Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Neraugoties uz Maskavā pieaugošo neapmierinātību, lietuvieši tomēr paliek pie sava – pagājušonedēļ Lietuvā avarējušās krievu kara lidmašīnas vraks un pilots netiks atdoti Krievijai, kamēr nebūs pilnīgas skaidrības par nepatīkamā notikuma iemesliem. Pagaidām šādas skaidrības vēl nav.
Tīrumā netālu no Šakiai pilsētiņas 40 kilometru no Kauņas bruņotu karavīru apsardzībā jau piekto dienu turpinās darbošanās ap pagājušās ceturtdienas pēcpusdienā šeit nokritušo krievu iznīcinātājlidmašīnu SU-27. Vajag rakt – turklāt uzmanīgi. Dažas iznīcinātāja detaļas esot piecu metru dziļumā. Krievijas atsūtītajiem militārajiem speciālistiem pieklājīgi ļauj skatīties pa gabalu. Lietuviešu izmeklētājiem iznīcinātāja melnās kastes jau ir rokā, bet šifrēt vēl neesot sākuši. Viļņā nav atbilstošas aparatūras. Krievu speciālisti izteikuši kārtējo priekšlikumu palīdzēt ar šifrēšanu, bet Lietuvas armijas vadība lika saprast, ka āzi par dārznieku nevar laist un ka gan jau kāds sabiedrotais palīdzēs, ja paši netiks galā.
Tikmēr Lietuvas prokurori šodien kārtējo reizi nopratināja SU-27 pilotu, 36 gadus veco Valēriju Trojanovu, kuram vēl aizvien neļauj tikties ar Krievijas pārstāvjiem. Viņa uzvārda dēļ šis incidents jau nodēvēts par Trojas lidmašīnu. Krievijas versija par notikušo vēl aizvien paliek tāda pati, proti, “mēs ļoti atvainojamies, bet lidmašīnai gadījās kļūmes, tā mākoņos nomaldījās un nokrita”. Kā neoficiāli skaidro militārie eksperti gan Latvijā, gan Lietuvā – var jau būt, ka tā tas viss tik nevainīgi arī bija, bet nav iemesla ticēt tam uz vārda. Šis notikums kārtējo reizi pierādot divas lietas. Pirmkārt, ar līdzīgiem ielidojumiem Krievija regulāri pārbauda modrību Baltijas gaisa telpā. Ja šis ir bijis tas gadījums, tad tagad ir laba iespēja tam pievērst uzmanību un par to sodīt. Otrkārt, NATO novērošana un patrulēšana Baltijas gaisa telpā ir vajadzīga un, iespējams, tā varētu būt pat uzlabojama. Vai īsta kļūda, vai apzināta kļūda ar negaidītu iznākumu – to, lietuvieši saka, viņi varētu pētīt vēl pāris nedēļas. Starp citu, iespējams, kuriozākā kļūda krievu aviatoriem gadījās 1989. gadā. Padomju iznīcinātājā, lidojot rietumu virzienā virs Polijas, atslēdzās navigācija, pilots katapultējās, bet lidmašīna autopilotā veica vēl 900 kilometrus un nokrita Beļģijā, kur gāja bojā viens cilvēks.