Otrdien Itālijas pilsētā Dženovā sabruka tilta posms. Vairākas automašīnas nokrita no liela augstuma un tika apraktas zem gruvešiem. Saskaņā ar jaunākajiem Itālijas policijas sniegtajiem datiem, traģēdijā gāja bojā 38 cilvēki. Pēc notikušās traģēdijas ļaudis sociālajā tīklā "Twitter" sāk satraukties par to, kādā stāvoklī ir tilti Latvijā.
Pēc tilta traģēdijas Itālijā ir jādomā, kāda ir situācija ar tiltiem Latvijā? Arī Rīgā pēc @nilsusakovs un @SaskanaOnline deviņus gadus "saimniekošanas." Tāds, piemēram, izskatās Brasas tilts šodien. Vai citi tilti ir drošāki? pic.twitter.com/oEkloYKvx0
— meridemocrats (@meridemocrats) August 15, 2018
Tilti nesabrūk tāpēc, ka slikti izskatās.
— swolotch (@swolotch) August 16, 2018
Ceru, ka kāda saprāta balss seko līdzi mūsu tiltu stāvoklim. https://t.co/oqhievOvC3
— Toms Kokins (@TKokins) August 15, 2018
nez, normāli taču pilsētās kāds pieskata, vai tilti netaisās vnk sagāzties, kāpēc viņu ļāva lietot? Tas tomēr ir extrēmi.... Nebija taču ne pārkrauts kā Ķeguma tilts, neko.. #kā_tas_ispējams ?? https://t.co/KdOLnXKRHZ
— Ilze Jaunberga (@IlzeJaunberga) August 14, 2018
Valsts ceļu tīklā esošie tilti tiek pārbaudīti katru gadu, notiek arī speciālās padziļinātās inspekcijas. Skaties video un uzzini vairāk par to, kā uzrauga valsts tiltus. pic.twitter.com/WmGRbBS4zU
— Latvijas Valsts ceļi (@LVceli) August 16, 2018
Pasvaldibu tiltus neparbauda ?! @RigasDome pat Barona ielu nejedz salabot, kur nu vel tiltus...
— Kristina Blumberga (@KBlumberga) August 16, 2018
Kurs kontrole lai pasvaldibas parzina esoshie tilti neapdraud cilveku dzivibas ?!
Var jau teikt ko grib par negatīvjām ziņām, bet tā tomēr ir informācija. Tā tomēr ir daļa no tā kas pasaulē notiek. Var jau dzīvot savā burbulī un izlikties, ka tilti nebrūk un mašīnas nebrauc utml, bet tad pašiem saskaroties ar ko tādu dzīvē būs milzīgs šoks.
— Aigars (@ram4ix) August 15, 2018
Morandi tilts pirmoreiz tika atklāts 60.gados. Tas atrodas uz A10 šosejas, kas savieno Itālijas ziemeļrietumus ar Franciju. Uz tā bija ļoti aktīva satiksme - pa tiltu tika transportētas kravas, kā arī pa to pārvietojās tūristi un vietējie iedzīvotāji.
Aculiecinieki sacījuši, ka vētras laikā brīdi pirms tilta sagrūšanas esot redzējuši zibens spērienu. Taču inženieri apšauba, ka zibens spēriens vien varētu būt novedis pie tik katastrofāliem rezultātiem.
Tomēr jau gadiem ilgi pirms traģēdijas izskanēja brīdinājumi par to, ka tilts nav drošs.
2012.gadā Itālijas darba devēju federācijas "Confidustria" Dženovas filiāles vadītājs Džovanni Kalvīni intervijā laikrakstam "Il Secolo XIX" runāja par nepieciešamību reģionā izveidot jaunus ceļus. "Lūk, kad pēc desmit gadiem Morandi tilts sabruks un mēs visi stundām sēdēsim sastrēgumos, mēs atcerēsimies to cilvēku vārdus, kas teica "nē"," viņš teica pirms sešiem gadiem.
2016.gadā Dženovas Universitātes Inženierzinātņu fakultātes pārstāvis Antonio Brenkičs tiltu nosauca par "inženierijas kļūdu".
