Lietuva: Ar CIP lidmašīnām uz Lietuvu veda nevis ieslodzītos, bet sakaru iekārtas

FOTO: Reuters/ScanPix

Lietuvas valdība, sniedzot liecības lietā par iespējamiem slepeniem ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) cietumiem Viļņas pievārtē, paziņojusi Eiropas Cilvēktiesību tiesai (ECT), ka ar CIP lidmašīnām amerikāņi uz Lietuvu savulaik veduši nevis ieslodzītos, bet sakaru iekārtas, lai netālu no Viļņas veidotu izlūkošanas atbalsta centru.

«Tās bija sakaru iekārtas, kas bija paredzētas Valsts drošības departamenta (VSD) un partneru kopīgā projekta nodrošinājumam,» Strasbūras tiesā sacījis Lietuvas tieslietu ministra vietnieks Pauļus Gricjūns, komentējot lietas materiālos minētos lidojumus, kas notikuši 2005. un 2006.gadā un tiek saistīti ar CIP.

Uzrunājot ECT deviņu tiesnešu kolēģiju, viņš norādījis, ka «Lietuvā nekāds slepenais CIP ieslodzījuma centrs nav darbojies».

Pēc Gricjūna teiktā, ēkā Antaviļos, 15 kilometrus no Viļņas, atradies «izlūkošanas atbalsta centrs», taču šīs telpas «tā arī nekad nav izmantotas sākotnējam mērķim» un vēlāk pārkārtotas par Valsts drošības departamenta (VSD) mācību centru.

Runājot par vēl vienu izmeklēšanas materiālos minēto ēku pašā Viļņā, viceministrs sacījis, ka tā bijusi paredzēta «slepeno līdzstrādnieku eksfiltrēšanai», proti, nogādāšanai drošībā.

Strasbūras tiesa trešdien atklātā sēdē izskatīja terorismā apsūdzētā un šobrīd Gvantanamo bāzē ieslodzītā Saūda Arābijā dzimušā palestīnieša Abu Zubaidas prasību.

Abu Zubaidu apsūdz 2011.gada 11.septembra uzbrukumu rīkošanā, un ASV amatpersonas viņu uzskata par trešo augstāko personu «Al Qaeda» hierarhijā, savukārt palestīnieša advokāti apgalvo, ka viņš 2005. un 2006.gadā bijis ieslodzīts slepenā CIP cietumā Lietuvā, kur viņa turēšanas apstākļi bijuši pielīdzināmi spīdzināšanai.

Kā tiesā sacījis Gricjūns, «prasītājs Lietuvas teritorijā (..) nav atradies ieslodzījumā».

2014.gada nogalē pēc ASV Demokrātu partijas senatoru iniciatīvas tika publiskots ziņojums par terorismā aizdomās turēto personu iespējamu turēšanu slepenās ieslodzījuma vietās un spīdzināšanu. Atslepenotajā dokumentā konkrētas valstis nav minētas, bet Abu Zubaidas advokāte apgalvo, ka Lietuvā darbojies cietums, kas ziņojumā minēts kā «violetais centrs».

Lietuvas ģenerālprokurors Ēvalds Pašilis Strasbūras tiesas sēdē pastāstījis, ka pēc cenzētās Senāta versijas publiskošanas prokuratūra lūgusi Vašingtonu sniegt papildu informāciju par apsūdzēto personu iespējamu turēšanu ieslodzījumā Lietuvā vai transportēšanu cauri tās teritorijai, bet no ASV Tieslietu ministrijas saņemta atbilde, ka Amerikas Savienotajām Valstīm «nav iespēju iegūt pieprasīto informāciju un izpildīt lūgumu par tiesisko informāciju».

Pašilis piebildis, ka Lietuva šajā lietā saņēmusi atbildes no Polijas, Maroka atteikusies sniegt informāciju, bet atbildes no Afganistānas un Rumānijas vēl tiek gaidītas. Visas šīs valstis tiek minētas kā CIP cietumu programmas dalībnieces.

Jau ziņots, ka Lietuvas prokurori šobrīd veic pirmstiesas izmeklēšanu, kurā tiek vērtēti pieņēmumi, ka slepenā cietumā Lietuvā varēja tikt turēts vēl viens 11.septembra uzbrukumos apsūdzētais - Saūda Arābijas pilsonis Mustafa al Havsavi.

Lietuvas tiesībsargāšanas iestādes atteikušās Abu Zubaidam un al Havsavi piešķirt cietušā statusu, ko viņu advokāti varētu izmantot kā argumentu, cenšoties nepieļaut, ka ASV viņiem tiktu piespriests nāvessods.

Kā Strasbūras tiesā izteikusies Abu Zubaidas advokāte Helēna Dafija, «neapstrīdami fakti» apliecina, ka viņas aizstāvamais bijis ieslodzīts CIP cietumā, kas Lietuvā darbojies 2005. un 2006.gadā.

«Senāta pārskata kategoriskie atzinumi saskan un apliecina daudzus citus pierādījumus, tai skaitā lidojumu informāciju un līgumus, Lietuvas parlamenta komitejas savākto informāciju, prokuratūras lietu, papildu izmeklējumus reģionālajā un starptautiskajā līmenī, kā arī nevalstisko organizāciju, izmeklētāju un žurnālistu veikumu,» norādījusi advokāte.

Viņa atgādinājusi tā laika Lietuvas prezidenta, vēlāk impīčmenta ceļā no šā amata atceltā Rolanda Paksa atzīšanos, ka 2003.gadā toreizējais VSD vadītājs Mečis Laurinkus interesējies, vai Lietuva piekristu nākotnē uzņemt terorismā apsūdzētas personas.

ASV Senāta pārskatā par «violeto centru» teikts, ka CIP ieslodzījuma vietas veidošanā nodrošinājusies ar politiskās vadības atbalstu un piedāvājusi naudu, lai «izrādītu pateicību» par atbalstu šai programmai. Konkrētu Lietuvas amatpersonu vārdi cenzētajā versijā nav minēti.

«Lai gan visi nevarēja zināt, kāds noteikti zināja un piekrita. Nav šaubu, ka līdz 2005.gadam Lietuva zināja par pārkāpumu risku savā teritorijā, bet nemēģināja to novērst,» spriedusi advokāte.

Bijušais Lietuvas prezidents Valds Adamkus, kas ieņēma šo amatu no 1998. līdz 2003. un no 2004. līdz 2009.gadam, ne vienreiz vien paudis pārliecību, ka Lietuvas teritorijā nav notikusi slepena CIP cietumnieku pratināšana.

Strasbūras tiesa trešdien izskatīja arī vēl kāda Saūda Arābijas pilsoņa prasību pret Rumāniju, kura arī tiek apsūdzēta, ka ļāvusi ierīkot savā teritorijā slepenu cietumu.

Spriedumus šajās lietās ECT pasludinās vēlāk, iespējams, pēc vairākiem mēnešiem.

Abu Zubaida pirms diviem gadiem Eiropas Cilvēktiesību tiesā uzvarēja prāvā pret Poliju. Tiesa atzina, ka Varšava devusi atļauju ierīkot valsts teritorijā slepenu CIP cietumu un nav novērsusi divu personu turēšanu šai cietumā 2002. un 2003.gadā un viņu spīdzināšanu, un lika Polijai samaksāt Abu Zubaidam 130 000 eiro.

Uz augšu