"Nevienam nav aizliegts būt stulbam." Kā top un vairojas viltus ziņas? (8)

Viens no pēdējā laika spilgtākajiem viltus ziņu piemēriem ir 13.jūlijā izplatītie meli par to, ka Rīgā sabrucis lielveikals. To sociālajā tīmeklī "Facebook" izplatīja neeksistējoši profili, un tāpat rīkojās arī tūkstošiem īstu cilvēku, kas ar šo ziņu steigšus dalījās, pat neiedziļinoties, vai tā varētu būt patiesība. Katrs lētticīgais, kas uzklikšķināja uz ziņas, melu izplatītājam nesa peļņu.

Kad iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis 17.jūlijā paziņoja, ka sauks pie atbildības šīs viltus ziņas publicētāju, tās autors, reperis Niks Endziņš, pirmajā brīdī sabijās un intervijā TV3 Ziņām apgalvoja, ka vairs neesot īpašnieks portālam "redzams.net", kas melus publicēja. Viņam tikai tiekot puse no peļņas, citas saistības ar lapu neesot.

Taču pusotru nedēļu vēlāk sarunā ar "Re:Baltica" Endziņš atzinās, ka joprojām ir portāla "redzams.net" īpašnieks: “Kad TV3 Ziņas mani intervēja, es izlasīju ziņu, ka viņi (policija – red.) grib aizturēt "Alffas" ziņas publicētājus. Tad es biju sabijies un pateicu, ka portāls nepieder man,” vaļsirdīgi "Re:Baltica" stāsta Endziņš.

Taču nu viņš vairs nebaidoties. Endziņš konsultējies ar advokātu, kura vārdu neatklāj, un ir iedrošināts, ka likumu nav pārkāpis:

“Pat ja viņi (policija – red.) interesētos, man būtu advokāts, un viņš pateiktu, ka ar īsto Alfu tur nebija sakara. Ar tādu mērķi Alffa arī tika publicēta ar diviem “f”. Policija neko šajā gadījumā nevar izdarīt.”

Melu publicēšana nav likuma pārkāpums

Līdz šim par viltus ziņu publicēšanu Latvijā pie atbildības neviens nav saukts. Ja kāds rakstītajiem meliem notic, portālu veidotāji ieņem pozīciju – “nevienam nav aizliegts būt stulbam”.

Policija ar šādu argumentu nav mierā, taču pierādīt pretējo arī nav viegli.

Informācija par konkrētas interneta vietnes īpašniekiem nav publiska. Policija var oficiāli pieprasīt informāciju firmai, uz kuras serveriem mājas lapa izvietota, bet arī tas ir apgrūtinoši, ja interneta lapa reģistrēta ārzemēs. Tad ir jāsūta oficiāls informācijas pieprasījums, kas ir laikietilpīgi.

Lai pieprasītu informāciju par lapas īpašnieku, policijai ir jābūt oficiālam iemeslam jeb cietušajam, kam nodarīts kaitējums. Melu publicēšana vismaz šobrīd nav likuma pārkāpums, tādēļ policija cenšas būt radoša.

“Atkarībā no konkrētā publicētā teksta satura var iestāties kriminālatbildība arī par huligānismu, nepatiesu ziņu izplatīšanu vai citu noziedzīga nodarījuma sastāvu,” stāsta iekšlietu ministrijas pārstāve Daiga Holma. Tāpat policija var pieprasīt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai slēgt interneta vietni. Paliek vēl arī Civillikums. Ja aizskarts kādas personas gods un cieņa, cietušajam ir tiesības vērsties pret viltus ziņu tiesā, taču tas notiek jau bez policijas iesaistes, un sods ir vien ziņas atsaukšana.

“Sabrukušās Alfas” gadījumā ar iesniegumu policijā vērsies tirdzniecības centrs "Alfa" ar lūgumu sākt izmeklēšanu. Pēc kāda likuma panta, uzņēmums un policija šobrīd neatklāj.

Likumi jāpiemēro radoši

"Re:Baltica" uzrunātie politiķi un juristi uzskata, ka jau šobrīd likums ļauj sodīt viltus ziņu publicētājus. Viss atkarīgs no gribas un likuma izpratnes. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība) norāda, ka nevienā valstī nav Krimināllikuma, kur visi gadījumi aprakstīti melns uz balta.

Viņa vadītā komisija pirms dažiem mēnešiem skatīja Saeimas ziņojumu par Latvijas informatīvo telpu. Tolaik gan akcents bija uz Krievijas izplatītajiem meliem, tomēr secinātais ļauj vilkt paralēles ar pašmāju viltus ziņām.

“Alfas ziņa ir kā lakmusa papīriņš, uz ko policija spējīga. Meli ir hibrīdkara elements. Kāds pasmejas, bet tikpat labi Krievija var tos izmantot savās interesēs un, balstoties uz kādu viltus ziņu, pat mobilizēt vai pārvietot spēku vienības,” brīdina Latkovskis.

Neslava un preču zīme

Zvērināta advokāte Ieva Azanda rosina izmantot Krimināllikuma 157. pantu par neslavas celšanu, ko policija visai aktīvi esot iecienījusi, lai vērstos pret profesionāliem žurnālistiem. Par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī paredzēta pat īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods.

“Ja ziņu par it kā sabrukušo Alfu būtu uzrakstījuši žurnālisti, policijai nebūtu problēmu viņus pēc šā panta saukt pie atbildības,” spriež advokāte.

Tāpat brīvības atņemšana paredzēta arī par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu. Endziņš līdz šim intervijās apgalvojis, ka "redzams.net" ir viņa vienīgais portāls, tomēr "Re:Baltica" pamanīja uzkrītošas sakritības virknē citu viltus ziņu vietņu un privāto "Facebook" profilu. Jautāts par tiem, Endziņš atzina, ka tā neesot nejaušība.

Viņš reģistrējis arī domēnus tv-play.lv un delffi.lv.  Līdzības nosaukumā nav vienīgās, kas aizgūtas no profesionālu mediju ziņu lapām. Kopēts izkārtojums, krāsas, pat logo.

Endziņu nav atturējis pat gājiens uz policiju, kur viņam bija jāsniedz liecība par portālu "redzams.net", jo lapas dizains uzkrītoši atgādina kāda cita – īsta – ziņu portāla – skaties.lv izkārtojumu. Tāpat kā tvplay.lv – tas ietilpst mediju grupas All Media Baltics sastāvā, un īpašnieki ir gatavi cīnīties tiesā.

“Aizsargājot savu intelektuālo īpašumu, esam vērsušies ar iesniegumu tiesībsargājošajās iestādēs un gaidām informāciju par procesa tālāku virzību. Mēs izmantosim visas likumā paredzētās iespējas, lai aizstāvētu savu mediju uzņēmumu intelektuālo īpašumu,” Re:Baltica atbildēja All Media Baltics vadītāja Latvijā Baiba Zūzena.

Arī delfi.lv ir gatavi līdzīgai cīņai. Pagaidām viltus lapā iestājies klusums, bet Endziņš apgalvo, ka tas ir vien uz laiku: “Es neesmu samaksājis rēķinu par hosting pakalpojumiem, bet domēna vārda īpašnieks esmu es, un, ja es vēlos, es varu atsākt tā darbību, bet man šobrīd neatliek tam visam laika.”

Ja lapa atsāks darbu, Delfi juriste Daiga Sproģe jau gatava izsvērt opcijas – vērsties policijā ar iesniegumu par kriminālprocesa ierosināšanu, Konkurences padomē ar iesniegumu par negodīgu komercpraksi vai tiesā.

Citu valstu pieredze

Ministru prezidenta padomniece stratēģiskajā komunikācijā Guna Šnore, kura aktīvi seko līdzi cīņai ar viltus ziņām un vajadzības gadījumā komunicē ar "Facebook" un "Google", stāsta, ka starptautiski visiem “iet kā pa celmiem”. Skaļiem paziņojumiem par apkarošanu seko nepārliecinošas darbības praksē. Arī jaunu likumu pieņemšana tikai sākotnēji var šķist labākais risinājums.

Somija ar dezinformāciju cīnās, vadošajiem medijiem vienojoties caur savu redakciju “sietu” neizlaist viltus ziņas un propagandu, tās vienkārši ignorējot.

Vācijas parlaments pirms gada atbalstīja normu, ar ko "Facebook" un "Twitter" var tikt piespriesti pat 50 miljonus eiro lieli sodi, ja tie neizdzēsīs naida runas, tostarp viltus ziņas saturošus ierakstus.

Malaizija šopavasar pārsteigusi ar īpaši bargu normu, kur par viltus ziņām pienākas pat sešu gadu cietumsods.

Latvijā viltus ziņu ažiotāžu cer noslāpēt ar speciālu operatīvo tālruni, uz kuru piezvanot cilvēkiem būtu viegli pārbaudīt – ziņa ir īsta vai nav.

Par 50-150 eiro iepērk "Facebook" profilus

Par viltus ziņu par sabrukušo lielveikalu "Re:Baltica" informēja gan "Facebook", kas slēdza viltus profilus, kas šo informāciju izplatīja, gan "Google", kas pārtrauca interneta lapā izvietot savas reklāmas. Taču izskatās, ka Endziņš par šo pavērsienu un arī policijas izmeklēšanu nesatraucas.

Īsi pēc notikušā viņš savā "Facebook" profilā ierakstīja, ka par 100 – 150 eiro pērk "Facebook" profilus ar 2000 un vairāk sekotājiem. No stāstītā "Re:Baltica" var secināt, ka tā ir ierasta prakse.

“Mēs nopērkam profilu, visus sekotājus pārkonvertējam uz lapu, un tad vēl tas profils paliek mums. Principā – ja es nopērku profilu no čaļa par 50-100 eiro, tad arī nomainu bildi un saucu čaļa vārdā. Tas viss tiek izdarīts tā, lai "Facebook" neatkož, ka tas ir fake profils.”

Izskatās, ka vieglā nauda uzrunājusi ne vienu vien "Facebook" lietotāju. Viltus profili/lapas ar minūtes intervālu padod tālāk konkrēto ziņu, ātri izplatot nepatieso informāciju plašam cilvēku tīklam.

Endziņš "Re:Baltica" stāsta, ka pats šīs melu ziņas nerakstot. To darot "redaktori", kuriem, pēc viņa teiktā, “atlec” ap 20% peļņas.

Jo sensacionālāka ziņa, jo vairāk klikšķu, jo lielāki portāla ieņēmumi no reklāmas.

“Ja agrāk peļņa varēja būt ap 2000 eiro mēnesī, tad tagad tā ir trīskāršojusies un četrkāršojusies, un tas, protams, tikai no viena portāla,” lepni stāsta Endziņš. Cik viņam tādu ir, puisis neatklāj, bet "Re:Baltica" zināms vismaz par trim. Pārbaudīt, vai Endziņa lielībai ir pamats, nav iespējams.

"Re:Baltica" atgādina, ka arī ziņkāres dzīts klikšķis viltus ziņu portāliem nes naudu, un aicina tos neatbalstīt - neiet apskatīt viltus ziņu interneta vietnes.