Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ķermeņa aprises, izteiktas krūšu līnijas, pīrsings un skaidri redzamas ģenitālijas. Vai tas ir striptīza šovs? Nē, tas ir attēls, ko parāda aviopasažieru kontroles iekārta – 3D lidostu skeneris.
Nav noslēpums, ka šāda veida pasažieru pārbaude paver jaunas iespējas terorisma draudu novēršanai, tomēr tā sastopas arī ar sabiedrības iebildumiem, kas šo virtuālo izģērbšanu saista ar cilvēka tiesību uz privātumu pārkāpumu. Jo aktuālāks kļūst lidostu skeneru ieviešanas jautājums starptautiskajās lidostās, jo skaļāk runā cilvēktiesību aizstāvji. Vienai no šīm pusēm būs jāpiekāpjas vai arī – jārod kompromiss. Cik lielā mērā cilvēka tiesībām uz privātumu būtu jāpiekāpjas sabiedrības drošības labā? Vai lidostu skeneru izmantošanu var uzskatīt par cilvēka tiesību uz privātumu pārkāpumu?
Par minētajiem jautājumiem satraucas Eiropas Parlaments (EP) 2008.gada oktobrī, kad Eiropas Komisija (EK) ierosina lidostās atļaut izmantot ķermeņa skenerus. EP norāda, ka „virtuālā izģērbšana” ir sarežģīts tehnisks pasākums aviācijas drošības jomā, kā arī var būtiski ietekmēt cilvēka tiesības uz privātumu, datu aizsardzību un personas cieņu. Vēl viens akmens EK dārziņā – instance pirms konkrētā ierosinājuma nav konsultējusies ar Eiropas Datu aizsardzības aģentūru un Eiropas Pamattiesību aģentūru.
Nesagaidot „zaļo gaismu” no Eiropas Savienības instancēm, jautājums par pastiprinātu drošību un ķermeņa skeneru ieviešanu lidostās kļūst aktuāls 2009.gada nogalē, kad ar „Al Qaeda” grupējumu saistīts vīrietis aptuveni 20 minūtes pirms lidmašīnas nolaišanās Detroitā mēģina iedarbināt spridzekli, par laimi, neveiksmīgi. Ilgi nav jāgaida, līdz briti kontroles pastiprināšanā lidostās iesaistās politiskā līmenī – Anglijas premjers Gordons Brauns atļauj ķermeņa skeneru ieviešanu Anglijas lidostās, raksta 4.janvāra britu laikraksts „The Guardian”. Ilgi nav jāgaida arī uz pretreakciju. Cilvēktiesību organizācijas norāda, ka skeneru izmantošana ir nopietna iejaukšanās cilvēka tiesībās uz privātumu pati par sevi, turklāt iegūtie slavenību fotoattēli pēc skenēšanas var tikt ļaunprātīgi ievietoti internetā, paveras arī lieliskas iespējas revolucionārai bērnu pornogrāfijai.
Kā redzams, izvērtējot lidostu skeneru izmantošanu, tiek ņemti vērā divi faktori – cilvēka privātums, kam pretstatā ir sabiedrības drošība. Abu faktoru nozīmību uzsver arī cilvēktiesību eksperts Mārtiņš Mits, sakot, ka šāda veida drošības pārbaude ir „nopietna iejaukšanās cilvēka privātumā, bet mērķis arī ir nopietns”. Pēc eksperta domām, skenera izmantošana pati par sevi nav pārkāpums, jo „ne visas iejaukšanās cilvēku privātumā nozīmē pārkāpumu”. Tāpēc īpaša nozīme ir jāpievērš tam, kā šī ierīce tiek izmantota, vai tiek nodrošinātas procesuālās garantijas, kas ļauj novērst cilvēktiesību pārkāpumus. Par iespēju novērst pārkāpumus sola parūpēties arī atbildīgās britu institūcijas, solot izstrādāt rīcības kodeksu, kas mazinātu vai pilnībā izslēgtu risku.
Iespējams, ka šis ir gadījums, kad cilvēktiesību aizstāvji nevarēs apstādināt lidostu drošības tehnoloģiju attīstību, bet ietekmēt spēs noteikti. Ieklausījušās ir ES institūcijas, proti, EK veic pētījumu par lidostu skeneru izmantošanu no cilvēktiesību viedokļa. Starptautiskās lidostas „Rīga” pārstāvis Mārtiņš Langrāts norāda uz kompromisa soļiem arī no tehnoloģiju izstrādātāju puses. Langrāts stāsta, ka esot rasts jauns risinājums, kas „vairs monitorā nevizualizē cilvēka ķermeni, bet bezpersonisku kontūru, apveidu, kas sekmīgi ļauj identificēt aizdomīgus priekšmetus”.
Šie fakti ļauj domāt, ka atbildīgās institūcijas ir nopietni ņēmušas vērā cilvēktiesību aizstāvju iebildumus. Iespējams, arī sabiedrībai būs jāņem vērā nerimstošie terorisma draudi un daļa personīgā privātuma jāziedo kopējās drošības labā. Tomēr, kā atzīst arī lidostas „Rīga” pārstāvis, līdz visaptverošai ķermeņa skeneru ieviešanai Eiropas lidostās ejams vēl tāls un finansiāli dārgs ceļš. Tas ļauj cerēt uz pārdomātiem soļiem gan no Eiropas valstu valdību, ES institūciju, gan arī cilvēktiesību aizstāvju puses.