Ar mazasinību, sākot no zīdaiņiem un beidzot ar sirmgalvjiem, slimo visdažādākā vecuma pacienti. Lai arī tradicionāli pieņemts uzskatīt, ka anēmiju lielākoties izraisa nepilnvērtīgs uzturs, patiesībā minētās slimības cēloņi var būt ļoti dažādi. Par mazasinības izraisītājfaktoriem, tai raksturīgiem simptomiem, diagnostiku un ārstēšanu stāsta ģimenes ārste Jolanta Adītāja.
Anēmija jeb mazasinība (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Cēloņi
Vispopulārākais anēmijas cēlonis ir dzelzs trūkums organismā. To var izraisīt nepilnvērtīgs uzturs un arī dažādas slimības, kas kavē dzelzs uzsūkšanos (piemēram, kuņģa un zarnu trakta traucējumi u.c.). Šādos gadījumos pacientam var būt pat ideāli sabalansēta ēdienkarte, taču viņa organisms nepieciešamās dzelzs rezerves uzkrāt nespēj. Turklāt - cilvēka dzīvē ir posmi, kad dzelzs organismā fizioloģiski tiek patērēts vairāk: bērniem - intensīvākajos augšanas periodos (īpaši pirmajā dzīves gadā), kā arī pubertātes laikā, sievietēm - menstruāciju (īpaši, ja asiņošana ir stipra un ilgstoša) un grūtniecības laikā.
Maziem bērniem anēmija var rasties, ilgstoši nepiesakot karu nelūgtiem viesiem vēderā (spalīšiem, cērmēm u.c.). Savukārt pieaugušajiem anēmiju bieži diagnosticē pēc hroniskas asiņošanas, smagām traumām un operācijām ar lielu asins zudumu. Daudzreiz tā novērota kopā ar dažādām onkoloģiskām saslimšanām. Retāk anēmiju izraisa iedzimtas slimības.
Simptomi
Cilvēki, kas slimo ar anēmiju, parasti sūdzas par lielu nogurumu un darbaspēju samazināšanos. Laika gaitā anēmijas slimniekiem kļūst sausa un bāla āda un gļotāda, kā arī parādās apetītes traucējumi. Sarkanie asinsķermenīši un hemoglobīns organismu apgādā ar skābekli. Anēmijas gadījumā šis būtiskais process ir traucēts, un līdz ar to cilvēks aizvien vairāk nogurst, cieš organisma imunitāte, pacients sāk biežāk slimot ar dažādām vīrusu un infekciju slimībām. Nereti gadās, ka cilvēks ir neizpratnē - kāpēc viņš tik bieži slimo ar angīnu vai bronhītu. Patiesībā minēto veselības traucējumu īstais cēlonis ir anēmija.
Diagnostika
Visbiežāk mazasinību diagnosticē, rekomendējot visvienkāršākās analīzes eritrocītu un hemoglobīna daudzuma noteikšanai asinīs. Tā kā mūsu valsts šādu pārbaudi diemžēl neapmaksā, anēmiju bieži atklāj novēloti, kad pacients mediķu palīdzību jau meklē, nespējot atrisināt kādu citu veselības problēmu (kuņģa, zarnu trakta traucējumus, sirds asinsvadu slimības u.c.). Patiesībā nenāktu par ļaunu, ja asins analīzes vismaz reizi gadā nodotu ikviens cilvēks. Konstatējot, ka ar eritrocītu vai hemoglobīna daudzuma asinīs kaut kas nav kārtībā, ārsts pacientam iesaka veikt pilnas asins ainas pārbaudi, lai noskaidrotu iespējamos anēmijas cēloņus (vitamīna B 12, folskābes trūkums organismā u.c.), kā arī lemtu par piemērotāko ārstēšanu.
Ārstēšana
Arī tad, ja pacientam radušās aizdomas, ka viņam varētu būt anēmija, par ārstēšanas programmu labāk vienoties ar ārstu. Vispirms jānosaka, kas konkrētā gadījumā to izraisījis.
Ar dzelzi bagāti produkti (brokoļi, sausie augļi, dateles, vīģes, spināti, laši u.c.) vien sarkano asins ķermenīšu vai to veidojošo sastāvdaļu (piemēram, hemoglobīna) daudzumu organismā nepavairos. Diēta ir labs profilaktiskais līdzeklis, taču mazasinības novēršanā neiztikt arī bez medikamentozās terapijas. Turklāt sabiedrībā diezgan pamatīgi iesakņojies mīts, ka hemoglobīna daudzumu asinīs var ātri un efektīvi uzlabot, uzturā lietojot daudz biešu un granātābolu. Patiesībā nedz viens, nedz otrs nepieder pie bagātākajiem hemoglobīna avotiem, un to ēšana nekādā gadījumā nespēs kompensēt asins zudumu, kas radies pēc smagām traumām vai operācijām.
Nopietnu dzelzs deficītu var novērst, regulāri lietojot dzelzi saturošus medikamentus. Lai arī tie aptiekās plašā klāstā (kapsulās, tabletēs, šķidrā veidā) nopērkami bez ārsta receptes, labāk medikamentus izvēlēties kopā ar mediķi, kurš atkarībā no anēmijas pakāpes rekomendēs piemērotāko zāļu formu un ikdienā nepieciešamo dzelzs devu. Lai arī sabiedrībā izveidojies mīts, ka dzelzs preparāti it kā kairinot kuņģi, minētais fakts neatbilst patiesībai. Tiesa, kā jau minējām, anēmijai nereti raksturīgi, kā tā ir dažādu kuņģa slimību blakusslimība. Ja mazasinības cēlonis ir kāda cita slimība, vispirms jānovērš tā. Pretējā gadījumā ar dzelzs preparātu lietošanu vien savas veselības problēmas neatrisināsit.
Ja pacientam šķiet, ka konkrētais medikaments izraisa nevēlamas blakusparādības, tā lietošana jāpārtrauc un jāizvēlas citas zāles. Novērots, ka biežāk nepatīkamas izjūtas (nelabumu, dedzinošu sajūtu vēderā) izraisa dzelzs preparāti, kuru sastāvā ir C vitamīns. Minētais vitamīns, kā zināms, palīdz dzelzij labāk uzsūkties. Taču šo pašu efektu var panākt, dzelzi saturošo šķīdumu izšķīdinot apelsīnu vai greipfrūtu sulā.
Dzelzs rezerves
Lai organisms atgūtu zaudētās dzelzs rezerves un uzkrātu jaunas, tās trūkuma gadījumā attiecīgos preparātus vajadzētu lietot vismaz četrus līdz sešus mēnešus. To nepieciešams darīt arī tad, ja konstatēta viegla anēmija. Taču ārsti novērojuši, ka minēto ieteikumu ievēro vien retais. Pacienti bieži, jūtot pirmās izveseļošanās pazīmes, minēto medikamentu lietošanu pārtrauc. Rezultātā pēc neilga laika atkal jūtas saguruši.
Ja pacients, ievērojot ārsta rekomendācijas, anēmijas cēloņus novērš, kā arī parūpējas par dzelzs rezervju atjaunošanu organismā, anēmija pēc laika vairs nemēdz piemeklēt. Taču ir cilvēki (t.s. riska grupas), kam, neraugoties uz sabalansētu uzturu un regulārām dzelzs preparātu kūrēm, anēmija tomēr mēdz atkārtoties. Tāpēc - ja, pārtraucot lietot ārsta rekomendētās zāles, pēc dažiem mēnešiem kāds no mazasinības simptomiem parādās atkal, ar došanos pie ārsta labāk nevilcināties. Tāpat kā pret ikvienu slimību, arī pret anēmiju visvieglāk cīnīties tad, ja organisms vēl nav izlietojis visus savus resursus.