Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pirms ēkas siltināšanas darbu uzsākšanas būtiskākais ir veikt atbilstoša siltināšanas materiāla un tā biezuma izvēli, akcentē būvfirmas Re&Re projektu vadītājs Jānis Pundurs. Pareiza siltumizolācijas montāža un ventilācijas ierīkošana ir vieni no galvenajiem faktoriem komfortablu dzīves apstākļu nodrošināšanai ēkā.
Putupolistirola izmantošana ir lētākais veids, bet ne vienmēr labākais
Pēc pareizas un efektīvas siltumizolācijas veikšanas ievērojami samazinās izdevumi par apkuri, un siltumizolācijas ierīkošanai patērētie līdzekļi ilgākā laika periodā atmaksājas.
Iesaka izmantot vati
No sienu siltināšanas iespējām būvfirmas speciālists rekomendē variantu, kad siltumizolācija tiek uzklāta no ēkas ārpuses. Tādējādi nesošā siena atrodas siltajā pusē un tiek nodrošināta labāka sienas žūšana, mitruma neuzsūkšana un labāks mikroklimats telpās. Visbiežāk Latvijā ēku siltināšanai tiek izmantota minerālvate, akmensvate, kā arī putupolistirola loksnes, retāk tiek izmantoti pūšamie un beramie siltumizolācijas materiāli. J. Pundurs stāsta, ka minerālvates un akmensvates siltumizolācija ir ļoti piemērota tieši ziemeļu reģiona skarbajiem apstākļiem un tiek plaši lietota vairāku pozitīvu īpašību dēļ. Minerālvate un akmensvate ir labs siltumizolācijas materiāls ar ļoti mazu siltumvadītspējas koeficientu. Piemēram, 10 centimetrus biezs minerālvates siltumizolācijas slānis siltumtehnisko īpašību ziņā ir līdzvērtīgs aptuveni 45 centimetrus biezai guļbūves sienai, 60 centimetrus biezai parastai gāzbetona sienai, 130 centimetrus biezai caurumotā māla ķieģeļu sienai, 210 centimetrus biezai silikātķieģeļu sienai un 250 centimetrus biezai betona sienai. Tā kā minerālvate ir neorganiskas dabas materiāls, tā nepelē un laika gaitā nenoveco. Minerālvate un akmensvate ir labs skaņizolācijas materiāls, tāpēc to var izmantot ne tikai siltumizolācijai, bet arī skaņizolācijas ierīkošanai ēkas norobežojošajās konstrukcijās, piemēram, starpsienās un starpstāvu pārsegumos.
"Putupolistirola izmantošana ir lētākais veids, bet ne labākais. Ja raugās no ekonomiskā viedokļa, lētākais veids ir siltināšana ar putupolistirolu, kurš vēlāk pārklāts ar dekoratīvo apmetumu, bet šim materiālam nav tādas īpašības kā akmensvatei, tāpēc bieži cilvēki saka, ka sienas neelpo," stāsta J. Pundurs.
Putuplasts – ugunsnedrošs
J. Pundurs stāsta, ka populārākās ēku siltināšanas sistēmas ir: apmetamās dekoratīvās fasādes un ventilējamās fasādes. Apmetamo dekoratīvo fasāžu siltināšanas sistēmā ietilpst sienu siltināšana, izmantojot minerālvati vai akmensvati un putuplastu. Ārsienu siltināšanai izmantojot zemapmetuma minerālvati vai akmensvati, ievērojami samazinās siltuma zudumi, sienās mazinās mitruma daudzums, ārsiena pastāvīgi atrodas siltā zonā, tiek atjaunots ēkas ārējais izskats, pieaug ēkas ekspluatācijas laiks un uzlabojas telpu mikroklimats. Papildus siltinot telpu no ārpuses, darbu veikšanas laikā arī netiek radītas neērtības ēkas iedzīvotājiem. Tomēr šim siltināšanas veidam ir negatīvas iezīmes – pieaug ēku fasādes masa un nav iespējama tā izmantošana kultūrvēsturisko māju fasādēm. "Ārsienu papildu siltināšana ar zemapmetuma minerālvati ir visracionālākais risinājums mūra, bloku, kā arī koka ēkām," skaidro J. Pundurs. Ārsienu papildu siltināšanai var izmantot arī putuplastu. Tas ir lēts un viegli izmantojams materiāls, bet jāņem vērā, ka tas ir ugunsnedrošs – kūstošs, un šim materiālam ir slikti skaņas izolācijas rādītāji.
Ventilējamās fasādes dārgākas
Ventilējamo fasāžu būtība slēpjas gaisa kārtā, kurā veidojas vilkme – gaisa cirkulācija starp ārējo apdari un siltumizolācijas materiāla virskārtu. Vasarā ventilējamās fasādes konstrukcija neļauj karstumam iekļūt ēkā caur ārsienām, bet ziemā ārējā apdare aizsargā no vēja un nokrišņiem. Izveidojot ventilējamās fasādes, ēkā tiek radīts labvēlīgs temperatūras režīms, kā arī mājas siena un siltumizolācija tiek pasargāta no atmosfēras nokrišņiem. Ventilējamā fasāde aizsargā sienu no lietus, tajā pašā laikā veicinot ūdens iztvaikošanu no sienas. Pētījumi rāda, ka pēc rekonstrukcijas vecās sienas mitrums samazinās no 80 līdz pat 50% gada laikā. Ventilējamā fasāde ir arī viegli montējama gan jaunbūvei, gan jau esošai celtnei. Turklāt montāža var notikt visu gadu, neatkarīgi no laika apstākļiem – arī temperatūrā zem nulles, jo tehnoloģijā nav slapjo procesu. Šai fasādei ir arī plašas vizuāli mākslinieciskā noformējuma iespējas. Kalpošanas laiks līdz nākamajam remontam atkarībā no izmantotajiem apdares materiāliem ir 25 līdz 50 gadi, stāsta J. Pundurs.
Sienu siltināšanai no iekšpuses tradicionāli izmanto minerālvati vai akmensvati, bet nav nepieciešama vate ar tik lielu slodzes pretestību kā fasāžu vatei. Pieejami arī vairāki jauni materiāli, piemēram, polistirola izolācija ar foliju. Šis materiāls paredzēts lietošanai pie radiatoriem. Tas atstaro siltumu un neļauj sasilt sienai. Tam pa virsu tiek līmētas tapetes.
Pamatu siltumizolācijai tiek lietotas putupolistirola plāksnes, ar kuru palīdzību samazina siltuma zudumus, kas var rasties caur ēku pamatiem vai to sienām, kā arī mitruma iekļuvi. Tiek aizsargāta arī pamatu hidroizolācija no tiešiem bojājumiem. Pamatiem izmanto ekstrudētu putupolistirolu ar lielāku blīvumu.