Pie e-pedāļa gan ir jāpierod. Nospiežot pogu panelī, Leaf pārvēršas iekrāvējā, proti, palēninājumu un bremzēšanu var panākt, vienkārši atlaižot akseleratora pedāli, - pat bremžu signāli darbojas! Ar laiku šī rotaļa iepatīkas tik ļoti, ka šķiet, kā gan vispār var braukt citādi, tomēr piecu dienu kopdzīves laikā Latvijā pārliecinājos, ka klasiskais vadīšanas princips ir drošāks un, teiksim tā, tālredzīgāks. No sarunas ar Nissan pārstāvjiem Ženēvas auto izstādē nopratu, ka e-Pedal konstrukcija tiks tālāk pilnveidota. Neiebilstu, lai gan es labāk piestrādātu pie Leaf ergonomikas. Stūresrats joprojām regulējams tikai pēc augstuma.
Leaf 2 pircējam jābūt ne vien apņēmīgam (par 35 900 eiro var nopirkt daudz ko citu), bet arī zinātkāram un komunikablam. Tā kā pilna uzlāde no sadzīves elektrotīkla aizņem pārlieku ilgu laiku, līdz pat 22 stundām, labāk meklēt ko jaudīgāku. Tā arī darīju. Jaunais 50 kW lādētāju tīkls tad vēl nebija gatavs, bet gaidīt rindā pie CSDD mājas nebija ne vaļas, ne pa ceļam. Toties īsi pirms Latvijas šoseju elektrifikācijas pie nama Dzelzavas ielā, kur mitinās mūsu TV un radio stacijas, uzradās pēc skata pilnībā funkcionāls elektromobiļu lādētājs. Ātri palādēt Leaf bateriju, kamēr pats pievēršos WRC rallijam, - ideāls plāns, vai ne? Taču tad ieslēdzās elektroauto uzlādes infrastruktūras skarbā realitāte. Kā noskaidrojās, augšminētais stabs gan ir pieslēgts strāvai, taču radušies sarežģījumi ar norēķinu programmatūru. Galu galā pēc telefona sarunas Ekstracom man gluži vienkārši izsniedza savu uzņēmuma karti, ko pēc Leaf testa atdevu atpakaļ: paldies. Vēl jautrāk norisinājās brīvo uzlādes staciju meklēšana pēc datubāzes Leaf navigācijā. Palaižot meklētāju pie Biķernieku trases, Nissan pavēstīja, ka tuvākais lādētājs ir 3 km attālumā, tirdzniecības parkā Alfa, kas nebija un nav taisnība vismaz divu iemeslu dēļ: a) Alfā vismaz uz būvniecības laiku nav lādētāja; b) tuvākā stacija atradās Leaf degungalā, pie Biķernieku trases direkcijas mājas. Jā, nieks vien ir, bet ja nu gadās meklēt staciju ārpus pilsētas, elektrības krājumu pietiek tikai līdz tai vienai, un tās tur nemaz nav?... Tad jāliek lietā personīgais šarms un komunikācijas spējas. Tā piemēram, Jelgavā uzlādes staciju neizdevās atrast arī pēc uzstājīgas jautāšanas. Toties pie viesnīcas Zemgale sev par lielu prieku atklāju stabiņu ar pazīstamo štepseļa simbolu. Jā, lādētājs esot pieejams, laipni atbildēja reģistratore un ņēmās kādam zvanīt. Pēc neilga laika pa kāpnēm nolīgoja mazliet grīļīgs vīriņš. Pārliecinājies, ka es nejokoju (laikam te reti ierodas viesi elektromobiļos), viņš atslēdza elektronu portālu, pie reizes painteresējoties "cik tālu ta' var nobraukt?" un "cik maksā?". Manis nosauktais skaitlis laikam viņa uztverē klasificēja Leaf pie Habla teleskopa un citām tikpat nesasniedzamām ierīcēm, tāpēc onkulis tikai atmeta ar roku un atstāja vienu pie kontaktligzdu koka. Pie tuvākas apskates tas izrādījās parasts sadalītājs kemperu vajadzībām, taču noderēja arī man. Īsāk sakot, Nissan Leaf 2 pircējam jābūt īstenam elektromobilitātes entuziastam - vai taksistam. Es personīgi izvēlētos plug-in hibrīdu.
Nissan Leaf cena ir sākot ar 35 900 eiro.