Politiķi izsakās par Āboltiņas piemērotību vēstnieces amatam

Solvita Āboltiņa

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Bijusī politiķe Solvita Āboltiņa kā ārpolitikas eksperte ir pilnībā kvalificēta vēstnieces Itālijā amatam, savukārt par tā ieņemšanu izskanējusī kritika saistāma ar politiķes kontroversialitāti, uzsver Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V).

Vaicāts par pausto kritiku šādam solim, Kalniņš norādīja, ka to varēja sagaidīt, jo Āboltiņa kā politiķe kādreiz bijusi kontroversiāla un cilvēki bieži reaģē emocionāli, vērtējot to, vai patīk vai nepatīk konkrētais cilvēks, nevis raugās uz personas profesionālo pieredzi.

Ārlietu komisijas vadītājs norādīja, ka Āboltiņu pazinis jau tolaik, kad viņa vēl pirms iesaistīšanās politikā strādājusi Ārlietu ministrijā (ĀM), un viņa vērtējumā ekspolitiķe kā ārpolitikas eksperte ir pilnībā kvalificēta vēstnieces amatam. Deputāts norādīja, kā viņas pieredzi ir veidojis un papildinājis profesionāli veiktais darbs Saeimas priekšsēdētājas amatā, kas ietvēra plašus kontaktus ar ārvalstu delegācijām.

Šajā amatā Āboltiņa ir labi pārstāvējusi valsti, tiekoties ar citu zemju prezidentiem un citām amatpersonām, un ekspolitiķe ļoti labi zina, kā diplomātiski pārstāvēt Latviju. Kalniņš norādīja, ka parasti ir pret politiskiem diplomātiem, bet šajā gadījumā Āboltiņa kā diplomāte atgriežas savā iepriekšējā darbības sfērā. Bijušajai politiķei par labu nāk arī pieredze, vadot Saeimas Nacionālās drošības komisiju.

Politiķis nekomentēja šā jautājuma skatīšanas procesu Saeimas Ārlietu komisijā.

Tikmēr ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzskata, ka Āboltiņas darba pieredze ĀM, kā arī politikā, tostarp tieslietu ministres un Saeimas priekšsēdētājas amatā, un diplomātiskais rangs kvalificē viņu vēstnieka amatam.

Ierakstā sociālajā tīklā "Facebook" viņš arī uzsvēris, ka līdzīgi precedenti bijuši arī ar bijušajiem politiķiem Induli Bērziņu, Māri Riekstiņu un Imantu Lieģi. Riekstiņš un Lieģis pirms karjeras politikā arī strādājuši ĀM, skaidroja Rinkēvičs. Dienestam ir vajadzīgi cilvēki ar pieredzi dažādās jomās, arī politikā, norādījis ministrs.

Tāpat viņš vērsa uzmanību uz to, ka Āboltiņa pašlaik strādā ĀM Eiropas departamenta direktora amatā, līdz ar to viņai ir bijusi iespēja iepazīt reģionu un valstis (Itālija, Albānija, Malta), kurās viņa tiks akreditēta, tāpēc, pēc ministra domām, nevar teikt, ka Āboltiņai nav zināšanu par reģionu.

Skaidrojot, kādēļ Āboltiņas nozīmēšana par vēstnieci Itālijā netika apstiprināta jau agrāk, kaut gan publiskajā telpā šāda iespējamība tika minēta, Rinkēvičs sacīja - kamēr nav saņemta attiecīgās valsts piekrišana, Saeimas Ārlietu komisija nav izskatījusi kandidātu un Valsts prezidents nav pasniedzis akreditācijas vēstules, vēstnieka vārds oficiāli netiek nosaukts.

"Es nevienu brīdi neteicu, ka viņa nebūs vēstniece, es atteicos komentēt jautājumu, kad un kurā valstī līdzīgi kā citos gadījumos, kad noplūda informācija par vēstnieku kandidātiem. Šāda prakse ir ierasta un tiks turpināta neatkarīgi no personālijām, jo atbilst diplomātiskajai etiķetei," sociālā tīkla ierakstā uzsvēra ārlietu ministrs.

Rinkēvičs arī pauda, ka viņam ar Āboltiņu arī ir bijušas nopietnas domstarpības un strīdi - gan par rīkojumu Nr.2 par 10.Saeimas atlaišanas rosināšanu, gan vairākiem citiem jautājumiem, taču viņš uzskatot, ka ir pareizi dot cilvēkiem iespēju atgriezties civildienestā vai diplomātiskajā dienestā.

"Mums ir jāizmanto pieredze un zināšanas, kas šiem cilvēkam ir, un ir jābūt dzīvei "pēc politikas", pretējā gadījumā ir liekulīgi saukt jaunas sejas un brīnīties, ka neviens nevēlas riskēt ar savu karjeru. Lai gan Āboltiņa ir dažādi vērtēta, tomēr man ir pārliecība, ka viņa profesionāli veiks savus pienākumus un pārstāvēs Latvijas intereses. Tas arī ir viens no būtiskākajiem kritērijiem," pārliecību pauda politiķis.

Uz augšu