Medībās cieš bērns

Pirmajā oktobrī gaides medību laikā Aizkraukles rajona Kurmenes pagastā ievainojumu kājā, visdrīzāk nevis no lodes ar atsitienu, bet gan krītot no 3,5 metrus augsta torņa, guva astoņgadīgais Vladislavs.

Nelaime, pēc Aizkraukles virsmežniecības medību inženiera Vitolda Rozīša stāstītā, notika individuālajās medībās, ko rīkoja mednieku kolektīvs "Kurmeks". Brīdī, kad mednieks Vladimirs Alle no torņa ar 16. kalibra gludstobra medību ieroci izšāva uz pamanīto briedi, no blakus torņa, kurā atradās mednieks Vladimirs Šusts ar dēlu, puika pēkšņi nokrita un, saķēris ievainoto kāju, sāpēs un izbīlī kliedza. Tēvs, domādams, ka lode ar atsitienu trāpījusi dēlam kājā, steigšus veda viņu uz Rīgas slimnīcu. Neizpildīta palika šādās reizēs obligātā prasība – par notikušo netika paziņots medību vadītājam. "Es par nelaimi uzzināju tikai otrā rītā," stāstīja medību kluba "Kurmeks" priekšsēdētājs Reinis Butis. "Kad zēna tēvam jautāja, kāpēc viņš mazgadīgā dēla dalību medībās nav saskaņojis ar medību vadītāju un kāpēc nepaziņoja par ievainojumu, viņš skaidroja, ka neesot iedomājies, ka varētu notikt kāda nelaime, un ka pēc dēla savainojuma bijis šokā. Vienīgā doma bijusi – ātrāk uz slimnīcu." Tagad daudzi jautā, vai medniekam, kurš "zaudē galvu" un nespēj ievērot elementārus noteikumus, maz drīkst uzticēt ieroci? Viņa paša atbildi nesaņēmu, jo tie, kas zina viņa telefonu, atbildēja, ka neesot tiesību to izpaust. Mednieks Vladimirs Alle, par kuru domāja, ka lode no viņa bises ievainojusi bērnu, man sacīja, ka ļoti pārdzīvojot notikušo un ka tagad, kad mediķi uzskatot, ka ievainojums nav no lodes, viņš varot atviegloti uzelpot. Slimnīcā nekavējoties ziņoja policijai, kam tagad šādos gadījumos jāierosina krimināllieta, kas arī tika izdarīts. Bet vēlāk, kad ievainojuma vietu kājā pārbaudīja ar rentgenu, ārsti neticēja tēva skaidrojumam. Lode, lai arī ar atsitienu, rada cita rakstura brūci, turklāt pati lode nebija atrodama. "Domāju, ka zēns ievainojumu guvis, izbīlī pēc šāviena krītot no torņa," stāsta Vladislava ārstējošais dakteris Aleksandrs Zaķis, kurš pats, izrādās, ir mednieks ar 30 gadu stāžu. "Notikumu izmeklē policija, ekspertīze dos galīgo atbildi, no kā radies ievainojums. Taču brūce bija pietiekami nopietna. Uzskatu, ka likumdošanā vajadzētu noteikt ierobežojumus, lai bērnus nebūtu iespējams ņemt līdzi uz medībām. Katru gadu notiek nelaimes gadījumi, mednieki cilvēku notur par mežacūku vai citu zvēru un bliež virsū, bet te vecāki pilnīgi bezatbildīgi pakļauj savu atvasi ekstremālai situācijai. Nav jau runa tikai par ieroču bīstamību – ja nu zēns krītot būtu guvis vēl nopietnāku savainojumu vai, nedod Dievs, nosities?" Latvijas Mednieku asociācijas izpilddirektors Ainārs Zvejnieks domā, ka ar likumu noteikt, no kāda vecuma būtu atļaujama bērnu klātbūtne medībās, esot ļoti grūti. Pirmkārt, dzīvē esot gadījumi, kad desmit gadus vecs puika ir daudz nopietnāks un saprotošāks par sešpadsmitgadnieku, otrkārt, ar aizliegumu varot nomākt interesi par medībām tad, kad bērni un pusaudži vēl nedomā par meitenēm, un vēlāk šī interese varot būt zudusi uz visiem laikiem. Dānijā un Somijā pusaudži jau no 14 gadu vecuma drīkstot pat medīt ar vecāku ieroci vecāku klātbūtnē, pie mums par mednieku var kļūt tikai no 18 gadiem. Galvenais tomēr esot vecāku atbildība un konkrēti katra medību vadītāja lēmums atļaut vai neatļaut tam vai citam puikam piedalīties medībās. Lai gan Medību likumā un noteikumos nav nekas teikts, ko drīkst ņemt līdzi medībās un ko ne, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Laila Rieksta-Riekstiņa uzskata, ka mazgadīgajām atvasēm tomēr nav jāpiedalās medībās.

Uz augšu
Back