Dzīvot kopmītnēs kā karalim – tas ir iespējams arī Latvijā
Ciemos RTU kojās

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

Vēl tikai pirms dažiem gadiem par dzīvi kopmītnēs studenti runāja ar gariem zobiem – koplietojamās istabiņas, prusaki un blaktis, veclaicīgās mēbeles un novecojušais iekārtojums priecēja tikai reto. Nu vairums augstskolu kopmītņu varētu sacensties pat ar smalkākajiem īres dzīvokļiem Rīgas centrā. Turpinot sēriju “Studentu dzīve kopmītnēs”, Tvnet paviesojās Rīgas Tehniskās universitātes kopmītnēs un iepazinās ar studentu dzīvi Ķīpsalas studentu viesnīcā.

Pašlaik Rīgas Tehniskās universitātes pārvaldībā ir septiņas kopmītņu mājas – divas atrodas Ķīpsalā, Āzenes ielā, vēl universitātei ir divas studentu viesnīcas Teikā, pa vienai Torņakalnā, Iļģuciemā un Āgenskalnā. Kaut arī vairums viesnīcu ir ierīkotas vecākās telpās, tomēr par dzīvi Ķīpsalas kopmītnēs sūdzēties nevar. Šīs ēkas ir atjaunotas pavisam nesen – 2014. gadā, un nu universitāte plāno palielināt moderno studentu kopmītņu skaitu tuvākajā nākotnē. Kopumā Tehniskā universitāte savās kopmītnēs var izmitināt 2444 studentus. Maksas diapazons ir visai liels – lētākās istabiņas izmaksā, sākot ar 54 eiro par vietu trīsvietīgajā numuriņā Biešu ielā, Torņakalnā līdz pat 290 eiro par vienvietīgo istabiņu atjaunotajās kopmītnēs Āzenes ielā. Latvijas studenti parasti maksā 122 eiro, bet ārzemju studentiem ir par 20% dārgākas istabiņas. “Ar studentu parlamentu esam nonākuši pie secinājuma, ka diemžēl ārzemju studentiem istabiņas ir dārgākas. Kad ārzemnieki dodas prom, bieži vien nākas piestrādāt un pat remontēt, lai te varētu ielaist nākamos studentus,” atklāj RTU Studentu viesnīcu nodaļas vadītāja Iveta Sveržicka.

FOTO: Mārtiņš Otto

Universitātes kopmītnes atrodas teju blakus visām mācību ēkām – vien trīs minūšu gājienā ir teju piecas no deviņām RTU fakultātēm, peldbaseins, bibliotēka un laboratorijas māja. Starp citu, arī BT1 jeb tautā pazīstamā Ķīpsalas izstāžu halle ir universitātes sporta manēža – savulaik šo ēku izīrēja kā izstāžu zāli, bet nu to kopīgi izmanto gan universitāte, gan izstāžu rīkotāji. Studentu viesnīcu nodaļas vadītāja atklāj, ka studentiem ir izveidota izdevīga infrastruktūra – no katrām kopmītnēm uz fakultātēm var nokļūt tikai ar vienu transportu, bet pašas Ķīpsalas kopmītnes atrodas tuvu Rīgas centram, pārtikas veikalam, transporta pieturām un citām sabiedriskām vietām.

Kopmītnes līdzinās modernam dzīvoklim

Ķīpsalas studentu viesnīcā ir izveidoti vairāki dzīvokļu tipa bloki, kuros atrodas trīs divvietīgās istabiņas, bet kopumā mazajā dzīvoklītī mitinās seši vai astoņi cilvēki. Četru istabu dzīvoklīšu kopmītnēs ir salīdzinoši maz – katrā stāvā tādi ir divi. Savulaik ceturtā istaba kopmītnēs bija mācību telpa, kur bija ierīkoti īpaši rasēšanas dēļi un citi piederumi, taču nu tas vairs nav nepieciešams, jo studenti darbus veido datorprogrammās. Šīs istabas ir ļoti iecienījuši studentu pārīši.

FOTO: Mārtiņš Otto

Katram dzīvoklim ir sava vannasistaba un virtuve, bet pašu studentu istabās ir ierīkotas jaunas, modernas mēbeles – divas gultas, plaša vieta galdam tieši pie loga un, protams, milzīgs skapis, ko ļoti novērtē meitenes. Visi dzīvoklīši ir identiski. Tāpat kopmītnes ir pielāgotas arī studentiem vai viesiem ar īpašām vajadzībām.

Universitātes kopmītnēs bez istabiņām ir ierīkotas vairākas koplietojamas un pat pakalpojumu telpas, piemēram, bērnudārzs “Lācītis Integrālītis” un konferenču zāle. Lai gan konferenču zāli pārsvarā izmanto dekāni un rektori, tomēr bieži vien to lieto arī paši studenti. Bet augšējos stāvos izmitina vieslektorus.

Kojas pieprasītas kā vēl nekad

Studiju laikā kopmītnes ir aizņemtas un vietas, jau sākoties rudenim, tiek izķertas kā karsti pīrādziņi, bet vasaru laikā šeit apmetas vasaras skolu un nometņu dalībnieki no ārvalstīm – pasākumus veido augstskola, un šādas programmas ir īpaši pieprasītas. Vienlaikus kopmītnēs arī vasarā ir sastopami strādājošie studenti. “Vairs jau nav 80. gadi, kad studenti vasarās dodas pelnītā atpūtā uz laukiem,” smejas Iveta. Diemžēl studiju sākumā lielā pieprasījuma dēļ kopmītnes nepiedāvā studentiem, kas dzīvo stundas attālumā no Rīgas, nemaz nerunājot par pašiem rīdziniekiem. Pēc pirmās sesijas daži studenti kopmītnes pamet – daļa atrod sev dzīvokli, citi studijas pamet – tad studenti no Pierīgas var tikt pie kopmītnēm.

“Jau pabeidzot vidusskolu, uzreiz zināju, ka gribu dzīvot kopmītnēs – es gribēju izbaudīt studentu dzīvi. Es turpmāko dzīvi dzīvošu dzīvoklī vai mājā, bet tagad man ir tāda iespēja dzīvot kojās, iemācīties sadzīvot ar citiem un dzīvot patstāvīgāk,”

stāsta trešā kursa studente Keitija Litte. “Te notiek visa dzīvība – pa dienu mācāmies, bet vakaros ir ballītes pasākumi. Es nekad neesmu nožēlojusi dzīvi kojās – dzīvošu te, cik ilgi varēšu.”

Pavasarī studentu pašpārvalde rīko “Koju dienas”, taču arī katrā no kopmītņu ēkām norisinās dažādi pasākumi. “Šogad studenti stādīja kokus, rīkoja kopīgu grilēšanu un ir pat notikušas pelmeņu ātrēšanas sacensības. Ir notikušas arī kāpņu skriešanas sacensības – kurš students ātrāk pievarēs visus 11 kopmītņu stāvus, gluži tāpat kā kāpņu maratons “Swedbank” saules akmenī,” stāsta Iveta.

RTU Ķīpsalas studentu pilsētiņas nākotnes plāns

FOTO: Mārtiņš Otto

Par kārtību rūpējas paši studenti

Ar kārtību studentu viesnīcā vairs nav problēmu – lai arī studentus ir grūti “pielauzt” iztīrīt virtuvi, kopumā istabiņas ir pat ļoti kārtīgas. “Mēs ļoti cīnāmies par kārtību istabiņās – mums ir ierīkoti pat istabiņu vecākie, kas nāk talkā un uzrauga kārtību kopmītnēs. Pirms septiņiem gadiem paši studenti izveidoja šādu posteni, taču tas ir tā vērts – istabiņas patiešām ir kārtīgas un paši studenti parūpējas, lai dzīvojamās istabas, virtuves un vannasistabas būtu tīras,” stāsta Iveta Sveržicka.

“Pēc pirmā kursa mainīju istabiņu, un izvācoties istabiņa bija jāatstāj perfektā kārtībā – to pēc tam pat vēl pārbaudīja,” stāsta studente Keitija, “Kārtības uzturēšana ir abpusēja cieņa – ja izdeg kāda lampa vai saplīst žalūzijas, es varu nekautrējoties to pastāstīt administrācijai un jau diennakts laikā viss tiek salabots.”

Ar kopmītņu dekorēšanu studenti pārāk neaizraujas – uz kopmītņu sienām nedrīkst neko līmēt, nemaz nerunājot par kāda dekora pienaglošanu. “Daži studenti cenšas paši sakarināt lampiņu virtenes vai izdekorēt plauktus ar augiem,” stāsta Keitija, “Daži studenti dekorē logus, taču vairums izvēlas atstāt kopmītnes neskartas.”

FOTO: Mārtiņš Otto

“Uz Ziemassvētkiem un Lieldienām studenti aktīvi rotā foajē un administratora galdus. Ārzemju studentiem eglītes rotāšana ir vesels piedzīvojums – šie studenti eglīti redz pirmo reizi. Viņi ar tādu azartu nāk un palīdz pušķot egli, pēta rotājumus, bet, kad vēl sniegs uzsnieg, tad tas viņiem ir pilns komplekts pilnai laimei,” atklāj Iveta.

Kamēr kaimiņi par ballīti nesūdzas, tikmēr viss ir kārtībā

Arī Tehniskās universitātes kopmītnes nekontrolē komendante – katram studentam ir sava ieejas kartiņa, un katrs tiek savās istabiņās, kad vien vēlas. Savukārt ciemiņi drīkst uzkavēties kopmītņu istabiņās tikai līdz 23.00 vakarā, bet no vēlajiem viesiem iekasē piecus eiro, izņemot pirmās pakāpes radiniekus.

Lielāka rosība kopmītnēs ir pirms lielākiem pasākumiem, piemēram, “iesildīšanās” pirms fukšu vai Ziemassvētku balles. “Arī ikdienā ballītes notiek – jaunieši ir jaunieši, kamēr kaimiņi nesūdzas, tikmēr viss ir kārtībā,” stāsta studentu viesnīcu nodaļas vadītāja. “Ķīpsalā ballītes notiek, bet tās ir krietni mierīgākas nekā citās kojās,” stāsta studente Keitija.

“Pagājušajā gadā izveidojām kopīgu koju čatu, kurā varam koju biedriem paprasīt zāles pret galvassāpēm, lādētāju vai cukuru. Ar čata starpniecību varam sarīkot spēļu vakarus vai pārrunāt aktualitātes,” atklāj studente. Tā kā studentu dzīvoklīši ir viens no otra nodalīti, vairumā gadījumu studenti iedraudzējās tikai ar sava dzīvokļa biedriem, bet retāk iepazīstas un iedraudzējas veseli stāvi. “Koridora tipa kopmītnēs studentiem iedraudzēties ir vieglāk. Jāteic gan, ka mūsdienās studenti vairāk pievēršas darbam nekā tusiņiem,” stāsta studentu viesnīcu nodaļas vadītāja Iveta.

FOTO: Mārtiņš Otto

Pirmais kurss – adaptācija, otrais - ballīte

“Kojas ir labākais veids, kā piesaistīt studentus dažādiem universitātes rīkotajiem pasākumiem,” stāsta studente un kopmītņu iedzīvotāja Keitija, “Šeit ir vieglāk paziņot studentiem par dažādiem pašpārvaldes un universitātes pasākumiem, tāpēc vairums koju iemītnieku ir arī aktīvākie pasākumu apmeklētāji.”

RTU studente Keitija atklāj, ka kojās iedzīvošanās nav grūts uzdevums – atliek vien būt draudzīgam un aktīvam, tad arī citi studenti pieņems jauniņo savā barā. Iedraudzējoties ar istabas biedriem, rodas tāda kā ģimeniska saikne – Keitija stāsta, ka viņas istabiņā studenti dala pat traukus, kopīgi pērk saimniecības preces un tīra istabiņas.

“Pirmais gads ir kā aklimatizēšanās un pierašana pie jaunajiem apstākļiem, bet pēc tam jau kļūst pavisam viegli,” stāsta Iveta. Pirmajos gados studenti paši reti kad izvēlas istabiņas, bet pēc tam, kad daži studenti nolemj mācības neturpināt, jau otrajā sesijā palikušie studenti sāk migrēt un izvēlas istabiņas tuvāk saviem draugiem un kursabiedriem. Tajā mirklī izveidojas draudzīgās istabiņas, kurā visi cits citu jau pazīst.

Uz augšu