Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Iepriekšējā reizē iepazīstināju ar savu vīziju par to, kāds izskatīsies mans dzīvoklis pēc remonta, bet šoreiz izstāstīšu, kā tā ir mainījusies pēc tikšanās ar meistaru Vladimiru, kurš būs būvdarbu vadītājs. Jāteic, ka viņš pret maniem sapņiem par ideālu mājvietu izturas izprotoši, kaut gan arī neslēpa, ka darba būs daudz un arī izmaksas būs lielas.
Cik man šis dzīvokļa remonts izmaksās? Šoreiz Vladimirs bija ieradies tikai iepazīšanās vizītē, bet izdevumu tāmi apsolīja uztaisīt nākamajā tikšanās reizē. Rēķināšana būs liela, taču meistars teica, ka summa būs vismaz 10 000 latu. Par to tad nākamajā rakstā.
Virtuve
Par koridora izskatu nākotnē mēs ātri atradām kopīgu valodu. Secinājām, ka šajā telpā būs vismazāk darba. Savukārt apspriežot virtuvē veicamās pārmaiņas, man bija liels prieks, jo meistars atbalstīja daudzas manas idejas par virtuves remontu un iekārtošanu. Biju ļoti apmierināts, ka nevajadzēs mainīt dēļu grīdu. Kaut arī pēdējo reizi tas darīts 70. gadu sākumā, meistars novērtēja, ka dēļi vēl joprojām esot labā stāvoklī (dažās vietās tie gan čīkst), tā ka viesistabā un guļamistabā tos droši varēšot apklāt ar bieziem paklājiem, kādus vēlos, savukārt koridorā un virtuvē tiks izmantots vienādas krāsas linolejs. Vladimirs neslēpa, ka, viņaprāt, virtuvēm ir tikai divi piemēroti segumi – flīzes vai linolejs. Tā kā es flīzes nevēlos, izlēmām, ka klāsim linoleju.
Guļamistaba
Dzīvokļa apskati sākām ar guļamistabu. Pirms tam biju mazliet norūpējies, vai meistars sapratīs manu ideju par milzīgo sienas skapi, taču viņš to ne vien pozitīvi uztvēra, bet pat uzteica, piebilstot, ka pāris dzīvokļos tādus esot iebūvējis, tāpēc pārzinot tapšanas procesu. Vladimirs uzreiz nosauca firmu, kas izgatavo ekipējumu tieši šādiem sienas skapjiem – stieņus pakaramajiem, īpašas atvilktnes un plauktus –, un gribēja iedot man arī telefona numuru, taču es atgaiņājos, jo vēlos, lai meistars būtu visu būvdarbu vadītājs, pats arī rūpētos par materiālu sagādāšanu, jo man tam vienkārši nav laika. Diezgan vieglprātīga attieksme, vai ne? Jebkurā gadījumā Vladimirs ir gatavs sameistarot tieši tādu sienas skapi, kādu vēlos.
Kad viņam izstāstīju par istabas stūrī plānoto skatuvīti ar skaļruņiem, gaismas efektiem un metāla stieni līdz griestiem, viņa sejā nepakustējās ne vaibsts, par ko biju pārsteigts – laikam savā darbā dzirdējis ne tādus brīnumus vien. Viņš uzreiz nosauca firmas vārdu, kas nodarbojas ar bāru un naktsklubu aprīkojuma izplatīšanu, – tur varot dabūt man nepieciešamo hromēto stieni. Arī gaismas efektu radošās instalācijas Vladimirs ir gatavs iebūvēt, kur vajag, taču brīdināja, ka tas, visticamāk, būs dārgs pasākums. Par citām manām idejām guļamistabas pārveidošanā meistaram nebija ko piebilst, vienīgi uzreiz izbrāķēja manu domu par bīdāmajām durvīm starp guļamistabu un viesistabu. Parasti to ritenīši ātri nolietojoties un apmainīšana esot piņķerīgs process, tāpēc labāk esot palikt pie tradicionālajām durvīm.
Viesistaba
Norādīju, ka man nepatīk milzīgie un neglītie padomju laika čuguna radiatori, kas atrodas visās dzīvokļa telpās, tāpēc jautāju pēc padoma, ar kādiem tos nomainīt. Tomēr Vladimiram izdevās mani pārliecināt, ka čugunnieki jāatstāj, nevis jāizvēlas moderni risinājumi, jo Rīgas ūdens esot kaļķains un mājas apkures sistēmas caurules vecas un pilnas ar rūsu, līdz ar to ārvalstu ražojumi ātri vien aizsērēšot un mani nodrošināšot ar lielām problēmām visus turpmākos gadus. Bet kā tad ar estētisko aspektu? "Nav problēmu," teica meistars. "Es tos visus smuki noslēpšu aiz dekoratīviem režģiem."
Vladimirs jautāja, ko darīsim ar logiem – atstāsim vecos koka rāmjus vai arī liksim plastikāta? Es jau rakstīju, ka vēlos otro variantu, un meistars to atbalstīja, vienīgi brīdinādams, ka viena aila izmaksās apmēram 250 latu. Starp citu, jau pēc meistara aiziešanas iedomājos, ka viesistabā taču ir dūmenis, kas nozīmē, ka iespējams iebūvēt arī kamīnu. Būs viņam tas jāpajautā nākamajā tikšanās reizē.
Vannasistaba
Kad nonācām vannasistabā, Vladimiram nebija nekādu problēmu ar manām idejām, izņemot vienu – viņš diezgan skeptiski skatījās uz iespēju miniatūrajā telpā ievietot milzīgu vannu. Izdomājām, ka sākumā atradīsim tādu stūra vannu, kāda man patīk, un, ja tā tomēr nederēs, tad paliksim pie lielas dušas. Problēma ir tāda, ka līdz ar vannasistabā atrodamo daudzo cauruļu piesegšanu ar rīģipša plāksnēm telpa kļūs vēl mazāka, un tad tiešām varētu būt grūtības ar man piemērotas vannas ierīkošanu (mans augums ir 1,90 m). Vladimirs arī ieteica nevirzīt vannasistabas labo sienu viesistabā, lai iegūtu telpu vannai, jo tas nebūšot tik skaisti, kā es iedomājos. Jāpiebilst, ka rīģipsis tiks izmantots arī kā pamats guļamistabas un viesistabas sienu apdarei – par to Vladimirs informēja uzreiz, kad telpas ieraudzīja, jo ar rīģipša palīdzību būšot iespējams ne tikai noslēpt visas caurules, kas dzīvoklī ir izvietotas ļoti atklāti, bet arī ātri izlīdzināt sienas. Turklāt apmetumam uz tām ir tieksme plaisāt (augšējie kaimiņi sūdzas, ka lielā mitruma dēļ katru gadu jāpārlīmējot tapetes). Tāpēc rīģipsis ir labs un lēts risinājums.