Atkarību bizness: kokaīna un opioīdu piegādes pasaulē sasniegušas rekordaugstu līmeni

Saskaņā ar jaunākajiem UNODC rīcībā esošajiem datiem, 2015.gadā no narkotiku lietošanas visā pasaulē mira aptuveni 450 000 cilvēku.

Gandrīz 40% šo nāves gadījumu ir tiešas narkotiku lietošanas sekas – galvenokārt opioīdu pārdozēšana.

Savukārt atlikušo 60% nāves gadījumu cēlonis ir netiešas narkotiku lietošanas sekas, piemēram, nāve no dažādām slimībām, kas iegūtas no nedrošas narkotiku intravenozas lietošanas.

Pagājušajā mēnesī prezentētajā UNODC jaunākajā ziņojumā par narkotiku lietošanu pasaulē arī norādīts, ka pasaulē par arvien lielāku problēmu kļūst dažādu psihotropo medikamentu lietošana nemedicīniskiem mērķiem.

Piemēram, ASV un Kanādā nopietna problēma ir opioīda fentanila un tā analoga lietošana, savukārt Āzijā un atsevišķos Āfrikas reģionos vērojama tramadola lietošanas strauja izplatība.

«Narkotiku tirgus palielinās, kokaīna un opija ražošana ir sasniegusi vēsturiski augstāko līmeni, radot izaicinājumus dažādās jomās,» norāda UNODC izpilddirektors Jurijs Fedotovs.

«Galvenie problēmjautājumi ir opija ražošanas palielināšanās Afganistānā un ievērojamais kokaīna ražošanas pieaugums, galvenokārt Kolumbijā,» piebilst viens no ziņojuma autoriem - UNODC narkotiku pētniecības eksperts Tomass Pīčmans.

Kā liecina UNODC dati, 2016.gadā narkotikas vismaz vienu reizi lietoja 275 miljoni cilvēku vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Plašāk lietotā viela bija marihuāna – to 2016.gadā lietoja 192 miljoni cilvēku, kam sekoja opioīdi ar 32 miljoniem lietotāju un amfetamīni – arī ar 32 miljoniem lietotāju.

UNODC ziņojumā secināts, ka narkotiku lietošana vecuma grupā pēc 40 gadiem palielinās straujāk nekā jaunāku cilvēku vidū.

Saskaņā ar UNODC ekspertu apkopoto informāciju, 2016.gadā pasaulē tika saražotas 1410 tonnas kokaīna un 10 500 tonnas opija, kas abi ir rekordlieli rādītāji.

Nestabilitāte un nedrošība gan Kolumbijā, gan Afganistānā ir veicinājusi to, ka arvien vairāk lauksaimnieku tradicionālo lauksaimniecības kultūru vietā izvēlas audzēt kokas augus un magones, jo viņi cenšas nopelnīt vairāk apstākļos, kad pasliktinās ekonomiskā situācija, norāda Londonas Ekonomikas skolas eksperts narkotiku jautājumos Aleksandrs Soderlolms.

«Narkotiku tirgus reizēm ir vienīgā lauksaimnieku iespēja izdzīvot situācijā, kad citu alternatīvu nav,» viņš piebilst.

UNODC ziņojumā arī uzsvērts, ka centieni narkotiku atkarības ārstēšanai un novēršanai pasaulē joprojām būtiski atpaliek no vēlamā apjoma, jo tikai katrs sestais cilvēks ar narkotiku atkarības problēmu saņem atbilstošu medicīnisku palīdzību.

Tikai 79 pasaules valstīs darbojas gan šļirču apmaiņas programmas, gan opioīdu aizstāšanas terapijas programmas.

UNODC eksperti uzskata, ka nepieciešams ievākt papildu informāciju, lai nodrošinātu, ka narkotiku atkarības problēmu risināšana notiek pēc vienotas formulas, bet gan atbilstoši dažādām situācijām, ko nosaka gan atkarīgā vecums un dzimums, gan arī citi faktori.