Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ir vērienīgi un sīki, dārgi un lēti projekti, tas visiem būtu skaidrs, bet ir vēl kāda tipa projekts - sirds.
Par tādu noteikti var nodēvēt Kazhas izveidoto "Golfu", kas, apvienojoties pazīstamiem ražotājiem, kvalitatīviem brendiem un lieliskai ventspilnieka izdomai, ir apliecinājums uzņēmībai. 2003. gada oktobrī tika nopirkts pirmais auto, trešās paaudzes "Golf GTD 1.9". Uz jautājumu, kāpēc tieši šis, Kārlis atbild: “Prasības bija šādas: dīzelis, jo darba vajadzībās ir daudz jābraukā, nepieciešama degvielas ekonomija, vācietis - es domāju, nav vērts komentēt, kādēļ tā, - pieejamas detaļas, salīdzinoši lēta ekspluatācija. Galvenais - lai auto būtu kompakts, ieteicams divdurvju, krāsai nebija nozīmes. Ļoti svarīgs faktors - lai auto nebūtu aizmugurējā piedziņa, kategoriski nē. Nebija jau tā, ka vēlējos tieši "Golfu". Iebraucām Rīgā un devāmies uz "plačiem", sākot no Salu tilta puses pa Krasta ielu Rumbulas virzienā. Par izvēli nebija ko sūdzēties, tika skatīti dažādi auto, piemēram, man patīk "Audi A3, taču šis auto ir dārgs, apskatīti tika arī "Audi Coupe", taču labā stāvoklī atrast bija praktiski neiespējami. Līdz beidzot ieraudzīju savu "cālīti" (tā Kārlis iesaucis auto) - trešās paaudzes dīzeļa "VW Golf", zaļā krāsā ar divām durvīm. Auto izskatījās kopts, bez traumām, bija standarta aprīkojumā ar oriģinālajiem "BBS" lietajiem diskiem. Tas tika iegādāts par pieņemamu cenu, un mierīgu sirdi varēju doties atpakaļ uz Ventspili.”
Sākums ir visgrūtākais
Kārlis ir liels tūninga un tūninga žurnālu fans. “Skatos tikai bildes, rakstus lasu reti,” smejas Kazha. “Ir divu veidu cilvēki - tie, kam auto ir pārvietošanās līdzeklis, un tie, kam tas ir kaut kas vairāk. Es piederu pie otrajiem. Ja man ir auto, tad es ar to braucu, parādos sabiedrībā, un tas rada iespaidu par mani.” Tā ka lieki būtu jautāt, vai auto paliks standarta vai tomēr to skars kādas modifikācijas. „Auto pirmais tūninga elements bija priekšējie lukturi. Uz tā uzstādītie lukturi bija nezināmas izcelsmes, kuru gaismas atdeve praktiski nekāda, tos viennozīmīgi bija nepieciešams mainīt,” stāsta Kārlis. Izvēle krita uz "Hella" izstrādājuma - "ceturtā" "Golfa" stila lukturiem, kas paredzēti "Mk3". Mazliet pameklējot internetā, tika atrasts sludinājums - tieši izsapņotie lukturi, kas arī tika iegādāti. Iekāre bija radusies, tika sākts domāt par auto vizuālo uzlabošanu. Nekāda plāna vēl nebija, bet idejas pamazām pārvērtās par "VW Golf" tūninga projekta skici. Vēlmes pagaidām bija nekonkrētas un nenodefinētas - no sākuma bija iecere pievērsties tikai dažādiem sīkumiem, kas varētu uzlabot auto izskatu, piemēram, priekšējā reste, pagriezienu lukturi, kā arī baudāmāki sānu spoguļi. Tika izvēlēta "Kamei" radiatora reste, dzidrinātie pagriezienu lukturi un "M3" stila sānu spoguļi. Tomēr nekonkrētās un nenodefinētās vēlmes pamazām sakomplektējās vienā ideju kopumā, un bija skaidrs - bez "bodykit" uzstādīšanas auto neiegūs ārieni, kas pilnībā apmierinātu kāro sirdi. Līdz ar to sākās informācijas vākšanas process, tika apzināti visi iespējamie varianti, vietas un kantori, to piedāvājumi. “Viss tika skatīts internetā, blakus nebija neviena, kas ar to būtu saskāries un kam varētu lūgt padomu.” Līdz beidzot vispieņemamākā izrādījās "MobileTuning" produkcija, gan cenas, gan kvalitātes ziņā, - par viņiem bija arī vislabākās atsauksmes. Daudz netika prasīts - sānu sliekšņi, aizmugurējā bufera uzlika un pilns priekšējais buferis. Kā Kārlis teica - iesākumam pietika.
Nesists auto Latvijā? Nepiespējami!
Meistara izvēle bija vieglākais posms auto pārbūves procesā. “Pirmkārt, Ventspilī nav lielas izvēles; otrkārt, Armands bija jau taisījis mana brāļa "Celica" un par darba kvalitāti nebija ne mazāko šaubu.” Viskarstākajā vasaras svelmē process noritēja daudz grūtāk un ievilkās ilgāk, nekā bija iecerēts. Un, protams, auto izjaucot aizvien vairāk, atklājās slēptie defekti, ko iepriekš nevarēja pamanīt. Auto bijis sists - gan priekšpusē, gan pasažieru pusē tas dabūjis sitienu, nekas nopietns gan nav bijis, bet saremontēts diezgan slikti - šķība palikusi pasažieru puses sāna apakšējā daļa. Tomēr vismaz pie reizes to visu varēja sataisīt. Taču tā nebija vienīgā aizķeršanās - pamatīgas galvassāpes sagādāja priekšējais buferis, kas bija ļoti nekvalitatīvi uztaisīts. Aizmugurējais spoileris bija šķībs, savukārt priekšējais - pilnīgi nekāds, dažās vietās špakteles kārta pārsniedza pat divus centimetrus. Nācās vest atpakaļ pārtaisīt, jo bija pārāk daudz mīnusu, kaut gan pēc uzlabošanas kvalitāte arī nebija tāda, kādai vajadzētu būt, lai to atzītu par normālu. Bet, neraugoties uz visu, komponentes tika sagatavotas un varēja sākties lielākie darbi - automašīnas un detaļu sagatavošana krāsošanai, aizmugures numura vietas aizmetināšana un virsbūves pieslīpēšanas darbi, kā arī daudzi citi sīkumiņi, kurus vajadzēja novērst. Tā kā viss auto tika apstrādāts, radās ideja to arī pārkrāsot - sākotnēji smagnēji zaļo krāsas toni nomainīt uz jaunu, maigāku un siltāku zilo, kas, iespējams, laistītos perlamutrā. Vienīgā prasība bija - lai krāsas tonis būtiski neatšķirtos, lai viss auto nebūtu pilnībā jāizjauc un jāpārkrāso. Uzmanību piesaistīja perlamutra zilā krāsa, kas saulē rotaļājas ar zaļo toni. „Uzreiz bija skaidrs - šī ir īstā,” stāsta ventspilnieks. Iegūtais rezultāts nelika vilties, pilnībā apmierinot saimnieka vēlmes un piešķirot "Golfam" jaunu un svaigu elpu.
Pošamies uz festivālu
Darbi tuvojās noslēgumam, auto nokrāsots, palikuši tikai spoileri, bet termiņš iet uz beigām. Jūlija sākumā vēl nebija skaidrības, paspēsim uz "Fire Tuning Fest 2" (2004. gada 10. jūlijs) vai ne. Darbu it kā vairs nebija palicis daudz, bet laika diemžēl arī ne. 5. jūlijā auto vēl bija pilnībā izjaukts, bet liktenīgā svētdiena nāca virsū kā lietus. Spēki netika taupīti, un auto izaugsmes procesā ieguldītais darbs nelīdzinājās iepriekš darītajam - bija jāpaspēj. Kā jau vecs latviešu teiciens vēsta, nelaime nenāk viena - šajā pašā nedēļā izbeidzās "golfa" sajūgs. Tas nebija šķērslis, un viennozīmīgi tika izmantota iespēja un pieteikta dalība tūninga festivālam, kas norisinājās tirdzniecības centra "Mols" stāvlaukumā. „Šajā reizē sekmju nebija nekādu, bet tas tikai deva stimulu iesākto turpināt.” Trūka labāku lieto disku, glītas aizmugurējās optikas, lai konkurētu ar izstādē izliktajiem projektiem, bet Kazha par to neskuma - visu jau nevar uzreiz! Pirmais posms tika noslēgts, bet ideju vēl joprojām pilna galva - tūnings ir nebeidzams process. Pēc tam gan tika ieturēta pāris mēnešu pauze, lai nokārtu finansiālo pusi, auto izbūves process iznāca neprognozējami dārgs. Bet tas netraucēja plānot turpinājumu, atkal daudz netika prasīts - lielāki un pievilcīgāki lietie diski, neona apgaismojums zem auto un dzidrinātā aizmugurējā optika. Droši tika sākts otrais posms, iegādājoties iepriekš pieminētās detaļas - 16 collu "FR Racing Gear H-125" lietos ar "Ventus K102" 225/40 riepām, zaļu neona apgaismojumu zem auto un aizmugurējos lukturus no "D&W". Šis posms ir salīdzinoši īsāks, bet tikpat nopietns kopējā auto izskata uzlabošanas misijā.
Kas nepieciešams tūningam?
Diemžēl "golfs" ziemas laikā cieta divos negadījumos, vienā no tiem vainīgs bijis pats Kārlis. „Sestdien atstāju kolēģim auto, jo vajadzēja paņemt viņa darba mašīnu. Es ar viņa mašīnu biju Talsos, bet viņš ar manu - Ventspilī. Pusdienas laikā draugs man zvana, un pirmais teksts, ko viņš saka: „Kazha, tu mani nositīsi!” Es viņam prasu, cik traki, bet atbilde - nedaudz tikai: esot tikai priekšējais buferis salauzts. Īstenībā arī nemaz nebija tik traki, bet vienalga sāpīgi!” Kamēr buferi remontēja, nācās braukāt ar standarta. Ziemā sabojājās neona apgaismojums, kura kvalitāte pašā sākumā bija šaubīga. Divus mēnešus vēlāk pašam Kārlim notika negadījums - šoreiz gan nopietnāks. Mazliet vajadzēja steigties uz Rīgu, un Tukumā neuzmanības un slidenās šosejas dēļ gadījās ieskriet citā automašīnā. Cieta motora pārsegs, priekšējā reste, abi pagriezienu lukturi, viens priekšējais lukturis, skāde bija diezgan pamatīga. Labi, ka vēl nebija pazspēts pielikt saremontēto buferi, tad tas viss būtu vēl sāpīgāk,” stāsta Kārlis. Avārija nedaudz izjauca izvirzītos plānus, remontdarbu segšanai tika iztērētas plānotās audiosistēmas uzlabošanas izmaksas. Tomēr arī šis negadījums nesalauza uzņēmīgo ventspilnieku, tika iepirkti zili, daudz kvalitatīvāki "Eurolite Elite" sērijas neoni, un priekšējo buferi tagad papildina elerons, kas gan piešķir izskatu, gan arī nodrošina. Pamazām tiek vāktas idejas un kalti plāni nākamajiem posmiem, par kuriem varēs runāt, cerams, pēc neilga laika. Vienīgais, kas nepieciešams tūningam? Vēlēšanās, izdoma un finanses. Nav tāda auto, kas nepakļautos smagajai tūninga rokai. Latvijā modificētu "VW" ir salīdzinoši daudz, bet šis auto no Ventspils droši var ierindoties ne tikai pie skaistākajiem "VW Golf" pārstāvjiem, bet arī pie visskaistāk izveidotajiem auto Latvijā.
Automobilis: "Volkswagen Golf III", 1993. gads, 1,9 l dīzeļdzinējs (GTD), 5 pakāpju PK; Eksterjers: "MobileTuning" priekšējais buferis, aizmugurējais spoileris un sliekšņi, "D&W M3 Style" sānu spoguļi, "Hella MK4 Style" priekšējie lukturi, "D&W" dzidrinātie aizmugurējie lukturi, "Eurolite Elite blue undercar neon"; Audio: "Pioneer DEH-P6500R" "galva", "Pioneer TS-E1775" priekšējās komponentes, "DLS" pīkstuļi, "Pioneer UD321" pasīvais krosoveris, divi "Pioneer TS-W305C" sabvūferi; Ritošā daļa: "KYB" gāzes amortizatori, "FR Racing Gear H-125" 16" vieglmetāla diski ar "Hankook Ventus K102" 225/40 riepām; Īpašnieks: Kārlis Bergmanis, 21 gads, SIA "Diana" IT inženieris;