Atdot desmito tiesu vai "sēdēt uz heroīna" (9)

Rīdziniece Marija (vārds mainīts) sektā “Labā vēsts” nokļuva pirms vairākiem gadiem.

Sieviete, kas vienmēr ticējusi “augstākiem spēkiem” iepriekš paretam, galvenokārt svētku laikā, apmeklēja tradicionālo baznīcu. Sektā viņa nonāca pateicoties kādai savai paziņai.

“Mana paziņa palūdza mani izdrukāt dziesmu tekstus, tur bija rakstīts kaut par Golgātu.[..] Es ieinteresējos. Mana paziņa skaidroja, ka tie esot dziesmu teksti pentakostu mājas grupas sanāksmei. Tieši viņa mani uzaicināja uz “Labo vēsti” - pirmajā kalpojumā es biju vieglā šokā, jo tur notiekošais atšķīrās no tā, ko es biju pieredzējusi redzēt tradicionālajā baznīcā. Tomēr diezgan drīz šoks pārauga patīkamās emocijās. Cilvēki, kurus es tur sastapu, bija ļoti jauki un atsaucīgi. Tā arī es tur paliku – man radās iespēja realizēt sevi un kalpot citiem. Tas ļoti iedvesmo, it īpaši kalpošanas pirmajos etapos, un tad, ja netiek sākts [notiekošo] analizēt un ja netiek ieslēgta kritiskā domāšana,” stāsta sieviete.

“Atmetu dzert – atradu Dievu”: atkarību aizstāšana un uzzīmētie mērķi

Kā piemēru “garīgā centra” ietekmei uz to sekotājiem, Marija min stāstu no viņai pazīstama cilvēka dzīves.

«Viņš stipri dzēra, lietoja narkotikas, bet kādā brīdī kļuva par “baznīcas” sekotāju un spēja atmest. Būdams sektas sekotājs, viņš sāka uzņēmējdarbību. Tomēr tad sākās krīze un vīrietis visu zaudēja – atkal sāka dzert un pavisam pazuda. Pagāja vairāki gadi un tad, pavisam nesen es pilnīgi nejauši uzzināju, ka šis puisis kļuvis par sludinātāju citā baznīcā. Viņam viss sāka nokārtoties, un tas tikai tāpēc, ka viņam tika “uzzīmēts mērķis”. Atkarību nomainīja cita atkarība,” norāda Marija.

Par atkarību aizstāšanu runā gan psihologi, gan eksperti sektu un kultu jautājumos.

Psihoterapeite Solvita Mētra norāda: “Destruktīvie kulti nevar piedāvāt cilvēkam produktīvu uzvedības modeli. Lielākais uz ko viņi ir spējīgi, ir vienas atkarības aizstāšana ar citu.”

Organizācijas “AntiSekt” vadītājs Viktors Jolkins skaidro, ka cilvēki sektās iesaistās dažādu iemeslu dēļ. Ir tādi, kas uz sektām nāk pēc smagiem emocionāliem satricinājumiem, piemēram, tuva cilvēka nāves. Tajā pašā laikā ir arī tādi cilvēki, kas kultos iesaistās atkarību aizstāšanās ceļā, piemēram, “Atmetu dzert – atradu Dievu”.

Eksperts norāda, ka ikvienā sektā var sastapt daudz cilvēku, kas cieš no narkotiku un alkohola atkarības. Īpaši daudz šādu cilvēku esot organizācijās “Jaunā paaudze” un “Labā vēsts”.

“Es to neuzskatu par pilnīgu izdziedēšanu, jo starp atbrīvošanos no atkarības un atkarības aizvietošanu ir liela atšķirība. Ja narkomāns, kurš pārtraucis lietot, pateicoties ticībai, pametīs sektu, viņš, visticamāk, atgriezīsies pie narkotikām. Šajā sakarībā es vēlos dot padomu cilvēkiem, kuru tuvinieki nokļuvuši sektās – līdzīgā situācijā, pirms censties pārliecināt cilvēku pamest sektu, būtu nepieciešams izvērtēt, kurš no diviem ļaunumiem ir mazāks – tas, ka cilvēks dod “desmito tiesu” sektai, vai tas, ka viņš “sēž” uz heroīna,” piebilst Jolkins.

Dumpis uz kuģa

Neskatoties uz to, ka sākotnēji Marija no “Labās vēsts” apmeklēšanas guva tikai pozitīvas emocijas, aktīvi līdzdarbojās “baznīcas” attīstīšana un pat atveda uz turieni vairākus savus tuviniekus, ar laiku viņa sāka šaubīties.

Šīs šaubas vēl vairāk pastiprināja organizācijas finanšu nepārskatāmība, nemitīgā nepieciešamība meklēt papildus līdzekļus un atbalstītājus pasākumu rīkošanai, kā arī vairāki jautājumi, uz kuriem “Labajā vēstī” sievietei neviens nevarēja sniegt atbildes.

“Šaubas rodas daudziem. Tomēr jāņem vērā fakts, ka starp sektas apmeklējošiem cilvēkiem izveidojas saite. Ja cilvēks aiziet no sektas, šīs saites pazūd. Ar prātu tu saproti, jā, kaut kas nav tā, kā vajag, tomēr tur paliek daudz cilvēku, kas no visas sirds cer, ka viss notiek pareizi. Tu negribi šos cilvēkus zaudēt, tāpēc tu klusē. Tomēr dažādi jautājumi regulāri maļas sekotāju galvās. Daļai cilvēku regulāri ir jautājumi, uz kuriem neviens viņiem nespēj atbildēt,” stāsta Marija.

Sieviete stāsta, ka kalpojumu laikā mācītāji tādā vai citā veidā cenšas izdarīt spiedienu uz cilvēkiem, kas uzdod “neatbildamos” jautājumus vai apšauba esošo lietu kārtību. Šādā veidā organizācijas līderi cenšas jau laicīgi apturēt briestošo “dumpi uz kuģa”.

Par sekotāju ietekmēšanu sektās runā arī Solvita Mētra – sektas piekopj gan savu sekotāju uzvedības, gan viņiem pieejamās informācijas kontroli, kā arī emocionālo manipulāciju, kuras rezultātā sektas adepti sāk izjust bailes kļūt “nepiemērotiem” , vai tikt sodītiem vai nosodītiem.

Marija dalās savā pieredzē: “Ja sekotājs vēlas kaut ko izdarīt, viņam vispirms jāsaņem mācītāja svētība. Es arī tā darīju. Tomēr par visām manām jaunajām idejām un ierosinājumiem man tika teikts “lemiet pati”. Praksē tas izrādījās tā – visās neveiksmēs biju vainīga tikai es, savukārt izdošanās tika pasniegta kā garīgā centra un man svētību devušā mācītāja nopelns.”

“Dievs lika pārcelties uz Maskavu”

Par sektas “Labā vēsts” dibinātāju uzskatāms Riks Renners – viņš ar savu sievu 1991.gadā uz dzīvi Latvijā pārcēlās no ASV. Baznīca “Labā vēsts” dibināta 1993.gadā.

“Vairākus gadus vēlāk Dievs viņiem lika pārcelties uz Maskavu un izveidot baznīcu tur, bet vēlāk – uz Ukrainu,” teikts “Labās vēsts” tīmekļa vietnē.

Sektu sludinātāji un garīgie līderi regulāri gūst dažādas atklāsmes, kurās Dievs viņiem dod dažādus uzdevumus – pienācis laiks piesaistīt jaunus sekotājus un atvērt jaunus dievnamus. Šo uzdevumu īstenošana gandrīz vienmēr nozīmē arī lielāku ziedojumu plūsmu sektu kasēs.

Pēc Rennera un viņa sievas pārcelšanās uz Maskavu, par Latvijas “Labās vēsts” galveno sludinātāju kļuva Andrejs Čebotarjovs.

Nauda un "garīgums"

Naudu sektas iegūst no dažādiem kanāliem – tie ir gan ziedojumi, kas tiek savākti dievkalpojumu un sanāksmju laikā, gan “desmitā tiesa” ko organizācijas sekotāji katru mēnesi ziedo baznīcai, gan brīvprātīgie papildus ziedojumi, ko veic organizāciju sekotāji, kā arī finanses, ko organizācijām dod “sponsori” un “dievnama draugi”, un citi avoti.

Marija stāsta, ka dievkalpojumu laikā tiek savāktas salīdzinoši mazas summas. Lielāko daļu ienākumu šāda veida organizācijas gūst no dažādiem draudzīgiem uzņēmējiem un citiem sponsoriem.

“Pēc sanāksmes cilvēku grupa dodas uz kabinetu, kur tiek iegrāmatota informācija par organizācijas savāktajiem ziedojumiem. Tomēr ir arī tādas summas, kas tiek nodotas no rokas rokā – šos līdzekļus neviens nereģistrē,” portāla TVNET krievu valodas versijai pastāstīja kāds bijušais “Labās vēsts” sekotājs, kurš vēlējās palikt anonīms.

Savākto ziedojumu kopējā summa katru gadu tiek paziņota sektas biedru sanāksmēs.

“Sanāksmē tiek publiskots savākto ziedojumu apjoms – 200 līdz 300 tūkstoši eiro gadā. Nekādus dokumentus, kas šo apgalvojumu apstiprinātu, protams, nerādīja, tāpēc nav izslēgts, ka reālais piesaistīto līdzekļu apjoms būtiski atšķiras. Galvenajai baznīcas funkcijai – ticības izplatīšanai – tiek tērēti vien 10% no piesaistītajiem līdzekļiem, bet atlikusī summa tiekot tērēta pašas baznīcas darbības nodrošināšanai. Šeit gan jāpiebilst, ka daudzi sekotāji pilnīgi bez maksas ir veikuši remontu draudzes telpās, rīkojušo dažādus pasākumus, uzkopuši teritoriju vai darījuši cietas lietas. Šeit rodas jautājums, kur paliek 90% katru gadu savāktajiem 200 līdz 300 tūkstošiem eiro,” norāda bijušais sektas dalībnieks.

Roka roku mazgā

Rika Rennera izveidotā organizācija Latvijā reģistrēta kā “Rīgas vasarsvētku draudze “Kristīgais centrs “Labā vēsts””. Šīs organizācijas valdē ir pieci cilvēki – Darja Kuzņecova, Romans Mikalausks, Sergejs Kazakevičs, Mihails Dmitruks un, protams, Andrejs Čebotarjovs.

Visi šie cilvēki, izņemot Darju Kuzņecovu, ir vēl vismaz vienas organizācijas valdē.

Saskaņā ar “Firmas.lv” datiem, “Labās vēsts” dievnamam, kas atrodas Rīgā, Ūnijas ielā 99, ir divi apsaimniekotāji - bezpeļņas organizācija “Fonds-iespēja”, kas reģistrēta tajā pašā adresē, kā arī biedrība “Cerība Latvijai”.

Bezpeļņas organizācijas “Fonds-iespēja” valdē darbojas Andrejs Čebotarjovs, Mihails Dmitruks un Vladimirs Matvejevs.

Savukārt biedrības “Cerība Latvijai” valdes sastāvā ietilpst “Labās vēsts” valdes priekšsēdētājs Sergejs Kazakevičs un vēl trīs Lielbritānijas pilsoņi.

“Labās vēsts” draudzes nams ir aprīkots ar modernu tehniku. Protams, ka šādas ēkas uzturēšana prasa būtiskus līdzekļus.

Saskaņā ar anonīmā avota stāstīto, “Labās vēsts” sekotājiem tiek stāstīts, ka ēkas uzturēšanai, komunālajiem pakalpojumiem un līdzīgām vajadzībām tiekot tērēti aptuveni 30 000 eiro gadā.

Tajā pašā laikā baznīcas telpas tiek arī iznomātas, tomēr šīs nomas maksas nevis tiek tērētas baznīcas vajadzībām, bet gan nonāk draudzes ēkā reģistrēto biedrību un uzņēmumu rīcībā.

Marija laikā, kad viņa ietilpa draudzē “Labā vēsts”, rīkoja labdarības pasākumus, kā arī nodarbojās ar sabiedrisko darbu garīgā centra attīstības vārdā.

Viņa stāsta, ka dažādas draudzīgās organizācijas “Labajai vēstij” bieži pasniedza dažādas dāvanas, kas vēlāk tika izmantotas komerciāliem nolūkiem.

Ūnijas ielā 99 reģistrētā SIA “Good News” šajā pašā adresē apsaimnieko bērnu kompleksu un kafejnīcu. Šīs telpas tiek iznomātas un baznīcas vadība esot solījusi, ka ieņēmumi no telpu iznomāšanas tiks novirzīti, Lai nodrošinātu bezmaksas nodarbības bērniem, tomēr realitātē izrādījās, ka daļa šo līdzekļu nonāca administrācijas kabatās, vai tikai iedalīta “oficiālajām”  SIA un biedrībām.

Saskaņā ar “Firmas.lv” datiem, vienīgais SIA “Good News” valdes loceklis ir “Labās vēsts” mācītājs Andrejs Čebotarjovs.

2017.gadā uzņēmums strādāja ar 99 350 eiro apgrozījumu un 5862 eiro zaudējumiem.

Šo telpu uzturēšanu un tīrīšanu “Labās vēsts” sekotāji regulāri veic bez maksas.

Marija skaidro: “Cilvēki to visu dara brīvprātīgi. Kad cilvēks atnāk uz baznīcu, viņš nokļūst citā pasaulē, tādā, kur visi viņu mīl, un kur cilvēks pats grib darīt labas lietas bez jebkādas atlīdzības. Neviens nevienu nespiež neko darīt.”

Savukārt anonīmais bijušais sektas dalībnieks piebilst: “Ja parasts sekotājs kļūst par aktīvu sektas locekli vai nokļūst organizācijas administrācijā, viņš ātri vien piedzīvo vilšanos. Nekāda kritika, pat ja tā ir konstruktīva, netiek pieļauta. Ja tu regulāri kaut ko apšaubi vai pieprasi jebkādu papildu informāciju, tu ar laiku kļūsti par nevēlamu. Ja tu esi liels sponsors, tad daudz kas tiek piedots, tomēr arī līdz kaut kādai robežai.”

Par šādu tendenci stāsta arī Marija: “Mani uztrauca tas, ka laikā, kad daudzi sekotāji brīvprātīgi un bez atlīdzības veica remontdarbus, baznīcā parādās sveši cilvēki, kas šīs telpas nomā par naudu. Es būtu bijusi priecīga, ja īres maksas tiktu izlietotas cēliem mērķiem, tomēr visām papildu vajadzībām – bērnu pulciņiem vai svētku pasākumiem – mēs vācām atsevišķus ziedojumus.”

Šeit arī jāpiebilst, ka jebkāda labdarība vai līdzekļu vākšana “Labajā vēstī” tiek atbalstīta naudā, nevis “graudā”. Tas saistīts ar to, ka draudzes mācītāju atalgojums ir atkarīgs no savākto un “iegrāmatoto” ziedojumu summas.

Projekta “Uzmanību, sektas!” laikā portāls TVNET stāstīja par to, kas notiek aiz “garīgo centru” durvīm.

Ja jūs vai jūsu tuvinieki ir nonākuši reliģisko kultu vai līdzīgu organizāciju varā, un jūs vēlaties par to pastāstīt, rakstiet uz e-pasta adresi viktorija.puskele@co.tvnet.lv