Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/31/11335271t1h1f8e.jpg)
Galīgais lēmums par siltuma cenu paaugstināšanu Rīgā nozīmē kopējo centralizēti ražotā siltuma izmaksu pieaugumu par Ls 5,8 miljoniem jeb apmēram 1/10 daļu.
"Tā ir naudas summa, ko "Rīgas siltums" iekasēs tikai tāpēc, lai tālāk samaksātu "Latvenergo" par siltumu un "Latvijas gāzei" par gāzi. Mēs paši no šā tarifu pieauguma neiegūstam neko," RB skaidroja "Rīgas siltuma" preses pārstāvis Andris Sproģis. Viņš uzsver, ka rīdziniekiem joprojām ir viszemākie centralizētās siltumapgādes tarifi visā valstī.
Šāds naudas daudzuma pieaugums atbilst 1/10 daļai no naudas apgrozījuma iepriekšējā apkures sezonā no 2003. gada 1. oktobra līdz 2004. gada 30. septembrim. Pagaidām mēs vēl turpinām dzīvot 2004./2005. gada apkures sezonā.
Pēc uzņēmuma akcionāru apstiprinātā 2003./2004. gada pārskata, uzņēmuma apgrozījums bijis Ls 57,63 miljoni un ļāvis uzņēmumam nopelnīt vienu miljonu latu. No šīs peļņas 27% jeb Ls 279 468 dividendēs sadalīja uzņēmuma akcionāri - Rīgas dome (49% kapitāla daļu), valsts Privatizācijas aģentūras (48,995%) un valstij piederošā "Latvenergo" (0,005%) personā, kā arī SIA "Dalkia City Heat" ar 2% kapitāla. Lielākā daļa peļņas tika novirzīta siltumcentrāles "Imanta" rekonstrukcijai. Rīgas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulators uz pārmetumiem par atļauju celt siltuma mazumtirdzniecības cenu norāda, ka "Rīgas siltums" pelna daudz mazāk nekā "Latvijas gāze", kurai paaugstināt gāzes cenu atļāva valsts sabiedrisko pakalpojumu regulators. Sproģis piebilst, ka daudzi centralizētās siltumapgādes uzņēmumi Latvijā šobrīd atrodas dažādās maksātnespējas un bankrota procedūras stadijās, ko var izskaidrot arī ar kavēšanos laikus paaugstināt siltuma cenas.
Rēķinot uz 0,7 miljoniem rīdzinieku, katram iedzīvotājam nāksies piemaksāt Ls 8,3 visas nākamās apkures sezonas laikā. Šī summa sadalās nevienmērīgi, jo dažāds varētu būt arī tas siltuma daudzums, ko saņem katrs rīdzinieks. Turklāt "Rīgas siltums" realizē tikai 76% no visas siltumenerģijas, no kuras 77% tiek izmantota dzīvojamo māju apkures un karstā ūdens sagatavošanas vajadzībām. Tie rīdzinieki, kuri siltumu saviem mājokļiem iegūst decentralizēti, varētu maksāt "Rīgas siltumam" par centralizētajai siltumapgādei pieslēgto biroju, veikalu, slimnīcu utt. apmeklēšanu, ja viņi tur saņem maksas pakalpojumus. Jāņem arī vērā, ka mūsu reālos rēķinus par siltumu lielā mērā noteiks tas, cik mīksta vai barga būs nākamā ziema.