Smalki auto, dinamiskas pilsētas, dārgi uzvalki un vizuļojošas kleitas. Pasaules bagātākie nostūri neatstās vienaldzīgu nevienu atbraucēju. Balstoties uz ASV finanšu un biznesa ziņu portāla Business Insider sniegto informāciju, portāls TVNET ir apkopojis piecas pasaules vietas, kurās cilvēki par naudas trūkumu nesūdzas.
5. Īrija
Eiropas Savienības valsts Īrija sava izmēra ziņā nereti tiek salīdzināta ar Latviju un mūsu politiķi to bieži skandē kā piemēru mūsu valsts ekonomiskajai attīstībai. Par spīti vērtīgu dabas resursu trūkumam, valdība Dublinā ir spējusi izveidot konkurētspējīgu ražošanu alkohola, medikamentu un ķīmiskajās nozarēs. Tāpat lielu ekonomikas daļu sastāda arī finanšu, medicīnas un citu industriju pakalpojumi, kurās ir nepieciešama augsta darbaspēka kvalifikācija (bieži arī tehnoloģiski attīstītas ražošanas iekārtas). Neapšaubāmi, ka viens no Īrijas veiksmes stāsta noslēpumiem arī ir tās kopiena, kura dzīvo ASV. Tiek lēsts, ka ASV īru izcelsmes uzņēmēji, kuri atvēruši savu uzņēmumu filiāles Īrijā, nodarbina aptuveni ceturto daļu no visa valsts darbaspēka.
IKP uz vienu iedzīvotāju: 79.924$
4. Singapūra
Uzskatāma par vienu no Āzijas ekonomiskajiem tīģeriem, Singapūra ir pasaules atvērtākā ekonomika. Tās labvēlīgā juridiskā bāze jaunu uzņēmumu atvēršanai, zemais korupcijas līmenis un zemie nodokļi piesaista ārējās investīcijas, kā arī veicina ārzemju kapitāla ieplūšanu. 2017. gadā tās ekonomiskā izaugsme sasniedza 3.6%, kas ir ievērojami. Singapūra arī ir izvirzījusies par Āzijas reģiona Šveici un ieguvusi reputāciju kā ievērojams finanšu centrs. Visi šie faktori papildina jau tā spēcīgo Singapūras ražošanas sektoru elektronikas, ķīmiskajās un cita veida nozarēs. Viena no Singapūras veiksmes atslēgām ir arī tās stratēģiski svarīgā osta, no kuras var ērti piekļūt Indonēzijai, Malaizijai, Austrālijai, Vjetnamai, Ķīnai un citām valstīm. Singapūras akumulētā bagātība attiecīgi ļauj arī tai iepirkt nepieciešamos dabas resursus (Āzijas reģionā to trūkst), kuri tiek izmantoti ekonomikas tālākai attīstīšanai.
IKP uz vienu iedzīvotāju: 98.014$
3. Luksemburga
Vēl viena maza Eiropas Savienības valsts sarakstā. Luksemburga var lepoties ar attīstītu banku sektoru, kā arī tērauda un telekomunikācijas industrijām. Līdzīgi kā Singapūras gadījumā, arī Luksemburgas ekonomika ir ļoti atvērta un piesaista ārējos investorus ar zemo korupcijas līmeni un labvēlīgo juridisko bāzi jaunu uzņēmumu atvēršanai. Luksemburga arī ir uzskatāma par vienu no Eiropas Savienības finanšu centriem un var lepoties ar ļoti modernu transporta infrastruktūras sistēmu. Iespējāms tās ekonomiskā svara dēļ, Luksemburga tiek uzskatīta par vienu no trīs neoficiālajām Eiropas Savienības galvaspilsētām (pārējās divas ir Brisele un Strazbūra). Luksemburgā atrodas gan Eiropas tiesas galvenā mītne, gan Eiropas Investīciju banka, gan Eiropas parlamenta sekretariāts. 2016. gadā Luksemburga piedzīvoja 4.6% ekonomikas pieaugumu – ievērojams skaitlis.
IKP uz vienu iedzīvotāju: 110.870
2. Makao
Lai gan Makao nav politiski neatkarīga vienība un oficiāli ietilpst Ķīnas sastāvā, tā ir uzskatāma par vienu no bagātākajām vietām uz šīs zemeslodes. Līdzīgi kā Singapūra, arī Makao atrodas ļoti izdevīgā stratēģiskā pozīcijā un no tās ostas var ērti piekļūt visam Dienvidaustrumāzijas reģionam. Lai gan Makao pati sevi nevar nodrošināt ar pārtiku un ir spiesta lielāko daļu no patērētā ēdiena, ūdens un energoresursiem importēt no sava lielā saimnieka – Ķīnas, tā ir uzskatāma par vienu no pasaulē lielākajiem apģērbu ražotājiem un eksportētājiem. Tāpat ļoti augoša nozare Makao ir azartspēļu tūrisms, kas ir licis uzplaukt viesnīcu biznesam un citām, ar iebraucēju apkalpošanu saistītām nozarēm. Par Makao ekonomisko spēku liecina valsts apbrīnojamie izaugsmes tempi. No 2001.-2006. gadam ekonomika palielinājās par 13.1% katru gadu. Ar šādiem tempiem var sacensties tikai tās saimnieks Ķīna. Ne velti valdība Pekinā uzskata Makao par neatņemamu Ķīnas ekonomiskās labklājības dzinējspēku.
IKP uz vienu iedzīvotāju: 122.489$
1. Katara
Saraksta augšgalā ierindojas mazā Persijas līča valsts Katara, kuras ekonomiskā labklājība ir balstīta uz naftas un dabasgāzes resursu ieguvi. Būtiski, ka minētajā valstī atrodas vienas no pasaules lielākajām dabasgāzes atradnēm, kuras vēl 2011. gada nogalē sniedza valdošajam karaliskajam režīmam ievērojamu peļņu. Līdzīgi kā citas Persijas līča monarhijas, arī Katara piekopj dāsnu sociālo garantiju politiku. Kataras pilsoņi bauda bezmaksas komunālos pakalpojumus, bezmaksas veselības aprūpi, bezmaksas izglītību un citas privilēģijas. Zīmīgi arī tas, ka pilsoņi pārsvarā strādā tikai darbus, kuros ir nepieciešama augstākā izglītība vai citas augsta līmeņa tehniska rakstura zināšanas. «Vienkāršos» darbus veic imigranti no Filipīnām un citām Āzijas valstīm, kuri sastādā arī lielāko Kataras iedzīvotāju daļu.
Tomēr daudzi analītiķi ir izteikuši bažas, ka ekonomiskā attīstība, kura ir bāzēta tikai uz naftas un gāzes sektora izmantošanu nav ilgtspējīga. Šī iemesla dēļ, Katara ir uzsākusi mēģinājumus attīstīt ražošanas sektorus un veikusi vērā ņemamas investīcijas mēslojuma, tērauda un petroķīmisko izstrādājumu industrijās. Tāpat ekonomisko izaugsmi ilgtermiņā varētu apgrūtināt Līča valstu reģionā notiekošā Kataras krīze. Tās ietvaros Saūda Arābija un kaimiņvalstis ir piemērojusi Katarai gaisa un sauszemes blokādi, kura ir izjaukusi transporta ceļus un apgrūtinājusi saimniecisko darbību.
IKP uz vienu iedzīvotāju: 128.702$
