TVNET tests: Nedēļa elektromobilī jeb "Life with Leaf" (1)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Normunds Avotiņš

Elektromobiļa iegāde līdzinās bērna piedzimšanai. Tava dzīve radikāli mainās - tu esi spiests mainīt vecos ieradumus, no daudz kā atteikties un iepazīt sadzīves aspektus, kas iepriekš uz tevi pilnīgi neattiecās. 

Pat saņemot elektromobiļa atslēgas tikai uz piecām dienām vai nedēļu, tu sāc plānot un pārplānot ikdienas gaitas atkarībā no automašīnas uzpildes cikliem, tāpat kā pieskaņo pastaigas parkā mazuļa vēdera izejai, bet vēlāk sporta kluba apmeklējumu - bērnudārza darba laikam. Vispār jau ar jaunā Leaf garantēto un testos Tenerifē pārbaudīto 250 km sniegumu vasarā vajadzētu pietikt gan ikdienas braucieniem no darba uz mājām, gan ne pārāk tālam "šāvienam" kādā citā virzienā. Bet, kā jau būs ievērojuši rūdīti elektroauto lietotāji, štepselis bagāžniekā pastāvīgi urda tāpat kā pārmērīgs libido. Proti, visu laiku gribas kaut kur iespraust.

Kas tas ir?

Otrās paaudzes Nissan Leaf konstruktīvi balstīts uz oriģinālā 2010. gada modeļa bāzes, taču ar plašiem uzlabojumiem. Tam ir 40 kWh gaitas akumulators (iepriekš maksimums bija 30 kWh) un jaudīgāks 110 kW motors, kura sniegums aptuveni līdzinās veselīgam divlitru iekšdedzes dzinējam. Ražotāja uzrādītā sniedzamība ar vienu uzlādi ir 378 km pēc NEDC cikla un veseli 415 km "pilsētas ciklā" pēc jaunā WLTP standarta. Spriežot pēc tā, ka man nekad neizdevās ieraudzīt instrumentu panelī vairāk par 254 km pie 100% uzlādētas baterijas, Leaf tomēr vēl ir tālu līdz Teslai un Jaguar I-Pace. Tomēr tas ir vairāk nekā kādreizējie 130 kilometri, kas bija niecīgs sniegums pat Latvijas attālumiem. Vēl Nissan pie katras izdevības piemin ProPilot vadītāja asistentu, kas būtībā nav nekas vairāk kā adaptīvā cruise control kopā ar aktīvo joslu asistentu, un e-Pedal tehnoloģiju, kas ļauj vadīt elektromobili, faktiski nelietojot bremžu pedāli. Iekams nepamēģina, izklausās baisi.

Milzīgs estētisks ieguvums ir Leaf 2 dizains, kas ir patiesi izdevies, spirgts un liek vismaz aizdomāties kādudien braukt ar šādu spēkratu. Interjera un vadītāja saskarņu progress ir krietni skopāks, ja vispār ir. Subjektīvās izjūtas Leaf 2 salonā var izbaudīt, arī neapgrūtinot sevi ar pilnvērtīgu testa braucienu, bet gan vienkārši izsaucot Yandex Taxi taksometru - ja vien jūs nebiedē iespēja, ka Putins uzzinās jūsu kredītkartes numuru. Pie reizes pajautāsiet šoferim, vai Leaf 2 pilsētā tiešām var nobraukt 400 kilometrus ar vienu uzlādi. Pirms tam gan pārliecinieties, ka viņš ir labā noskaņojumā.

Kā tas brauc?

Elektromobiļu iedzimtais izsvarojums ar akumulatoriem grīdā vai aptuveni kaut kur tur, kā arī pilna griezes momenta pieejamība jau pedāļa nospiešanas brīdī nodrošina to, ka gandrīz visi elektromobiļi daudzmaz "iet". Nemaz nav jāizbrauc ar Teslu, bet tikai ar VW e-Golf vai BMW i3, lai aptvertu, ka arī e-mobiļu pasaulē eksistē vadāmības, komforta un citu parastiem auto raksturīgu īpašību ambīcijas. Pirmais Leaf šajā ziņā atradās aptuveni pirmatnējo Prius līmenī, kurpretim jaunais piedzīvojis iepriecinošu progresu. Tas labi stāv uz ceļa gan taisnē, gan pagriezienos, netiecas izspolēt ar vienu riteni uz slidena seguma (tas sevišķi esot tracinājis norvēģus), un kopumā sagādā ne mazāku braukšanas prieku kā labs kompaktklases automobilis.

Pie e-pedāļa gan ir jāpierod. Nospiežot pogu panelī, Leaf pārvēršas iekrāvējā, proti, palēninājumu un bremzēšanu var panākt, vienkārši atlaižot akseleratora pedāli, - pat bremžu signāli darbojas! Ar laiku šī rotaļa iepatīkas tik ļoti, ka šķiet, kā gan vispār var braukt citādi, tomēr piecu dienu kopdzīves laikā Latvijā pārliecinājos, ka klasiskais vadīšanas princips ir drošāks un, teiksim tā, tālredzīgāks. No sarunas ar Nissan pārstāvjiem Ženēvas auto izstādē nopratu, ka e-Pedal konstrukcija tiks tālāk pilnveidota. Neiebilstu, lai gan es labāk piestrādātu pie Leaf ergonomikas. Stūresrats joprojām regulējams tikai pēc augstuma.

Kas to pirks?

Leaf 2 pircējam jābūt ne vien apņēmīgam (par 35 900 eiro var nopirkt daudz ko citu), bet arī zinātkāram un komunikablam. Tā kā pilna uzlāde no sadzīves elektrotīkla aizņem pārlieku ilgu laiku, līdz pat 22 stundām, labāk meklēt ko jaudīgāku. Tā arī darīju. Jaunais 50 kW lādētāju tīkls tad vēl nebija gatavs, bet gaidīt rindā pie CSDD mājas nebija ne vaļas, ne pa ceļam. Toties īsi pirms Latvijas šoseju elektrifikācijas pie nama Dzelzavas ielā, kur mitinās mūsu TV un radio stacijas, uzradās pēc skata pilnībā funkcionāls elektromobiļu lādētājs. Ātri palādēt Leaf bateriju, kamēr pats pievēršos WRC rallijam, - ideāls plāns, vai ne? Taču tad ieslēdzās elektroauto uzlādes infrastruktūras skarbā realitāte. Kā noskaidrojās, augšminētais stabs gan ir pieslēgts strāvai, taču radušies sarežģījumi ar norēķinu programmatūru. Galu galā pēc telefona sarunas Ekstracom man gluži vienkārši izsniedza savu uzņēmuma karti, ko pēc Leaf testa atdevu atpakaļ: paldies. Vēl jautrāk norisinājās brīvo uzlādes staciju meklēšana pēc datubāzes Leaf navigācijā. Palaižot meklētāju pie Biķernieku trases, Nissan pavēstīja, ka tuvākais lādētājs ir 3 km attālumā, tirdzniecības parkā Alfa, kas nebija un nav taisnība vismaz divu iemeslu dēļ: a) Alfā vismaz uz būvniecības laiku nav lādētāja; b) tuvākā stacija atradās Leaf degungalā, pie Biķernieku trases direkcijas mājas. Jā, nieks vien ir, bet ja nu gadās meklēt staciju ārpus pilsētas, elektrības krājumu pietiek tikai līdz tai vienai, un tās tur nemaz nav?... Tad jāliek lietā personīgais šarms un komunikācijas spējas. Tā piemēram, Jelgavā uzlādes staciju neizdevās atrast arī pēc uzstājīgas jautāšanas. Toties pie viesnīcas Zemgale sev par lielu prieku atklāju stabiņu ar pazīstamo štepseļa simbolu. Jā, lādētājs esot pieejams, laipni atbildēja reģistratore un ņēmās kādam zvanīt. Pēc neilga laika pa kāpnēm nolīgoja mazliet grīļīgs vīriņš. Pārliecinājies, ka es nejokoju (laikam te reti ierodas viesi elektromobiļos), viņš atslēdza elektronu portālu, pie reizes painteresējoties "cik tālu ta' var nobraukt?" un "cik maksā?". Manis nosauktais skaitlis laikam viņa uztverē klasificēja Leaf pie Habla teleskopa un citām tikpat nesasniedzamām ierīcēm, tāpēc onkulis tikai atmeta ar roku un atstāja vienu pie kontaktligzdu koka. Pie tuvākas apskates tas izrādījās parasts sadalītājs kemperu vajadzībām, taču noderēja arī man. Īsāk sakot, Nissan Leaf 2 pircējam jābūt īstenam elektromobilitātes entuziastam - vai taksistam. Es personīgi izvēlētos plug-in hibrīdu.

Nissan Leaf cena ir sākot ar 35 900 eiro.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Nepalaid garām!
Uz augšu