Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2018/07/24/11033601t1hb854.jpg)
Sugas aizsardzības plāna izstrāde mežirbei notika 2015.-2017. gadā Vides aizsardzības fonda projekta ietvaros. Piešķirtais finansējums no Vides aizsardzības fonda bija 25 947 eiro. Plānu izstrādāja Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB). Plānā iekļautas arī salīdzinoši lielas summas. Piemēram, pētījumiem par vistu vanaga ietekmi desmit gadu laikā tērējot 750 tūkstošus eiro.
Vēsturisko datu analīze liecina, ka 19.–20. gs. mijā Latvijā dzīvoja 70–100 tūkstoši mežirbju (Bonasa bonasia) un apmēram 40 % mežu bija piemēroti šai sugai. Divdesmitā gadsimta gaitā mežirbju skaits ir samazinājies gandrīz desmit reižu. 2011. gadā mežirbju populācija Latvijā pārsniedza 10 tūkstošus pāru, bet sugas statuss būtu labvēlīgs, ja populācijas lielums pārsniegtu 50 tūkstošus pāru, teikts plānā.
Laika gaitā skaita samazināšanos ir izraisījuši vai sekmējuši dažādi faktori. Vislielākā loma kopumā ir mežsaimniecisko darbu (kailcirtes, izcirtumu apmežošana ar viensugas egļu kultūrām, kas prasa biežu kopšanu, meža ceļu būve u.tml.) radītajam dzīvotnes zudumam, fragmentācijai, palikušo dzīvotņu noplicināšanai un traucējumiem, kurus šī darbība rada, kopā ar pieaugošu plēsēju spiedienu.
Lai gan mežirbe visu laiku ir bijusi medījama suga, pašu mežirbju medīšanas apmēri sugu nav būtiski ietekmējuši. Tomēr mežirbi ļoti būtiski ir ietekmējusi kopš 20. gs. vidus Latvijā īstenotā medību politika.
Šajā laikā meža cūka kļuva par galveno medījamo dzīvnieku un tās populācijas izaugsme tika visādi sekmēta. Rezultātā 2015. gadā Latvijā bija (tika nomedītas) vairāk nekā 50 000 meža cūku un to skaita samazināšanās ir sagaidāma vienīgi kopš 2014. gada arvien plašāk izplatītā Āfrikas cūku mēra vīrusa dēļ. Mednieku attieksme ir ietekmējusi arī citu vidējā lieluma plēsēju – jenotsuņu, lapsu un meža caunu skaitu. Jenotsuns kā vērtīgs kažokzvērs tika ieviests Latvijā 20. gs. 50. gados, bet caunas un lapsas mednieki intensīvi medīja līdz gadsimta vidum un 20. gs. 80. gados, kad par iegūtajām kažokādām varēja labi nopelnīt.
Citos periodos, kad ekonomiskās intereses nebija, medību intensitāte ievērojami samazinājās.
Kā galvenos pasākumus stāvokļa uzlabošanai plāna izstrādātāji iesaka pilnībā pārtraukt (vai ievērojami samazināt intensitāti) mežistrādei pavasarī un vasaras sākumā, labāk ievērot likumdošanā esošās normas (piemēram, par pameža saglabāšanu) un ierosinām dažas izmaiņas dažādos normatīvajos regulējumos.
Mežirbes var gūt būtisku labumu arī no pareizi veidotiem citu sugu vai biotopu aizsardzībai veidotiem mikroliegumiem, ja tajos ir pietiekami liela (> 20 ha) mežirbei piemērota meža platība un ja tuvākā piemērotā kaimiņu teritorija (neietekmēts mežs vai cits mikroliegums) atrodas tuvāk par sugas dispersijas attālumu, norādīts aizsardzības plāna kopsavilkumā.
Pirmajā projektā kārtā piešķir daudz mazāk kā prasīts
Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Maija Rēna TVNET, lūgta komentēt, vai tiesa, ka LOB izstrādātajā plānā piedāvājis tērēt teju kopumā 1,5 miljonus eiro, lai aizsargātu mežirbes, atbildēja, ka “Plānā tika identificēti sugas aizsardzības nodrošināšanai nepieciešamie pasākumi, to veikšanas prioritāte. Daļai no pasākumiem tika veikts arī aptuvens izmaksu novērtējums”.
Sabiedrības izglītošana – desmit tūkstoši eiro gadā
Mežirbes aizsardzības plānā 2017.–2026. gadam LOB norādījis, ka sabiedrības izglītošanai būtu nepieciešams tērēt desmit tūkstošus eiro gadā.
Rēna, lūgta komentēt, vai šāda summa nav pārāk liela un ir atbilstoša, atbildēja, ka “Šobrīd ir apstiprināts Vides aizsardzības fonda projekts “Mežirbes sugas aizsardzības plāna ieviešanas I kārta”. Piešķirtais finansējums no Vides aizsardzības fonda šim projektam ir 45 000 eiro. Daļa no projekta uzdevumiem un attiecīgi arī rezultātiem ir saistīti ar sabiedrības informēšanu”.
Pirmās kārtas ieviešanai LOB bija prasījis piešķirt finansējumu 71,5 tūkstoši eiro apmērā. Vienlaikus biedrībai tika piešķirti 45 tūkstoši eiro.
Blakus citiem projekta, kuru paredzēts realizēt līdz 2019.gada oktobrim, pirmās kārtas uzdevumiem minēts, ka tiks veidotas publikācijas specializētajos izdevumos – “Putni dabā”, “MMD”, “Meža avīze”; trīs publikācijas par mežirbi, tās skaita pārmaiņām un atbilstošas meža apsaimniekošanas izvēli (pa vienai katrā izdevumā) ar kopējo auditoriju vismaz 10 000 lasītāju.
Tāpat par aizsargājamo mežirbi paredzēta dokumentālā filma un par saglabājamo un aizsargājamo mežu apsaimniekošanas mērķiem, kā arī dabisko mežu atšķirību no apsaimniekotajiem mežiem.
Filma būšot 24 minūšu garumā, tāpat taps desmit informatīvie klipi 0,5–3 min garumā.
Vaicāta, kā kopumā vērtējams mežirbes aizsardzības plāns, Rēna norādīja, ka tas ir projekts, kas izturējis Latvijas Vides aizsardzības fonda (LVAFA) atklāto konkursu sugu aizsardzības plānu ieviešanai un nav fonda pasūtīts.
Vienlaikus jebkurš projekts, kurš veltīts prioritāri veicamu sugas aizsardzības pasākumu ieviešanai, no Dabas aizsardzības pārvaldes viedokļa vērtējams pozitīvi.