Daugavas racēji kopā ar aktieri un 3.ģimnāzijas direktoru aģitē pensionārus ieguldīt naudu Daugavas padziļināšanas projektā, kas izmaksās 90 miljardus un veidošot savienojumu ar Dņepru.
Minhauzena vīzija par 90 miljardiem (230)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Divas savstarpēji konkurējošas akciju sabiedrības rosinājušas Daugavu padarīt par kuģojamu kanālu. Iecerēts katrā mazpilsētā ierīkot preču terminālu un pašu Daugavu savienot ar Dņepru un Volgu un izbūvēt vēl trīs HES. Projekts izmaksāšot 90 miljardus eiro un atmaksāšoties 6 gados.
Izveidotas divas akciju sabiedrības. Vieni pārstāv solīdus uzņēmējus, politiķus un advokātus. Šo cilvēku tuvākie plāni ir par Eiropas naudu izvērtēt iespējas Daugavas bagarēšanai un, ja šādas iespējas ir, tad par investoru naudu Daugavu savienot ar Dņepru, izveidojot kuģojamu transporta ceļu.
Otrai akciju sabiedrībai „Ūdens enerģētikas un transporta sistēma „Rīga – Hersona – Astrahaņa” plāni ir Daugavu bagarēt līdz pat Volgai, un būtiskās izmaiņas upes gultnē var pat appludināt Pļaviņas.
Rīko tikšanos ar pensionāriem
Pēdējā laikā organizācija rīko virkni tikšanos ar pensionāriem, kurās aģitē iegādāties akciju sabiedrības akcijas. Prezentācijas sākumā noskaņu rada aktieris un uzņēmuma dalībnieks Rolands Zagorskis. Projekta galvgalī ir bijušais apsardzes darbinieks Valērijs Štamers, kuru savulaik Jēkabpils puses uzņēmēji vainoja naudas izkrāpšanā. Viņam piepalīdz Rīgas 3.ģimnāzijas direktors Andris Priekulis.
Valerijs Štamers, projekta realizētājs: "Ir jāuzbūvē 48 liellaivu flote, kas varētu pārvadāt šādas preces, kuru transporta izmaksas, salīdzinot ar dzelzceļu, ir trīs reizes zemākas un ar autotransportu 11 reizes zemākas."
Iecere ir ar kanāliem savienot Daugavu ar Dņepru un Volgu. Un tad Ķīnas, Kazahstānas un Ukrainas preces ar tankkuģiem peldēs pa šīm upēm rietumu virzienā. Autori uzmetuši arī aptuveno projekta tāmi - 90 miljardi eiro. Tā nebūšot nekāda problēma, jo naudu aizdos Eiropas un Ķīnas bankas, turklāt lielāko daļu ziedošot Eiropas Savienība – 65%.
Daugavas potenciālie racēji atzīst, ka projekts būtiski izkropļo upes gultni un krastus, tomēr tajā nesaredz nekā slikta. Padziļināšana tikai nākšot upei par labu. Valerijs Štamers, projekta Daugava – Latvijai īstenotājs: „Latvenergo ir jābūvē zivju migrācijas lifti. Kā jūs zināt, pa Daugavu zivis migrē tikai līdz Rīgas HES. Līdz ar to zivju lifti un slūžas var nodrošināt migrāciju. Un līdz ar to ir pierādīts, ka šāda sistēma strādā.
Vākšot parakstus referendumam
Plāna punkts numur viens - izsludināt parakstu vākšanu par referenduma rīkošanu. Referendumā uzņēmēji piedāvā tautai balsot par viņu pašu uzrakstītu likumu uz vienas lapas, kas paredz nodot Daugavu uz 100 gadiem projekta īstenotājiem lietošanā, kā arī paģēr valdībai sarunāt ar Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju, ka tās piekrīt mainīt Daugavas, Dņepras un Volgas tecējumu arī to teritorijās. Paralēli referendumam projekta autori aicina pensionārus iegādāties uzņēmuma akcijas par 5 latiem gabalā. Tā esot tirgus cena akcijai, kuras nominālvērtība ir viens lats.
Andris Priekulis, projekta Daugava – Latvijai atbalstītājs: „Man jau arī ļoti daudz, man ir 52, es jau arī diez vai tos augļus baudīšu. Jo tomēr viss cikls ir 14 gadi no šī mirkļa, kad mēs šobrīd kaut ko sākam reāli darīt, praktiski darīt. Inženiertehniskais plāns un ekoloģiskā izvērtēšana arī prasa zināmu laiku. Īstenībā tas būtu novēlējums mūsu bērniem un mazbērniem.”
No pensionāriem savākto naudu var neatdot
Pēc pašu teiktā, šobrīd akciju sabiedrībā esot 350 biedri un savākti 700 000 latu. No pensionāriem savāktā nauda tiek tērēta projekta reklamēšanai. Realizēt to nav iespējams. Nav iespējams arī projektēt. Paši autori atzīst, ka bez uzvaras referendumā un pozitīva ietekmes uz vidi atzinuma projekts izkūst kā ledus maija rītā.
Žurnālists: Ko jūs darīsiet, ja tauta noraidīs šo likumprojektu?
Andris Priekulis, 3.ģimnāzijas direktors: Nu, mēs nedarīsim neko.
Žurnālists: Kas notiks ar tiem līdzekļiem, kas bija savākti?
Andris Priekulis, 3.ģimnāzijas direktors: Principā, nu, tie līdzekļi, kas tiks savākti, mēs uzskatīsim, ka šī projekta virzība vienkārši nav izdevusies. Tas ir vienīgais.
Žurnālists: Bet kas notiks ar tiem līdzekļiem, kas tiks savākti?
Andris Priekulis, 3.ģimnāzijas direktors: Ja tauta neatbalstīs šo projektu un netiks pieņemts šis atbilstošais likumprojekts, tad arī, vārdu sakot, es teikšu tā – bizness ir vienmēr ar riska zonu. Biznesā var iegūt naudu un naudu zaudēt.
Pensionāri akciju izplatīšanai izvēlēti ne tādēļ, ka tā būtu sabiedrības turīgākā, bet gan sociāli aktīvākā daļa. Pēc autoru ieceres, ja pensionāri par akcijām būs atdevuši savus pēdējos ietaupījumus, tie aicinās referendumā piedalīties citus, izies ielās un savādāk atbalstīs projektu.
Konkurenti - Gailis, Ķirsons, Meļņiks, Rāvis u.c.
Pie šā paša projekta ķērusies vēl viena akciju sabiedrība – „Enerģētika un ūdens transports”. Tā pieder nopietnākai publikai. Īpašnieku vidū ir ekspremjers Māris Gailis, Rīgas kuģniecības līdzīpašnieks Vasilijs Meļņiks, „Lido” saimnieks Gunārs Ķirsons, būvnieks Guntis Rāvis, pārtikas rūpniecības uzņēmēji Atis Sausnītis, Ivars Strautiņš, kā arī advokāts Egons Rusanovs un Saeimas deputāts Jānis Ģīlis. Sarunā ar „Nekā personīga” šo uzņēmēju grupu pārstāv „Užavas alus” saimnieks Uldis Pumpurs un ekonomists Uldis Osis.
Žurnālists: Vai jūs plānojat līdzīgu to akciju izsludināšanu, kā dara tā otra kompānija?
Uldis Pumpurs: Nu, es domāju, ka mēs pašreiz tādas akcijas netaisāmies sludināt neko, vēl nav pienācis tas mirklis, kad tas būtu jādara.
Žurnālists: Kāds ir jūsu viedoklis par šo referendumu, ko viņi rosinājuši par to parakstu vākšanu?
Uldis Pumpurs: Nu iesākumā, kad es biju tai kompānijā, tad es arī tāpat domāju, tāpēc ka es sapratu, ka projekts ir labs. Tas ir ļoti labs. Bet nav jau pareizi taisīt referendumu, kamēr tu nezini, vai to drīkst darīt vai nedrīkst darīt, ja nav veikta izpēte uz dabu.
Tomēr idejiski arī šī akciju sabiedrība vēlas īstenot Daugavas pārveidi par kuģošanas ceļu. Tas esot ekonomiski izdevīgi un iejaukšanās Daugavas ekosistēmā sevi attaisnošot. Projekta ekonomiskā sāls esot kuģu transporta izmaksās. Vienreiz Daugavu izroc, un tev uz gadu desmitiem bezmaksas ceļš. Dzelzceļa un autotransporta sistēmas uzturēšana ir nesalīdzināmi dārgāka.
Uldis Osis, ekonomists: "Vēlme būtu, ka visi šie kravu apstrādes centri un loģistika, pakalpojumi, kas ir saistīti ar kravām, finansēm, ar tirdzniecības darījumiem un tamlīdzīgi, lai tomēr būtu bāzēti Eiropas Savienībā, vislabāk tuvāk pie robežas, un Latvija no šī viedokļa ir ļoti izdevīgā vietā."
Vides ministrs abu akciju sabiedrību ieceres sauc par katastrofu
Raimonds Vējonis, vides ministrs, ZZS: "Es uzskatu, ka šāda projekta realizācija Latvijas teritorijā nav teorētiski iespējama, kaut vai pieņemot, ka plāno būvēt 3 HESus. Lai pārvietotos, ir jābagarē Daugava."
ES naudu negrasās dot
Ministrs arī noliedza, ka šo projektu finansēt varētu Eiropas Savienība. Nekas tāds neesot paredzēts. Arī Eiropas Savienības enerģētikas komisāra birojā „Nekā personīga” noliedza, ka šādam projektam būtu paredzēts Eiropas struktūrfondu līdzfinansējums.
Raimonds Vējonis, vides ministrs, ZZS: "Manuprāt, spekulācijas Latvijā, ko vieni vai citi cilvēki musina cilvēkus iesaistīties projektā, nu, es teiktu, esiet uzmanīgi. Kamēr nav veikts ietekmi uz vidi novērtējums, jebkurai aktivitātei, arī šāda ceļa izveidošanai nav dota ne zaļā gaisma, nekā. Tas ir kā nopirkt kaķi maisā."