Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Inta, pirms devās peļņā uz ārzemēm, strādāja "Neldā" par apkopēju. Sievietes darba samaksa bija 80 latu. Tāpēc 1960. gadā dzimusī Inta pēc sludinājuma atrada sabiedrisko organizāciju "IBC SP" Lāčplēša ielā 51, kas sievietei solīja palīdzēt iekārtoties darbā Anglijā.
Darba meklējumi izvērtās par ļaunu murgu, no kura Inta un viņas draudzene Mirdza atgriezās 22. augustā. Solītās peļņas nebija, toties ceļojums uz Londonu bija prasījis 1000 latu... Sola sadarbību ar "Daugavas vanagiem" Piemānītā sieviete stāsta, ka kopā ar draudzeni uz minēto adresi devās pēc tam, kad izlasījusi sludinājumu kādā laikrakstā. "Lāčplēša ielas 51. numura 2. stāvā satikos ar uzņēmuma pārstāvi, kura pastāstīja par iespējām strādāt Anglijā un solīja, ka darbs būs rūpnīcā pie konveijera. Tūlīt sāku kārtot dokumentus un līgumu. Sieviete lika man samaksāt 230 latus." Kad "Vakara Ziņas" interesējās, kur palika čeks, "IBC SP" pārstāve attrauca, ka čeku sieviete varējusi saņemt Maskavas ielā 239. Dīvaini — nauda jāiemaksā vienā vietā, bet pēc čeka jābrauc uz citu vietu. "IBC SP" darbiniece savu vārdu nevēlējās atklāt, tikai ieteica "Vakara Ziņām" sazināties ar priekšnieku Georgiju Razumnovu, kurš esot aizvedis kārtējos latviešu ļautiņus peļņā uz Londonu. Sabiedriskās organizācijas līgumā ir minēts, ka "IBC SP" nodrošina klienta apdrošināšanu laika posmā līdz nokļūšanai ceļojuma galapunktā. "Bet tālāk par to gādāšot sadarbības partneri, kas palīdzēšot man iekārtoties darbā. Man iedeva bukletu par Londonu un ceļojuma autobusa biļeti uz Londonu. Uz atvadām sieviete vēlreiz izstāstīja, ka uzņēmumam ir sadarbība ar Londonas "Daugavas vanagiem". Taču galapunktā ar draudzeni atklājām, ka vienīgā sadarbība, ja to tā var nosaukt, bija tā, ka maršruta autobuss Londonā apstājās pie "Daugavas vanagu" mītnes..." Londonā par visu jāmaksā "Tikai tad, kad izkāpām no autobusa, izrādījās, ka kopā ar mums braucis Georijs Razumnovs. Galapunktā viņš pienāca klāt un paziņoja, ka brauksim uz sadarbības partneru "TST" ofisu. Mūs iepazīstināja ar nākamo starpnieku Alenu, kurš solīja iekārtot darbā. Visi cilvēki sazinājās krieviski. Sākumā vīrietis piedāvāja strādāt viesnīcā par istabenēm, taču teicām, ka esam atbraukušas strādāt rūpnīcā pie konveijera." Abām sievietēm lika samaksāt katrai pa 230 mārciņām, paskaidrojot, ka tā ir iemaksa par darbu rūpnīcā. "Tajā pašā vakarā pārgurušas no Londonas ar metro devāmies uz diezgan tālo pilsētu Barnsveriju. Tur mums ierādīja istabas, kur nakšņot. Jutāmies laimīgas, jo beidzot varējām nolikt smagos koferus. Taču izrādījās, ka par istabu nedēļā jāmaksā 100 mārciņas. Tūlīt šķīrāmies no pieprasītās naudas summas," atminas Inta. Palīdz vietējie policisti Nākamajā dienā izrādījās, ka Alens, kuram sievietes vajadzēja iekārtot darbā, to nespēj izdarīt. Sievietes ieradās rūpnīcā un tur sastapa citu valstu viesstrādniekus, kuri bija pārsteigti, ka sievietēm apsolīts darbs. "Tie bija tādi paši darba meklētāji kā mēs," stāsta Inta. Darbs rūpnīcā tā arī neatradās, arī telefona kartes limits bija notērēts, apzvanot darbā iekārtošanas uzņēmuma "TST" darbiniekus. Par pēdējo naudu sievietes devās ceļā uz vietu, kur solīja, ka būs iespēja nopelnīt naudu. "Kad sapratām, ka mūs grib iesaistīt aizdomīga rakstura darbā, abas ar draudzeni paķērām smagos koferus un metāmies bēgt. Vietējai policijai paskaidrojām, ka esam apzagtas. Viņi bija tik laipni, ka mūs pabaroja, kā arī iedeva naktsmājas. Nākamajā rītā likumsargi iedeva četras mārciņas, lai varam aizbraukt līdz Latvijas vēstniecībai," skaidro Inta. Taču arī Latvijas vēstniecība negaidīja ar siltiem pīrāgiem. "Mums lika saprast, ka šeit pa nakti palikt nevar un ar naudu arī nevar palīdzēt. Teica, lai sazvanām radiniekus Latvijā. Tas tika nokārtots, un jau pēc divām dienām, kuras pavadījām lētā viesnīcā, varējām atgriezties mājās," atceras Inta. "IBC SP" pārstāve "Vakara Ziņām" skaidroja, ka organizācija neuzņemas atbildību par to, vai darba meklētājam, nokļūstot galapunktā, būs darbs. "Mūsu uzdevums ir cilvēkus nogādāt līdz darbā iekārtošanas firmai "TST" Londonā. "Cilvēkus, kuri vēlas braukt strādāt uz Londonu, informējam, ka būs jārēķinās ar 600 latu izdevumiem," pastāstīja noslēpumainā būtne. Pilnīgi skaidrs, ka abas sievietes, lētticīgi pakļaudamās apšaubāmai reklāmai, savu naudu zaudējušas uz neatgriešanos. Arī līgums, ko Inta noslēgusi ar minēto firmu, neatbilst nekādiem juridiskiem parametriem. Tāpēc, ja gribas doties uz Londonu — vai nu darba meklējumos, vai arī vienkārši paceļot —, nevajadzētu meklēt palīdzību apšaubāmās firmās. Šādi "pasākumi" draud ar lieliem materiāliem un morāliem zaudējumiem.