Bez atbalsta ukraiņu pilsoniskā aktivitāte Latvijā var apsīkt, brīdina "Providus" (2)

Ukrainas bēgļu nevalstisko organizāciju straujo izveidi Latvijā veicināja kara izraisītā ārkārtas situācija, mērķēts donoru atbalsts un sabiedrības atsaucība. To veidošanos sekmējis arī lielais ukraiņu skaits Latvijā - vairāk nekā 40 000 cilvēku -, aktīvistu pieredze un augsta motivācija, atzīmē "Providus".

Kā galvenos ukraiņu pašorganizācijas motivācijas faktorus pētnieki uzskaitījuši vēlmi palīdzēt tautiešiem, saglabāt kultūru, pārstāvēt kopienas intereses, kā arī nodrošināt ideju autonomiju un personīgo pašrealizāciju. NVO statuss tika uztverts kā praktiska nepieciešamība, lai piesaistītu finansējumu, darbotos legāli un piesaistītu resursus, teikts ziņojumā.

Pētnieki izcēluši arī mentoru, pašvaldību un digitālo platformu nozīmi atbalsta sniegšanā organizāciju dibināšanā, ko papildinājusi ukraiņu pašiniciatīva un neatlaidība.

Pētnieku ieskatā, lielākā daļa ukraiņu dibināto biedrību ir potenciāli dzīvotspējīgas. Organizāciju dzīvotspēju veicina organizāciju elastība un spēja pielāgoties mainīgajam pieprasījumam, piemēram, pārorientējoties uz praktiskākiem kursiem vai jauniem darbības virzieniem.

Vienlaikus tiek norādīts uz ukraiņu NVO atkarību no finansiālās stabilitātes un organizatoriskās kapacitātes. Vairākas organizācijas saskaras ar izaicinājumiem, jo paļaujas uz īstermiņa projektu finansējumu un saskaras ar nenoteiktību pēc krīzes grantu beigām.

Ilgtspēju ietekmē arī organizāciju iekšējā kapacitāte - valodu prasmes, administratīvās un finanšu pārvaldības iemaņas, kas jāstiprina. Nozīmīgi ir arī līderu personiskie plāni, tostarp par palikšanu Latvijā, apņēmība un tematiskais fokuss, piemēram, darbs ar izglītību un kultūru, kas piesaista plašāku auditoriju.

Pētnieki pauž bažas, ka bez mērķēta un paredzama atbalsta ukraiņu pilsoniskā aktivitāte Latvijā var apsīkt. Ukraiņu NVO pārstāvji un pētījuma eksperti ir vienisprātis, ka Latvija nevar paļauties uz to, ka ukraiņu pilsoniskā aktivitāte ilgtermiņā saglabāsies pati no sevis, kā galveno apdraudējumu minot krīzes finansējuma beigas nākamo pāris gadu laikā.

Organizācijas norādījušas uz nepieciešamību pēc "mīkstās piezemēšanās" mehānismiem un jauniem, ilgtspējīgiem finansēšanas modeļiem. Tāpat uzskaitīti tādi riska faktori kā izdegšana, līderu aizbraukšana, kā arī administratīvās, finanšu pārvaldības un valodas barjeras.

Ziņojumā uzsvērta nepieciešamība pēc paredzama pārejas periodā finansējuma, piemēram, grantu konkursi ar vienkāršotām pieteikšanās un atskaišu prasībām, kā arī zemāku līdzfinansējuma slieksni jaunākām organizācijām.

Tāpat būtiski veicināt finanšu avotu dažādošanu, nodrošinot praktisku atbalstu un apmācības sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanai un ziedojumu piesaistei no privātā sektora. Svarīgi arī stiprināt organizāciju kapacitāti un veicināt to līdzdalību politiskajos procesos. Bez pārdomāta pārejas atbalsta pastāv reāls risks, ka daļa aktīvo ukraiņu NVO pārtrauks darbību, teikts ziņojumā.

Atbalsta struktūru pārstāvji uzskata, ka ukraiņu NVO veidošanās strukturālais modelis "krīzes nauda + mentors + lokāls koordinators" teorētiski ir pārnesams uz citām jaunpienācēju kopienām, ja tiek nodrošināts mērķēts finansējums un resurss.

Taču paši ukraiņu NVO līderi uzsvēruši vairākus unikālus faktorus, kas var apgrūtināt tiešu pieredzes replicēšanu: sabiedrības augstā empātija kara apstākļos, spēcīga iekšējā motivācija un plaša brīvprātīgo iesaiste.

Replicējamību ietekmē arī kopienas lielums, valodas barjeras specifika, mentoru pieejamība, iespējamā konkurence ar esošām NVO un sabiedrības noskaņojums attiecībā uz imigrāciju.

Ziņojumā norādīts, ka ukraiņu NVO izveidotie resursi, piemēram, dokumentu paraugi, mentoru apmācības sistēmas elementi, digitālās platformas, varētu tikt pielāgoti un izmantoti citu imigrantu grupu atbalstam. Taču katras jaunas imigrantu grupas gadījumā būs nepieciešami individuāli pielāgojumi.