēras.
Kālis ir šķiedrvielām bagāts dārzenis, tā saucamais krustziežu dzimtas augs. Tas ir lielisks enerģijas avots, jo sastāvā ir dabiskie cukuri (glikoze un fruktoze) un cietes. Bez tam kāļi satur olbaltumvielas, ogļhidrātus, minerālvielas (kāliju, sēru, fosforu, dzelzi), pektīnus, ēteriskās eļļas, nedaudz karotīnu, nikotīnskābi, tiamīnu un riboflavīnu. Bagāti ar C vitamīnu, satur arī B1, B2 un PP vitamīnus.
Uzturā izmantojami nepārauguši kāļi, kamēr tie nav kļuvuši koksnaini. Svaigi kāļi ir nedaudz sīvu garšu, tāpēc tos visbiežāk izmato zupās sautējumos. Lai noņemtu sīvumu, pirms vārīšanas vai sautēšanas var apliet ar verdošu ūdeni, tas palīdz atbrīvoties no sīvuma. Kāļu sulu lieto uzturā, lai papildinātu vitamīnu devu organismā.
Kāļi uzglabāšanas laikā ļoti ilgi saglabā C vitamīnu, taču izvārītiem kāļiem pēc 3 stundām C vitamīns pilnīgi noārdās. Kālis tiek uzskatīts par īstu ziemas dārzeni, jo ir salcietīgs un var tikt uzglabāts uz lodžijas vai balkona, arī pagrabā. Parasti uzturā izmanto dārzeņa saknes.
Kāļi veicina gremošanu un nomāc pūšanas procesu zarnās, uzlabo asinsrites sistēmas darbību. Sastāvā esošais dzelzs lieliski palīdz organismam papildināt dzelzs krājumus anēmijas gadījumā, kā arī lieti noder pret aterosklerozi un plaušu iekaisumiem. Pieder tiem diētiskajiem produktiem, kas mīkstina vēdera izeju. Kālim piemīt arī urīndzenošas un atkrēpošanu veicinošas īpašības. Ieteicams akūta gastrīta, enterīta, kolīta gadījumā. Ārstnieciskā nolūkā ēd saknes, lieto sulu, ko pēc garšas var jaukt arī ar citām sulām, bet tas jādara piesardzīgi, vērojot mazuļa organisma reakciju un, protams, uzsākot ar nelielu sulas daudzumu – jāņem vērā, ka svaigi spiestas sulas ir ļoti koncentrētas, tāpēc, piemēram, bērniem līdz 1,5 gadu vecumam ieteicams uzturā lietot tikai atšķaidītas sulas. Sula jāgatavo tieši pirms lietošanas! Reizēm izmanto arī auga virszemes daļu – lakstus. Zīmīgi, ka kāļus pielieto arī ārīgi – sarīvētus kāļus liek uz slikti dzīstošām brūcēm, bet sulas kompreses izmanto pie apdegumiem un ādas slimībām (kāļiem piemīt spēcīga pretmikrobu iedarbība).
Kālis ir viens no produktiem, kas tiek ieteikts alerģisku bērnu uzturā – retāk izraisa alerģiskas reakcijas. Neiesaka lietot slimnieku uzturā, jo novērots, ka kāļi var izraisīt cilvēka gremošanas orgānos gāzu rašanos. Bērniem zaļi kāļi ir noderīgi zobu stiprināšanai.
Kāļus var ēst svaigus, cept, vārīt, sautēt, var gatavot arī pildītus kāļus. Prasmīgas saimnieces kā garšvielu izmanto pat kāļu lakstus (piemēram, salātos), savukārt kaltētus kāļa lakstus liek klāt zupām un mērcēm. Sasmalcinot kāļus skaidiņās, tos var arī skābēt, gluži kā kāpostus. Jebkura dārzeņu zupa un sautējums būs gardāki, tiem pievienojot kāli. Lieliski sader, vārot to kopā ar kartupeļiem, bet var arī izvārīt tikai kāli un sagriezt to šķēlītēs – var būt laba piedeva gaļas ēdieniem.
***
Desu un kāļu sautējums
100 g desas sagriež ripiņās un sviestā apcep. Tad pievieno gabaliņos sagrieztus kāļus, buljonu vai ūdeni, sāli, ķimenes un sautē. Šķidrumu sabiezina ar izkarsētiem kviešu miltiem. Pievieno skābu krējumu. Pasniedz ar vārītiem kartupeļiem.
Burkānu un kāļu salāti
2 burkāni, 1 neliels kālis, skābs krējums, cukurs, sāls, zaļumi.
Notīrītus, nomazgātus burkānus un kāli sarīvē uz smalkās dārzeņu rīves, sajauc, pārlej ar krējumu, kam pēc garšas pievienots sāls un cukurs, pārkaisa ar sasmalcinātiem zaļumiem.
Ābolu un kāļu zupa
3 āboli, 2 kāļi, 3 burkāni, 50 g grūbas, taukvielas, krējums, zaļumi
Kāļus un burkānus nomizo, sagriež salmiņos un apcep. Liek katliņā un pielej verdošu ūdeni (apmēram 1,5l). Pa to laiku atsevišķi vāra grūbas, pusgatavas pievieno zupai un turpina vārīt. Ābolus nomizo, izgriež serdi, ābolus sagriež daiviņās un pievieno zupai. Zupu uzvāra, pieliek krējumu un pārkaisa ar sasmalcinātiem zaļumiem.
Cepti kāļi
Kāļus nomizo un novāra pusgatavus, sagriež 1 cm biezās ripās, pasāla, sapiparo, apviļā miltos un apcep eļļā. Liek cepamtraukā, pārlej ar glāzi krējuma un cepeškrāsnī pasautē. Pasniedz ar zaļumiem.
Kāļu un ābolu salāti
1 kālis, 1 selerijas sakne, 1 ābols, krējums, zaļumi, sāls, citrona sula.
Seleriju un kāli notīra un rupji sarīvē, apslaka ar citrona sulu. Sarīvē ābolu, visu samaisa ar krējumu, pasāla, pārkaisa ar zaļumiem.
Kāļu piena zupa
Kāļus nomizo, liek kastrolī ar aukstu ūdeni, vāra, līdz ūdens verdošs, izņem laukā, sīki sagriež un atkal liek verdošā ūdenī. Pievieno griķus, svaigus sagrieztus kartupeļus, sviestu, sāli. Kad kālis gandrīz gatavs, pievieno pienu un viegli uzvāra.
Kāļu plovs
500 g jēra gaļas, kāļi, rīsi, garšvielas.
Gaļas gabaliņus apcep, pasāla, sapiparo. Apcep gabaliņos sagrieztus kāļus un sausus rīsus, pievieno ūdeni, samaisa un sautē visu zem vāka gatavu.
Ar sēnēm pildīts kālis
1 kg kāļu, 200 g sālītu sēņu, 200 g skābu kāpostu, 1 sīpols, 3 ēd.k. eļļas, majonēze, zaļumi.
Kāļus izcep cepeškrāsnī, nogriež virsu un izņem mīkstumu. Sālītas sēnes nomazgā, sakapā un apcep ar smalki sagrieztu sīpolu eļļā, tad samaisa ar skābiem kāpostiem un sasmalcinātu kāļu mīkstumu. Maisījumu pilda atpakaļ kāļos. Kāļus apsmērē ar eļļu, liek cepeškrāsnī un cep gatavus. Pasniedzot pārlej ar majonēzi un pārkaisa ar sakapātiem zaļumiem.
Līdzīgi var gatavot ar biezpiena pildījumu: biezpienu saberž ar mannas putraimiem, pievieno olu, cukuru un kāļa mīkstumu.