Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Mājokļa ūdens pievadiem izmanto daudzu un dažādu veidu caurules – sākot ar savulaik vienīgajām pieejamām tērauda un beidzot ar kapara, kombinētajām daudzslāņu un plastmasas caurulēm. Nepieredzējušam pircējam lielajā piedāvājumā nav grūti apjukt, bet meistari parasti izvēlas tās, ar kurām pieraduši strādāt, jo katra veida caurulēm ir gan savi plusi, gan mīnusi.
Ko izvēlēties - plastmasu vai metālu?
Parastās tērauda caurules, kurām savienojumu blīvēšanai joprojām var izmantot pakulas, vislabāk patīk vecā kaluma meistariem. Lai gan šīs caurules ir samērā lētas, to uzstādīšana ir sarežģītāka. Līkumu izveidošanai nepieciešams īpašs darbgalds, bet savienojumiem – kārtīgs vītņgriezis. Tērauda caurules izmanto maģistrālajiem vadiem, jo tās var izturēt lielu spiedienu. Šādas caurules joprojām ir ļoti daudzos agrākajos laikos celtajos mājokļos.
Kapara caurules pašlaik ir vienas no visvairāk izmantotajām, lai gan tiek uzskatīts, ka dzeramā ūdens pievadiem tās esot neveselīgas. Šo cauruļu priekšrocība ir vienkāršā montāža un samērā lētie savienojumi, ko meistari mēdz dēvēt par fitiņiem. Kapara cauruļu savienojumus parasti sastiprina lodējot. Tam nepieciešama neliela lodlampa, alva un pasta. Vēl kapara caurulēm var izmantot arī skrūvējamos savienojumus. Pieejamas arī kapara caurulītes ar jau uzliktu izolāciju, bet parastām caurulēm ir paredzētas speciālas izolācijas caurules no viegla, mīksta un poraina materiāla.
Līmējamās plastmasas caurules no citām plastmasas radiniecēm atšķiras ar to, ka savienojumu stiprināšanai tiek izmantota īpaša līme. Pirms līmēšanas jālieto speciāls tīrītājs. Aukstajam un karstajam ūdenim jāizmanto katram savs līmējamās plastmasas caurules veids. Montāžas tehnoloģija līmējamām plastmasas caurulēm ir viena no vienkāršākajām, bet mīnuss ir to samērā augstā cena.
Plastmasas caurules ar karsējamiem savienojumiem ir vēl viens tips, kuru galvenā atšķirība ir tieši savienojumi. Šīm caurulēm savienojumus nevajag ne lodēt, ne presēt vai līmēt. Savienojumus un caurules stiprina sakausējot, un tam vajadzīgs speciāls lodāmurs.
Daudzslāņu caurules arī patlaban ir populāras. Tās sastāv no alumīnija, kuram gan iekšpusē, gan ārpusē ir plastmasas kārtas. Salīdzinot ar kapara caurulēm, šīs ir ilgmūžīgākas un veselībai nekaitīgākas. Arī to montāža ir diezgan vienkārša, bet lodēšanas vietā tām izmanto presēšanu, kam nepieciešama īpaša prese. Daudzslāņu caurulēm var izmantot arī skrūvējamos savienojumus.
Plastmasas (polietilēna) caurules, kurām izmanto skrūvējamos savienojumus ar īpašiem ieliktņiem, ir diezgan vienkārši montējamas, turklāt to var izdarīt bez jebkādām palīgierīcēm vai līmēm. Savienojumi var būt izgatavoti no metāla vai plastmasas. Šīs caurules ir izdevīgas lielākiem pievadu attālumiem, jo tiek piedāvātas lielos ruļļos.
Kā redzams, ūdens cauruļu piedāvājums ir visai plašs un tehnoloģijas – ļoti dažādas. Katrā konkrētā gadījumā ir nedaudz izdevīgāk izmantot vienu vai otru tehnoloģiju. Savukārt katrs ražotājs, protams, varēs nosaukt neskaitāmus argumentus, kas pierādīs viņa produkta pārākumu pār konkurentiem. Tomēr praksē visbiežāk izšķirošā loma ir cenai un tehnoloģijai, ko konkrētais meistars labāk apguvis. Jādomā, ka tikai retais meistars vienlīdz labi pārzina daudzas tehnoloģijas, turklāt vēl ir jāsagādā arī attiecīgās montāžas palīgierīces.
Vēl jāpiebilst, ka visā mājoklī vajadzētu izmantot viena tipa ūdens caurules, bet remonta vai rekonstrukcijas gadījumos jācenšas lietot tieši tā paša ražotāja komponentus, kādi bijuši iepriekš.