Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/08/31/11335326t1h0042.jpg)
Šonedēļ jau nedaudz varēja sākt izgaršot to, ko garantēti lielās devās saņemsi turpmākā gada laikā līdz nākamā gada rudenim – tās būs Saeimas vēlēšanas, un politiskās batālijas ar apelēšanu kā pie visaugstākajiem ideāliem, tā pie vislielākajiem grēkiem ir jau sākušās. Viens no gaidāmo vēlēšanu jaunajiem spēkiem, „Jauno demokrātu” līderis Māris Gulbis šonedēļ bija apņēmības pilns rakstīt vēstuli Romas pāvestam, lai norādītu, ka Latvijā ir politiķi, kuri kristīgo vērtību piesaukšanas aizsegā gūst pašlabumu.
Termins "mīkstā pavēdere" vispār apzīmē meža zvēru visvārīgākās ķermeņa daļas. Dot triecienu pa mīksto pavēderi - tā savukārt militārajā sarunvalodā raksturo ieceri uzbrukt pretiniekam vietā, kur tas visvieglāk ievainojams. „Jaunais demokrāts” Māris Gulbis šonedēļ acīmredzami tēmēja pirmpartijnieka Aināra Šlesera mīkstajā pavēderē, paziņojot par nodomu vērst paša Romas pāvesta uzmanību uz to, ka mācītāju partijas priekšniekam, Latvijas valdības ministram kristīgās vērtības neesot nekas cits kā tik vien maskēšanās tērps.
Māris Gulbis: „Tā nekur pasaulē un Eiropā nenotiek. Ka mēs vienkārši izmantojam šīs tūkstošgadēs pārbaudītas vērtības, tikai vairojot savu mantu.”
Report.: Māris Gulbis vēstulē pāvestam Benediktam rakstīšot, ka par kristīgo politiķi sevi dēvējošais Ainārs Šlesers Dieva vārdu piesauc vietā un nevietā un ekspluatē kristīgās vērtības pašlabumam politikā un biznesā. Vēl nebija Gulbis īsti sēdies pie rakstāmgalda, kad topošās vēstules galvenais varonis izmantoja iespēju tiešā mērķējumā iebelzt arī pa paša Māra Gulbja vārīgākajām vietām.
Ainārs Šlesers: „Cilvēks, kurš pats ir zvērējis baznīcā, cilvēks, kurš lauzis šo zvērestu, aiziedams no partijas, nenolikdams deputāta mandātu. Cilvēks, kuram patīk jautrības, kuram patīk mainīt sievietes, kurš ir atstājis sievu ar četriem bērniem, runā par morāli.”
Report.: Uz pretuzbrukumu Māris Gulbis atbild, ka viņa iešana politikā jau nemaz arī nenotiekot zem baznīcas karoga, un saka, ka centieniem aplūkot jautājumu par viņa tikumību nevajadzētu atturēt sabiedrību tomēr diskutēt par uzdotā jautājuma būtību, proti, par baznīcu kā aģitācijas kiosku.
Māris Gulbis: „Diemžēl Latvijā, kas ir tā zīmīgi, ka diskusija sākas tikai tad, ja tas jautājums iziet ārpus Latvijas robežām. Es domāju, ka diskusija ir sākusies, es ļoti ceru, ka šo diskusiju pārņems arī citi politiķi vai citi sabiedrībā pazīstami cilvēki, jo es esmu strādājis ar šiem cilvēkiem valdībā un es neatkāpjos no vēstules satura, ka tas ir bezkaunīgs biznesa projekts.”
Report.: Kas attiecas uz Romas pāvesta iesaistīšanu biznesa projekta atpazīšanā, tad līdz nedēļas beigām bijušais iekšlietu ministrs jau bija kļuvis piesardzīgāks, atzīstot, ka viņa vēstule tomēr būtu jāliek aploksnē, uz kuras norādītais adresāts ir nevis Vatikāns, bet vienkārši Latvijas sabiedrība.
Kardināls Jānis Pujats, Romas katoļu baznīcas arhibīskaps: „Tā vēstule ir nenopietna lieta. Vairāk man negribas komentēt, tā neviens pāvestam neraksta.”
Report.: Kardināla Pujata augstākais zemes priekšnieks gan izsaka viedokli par virkni dažādu lietu un parādību, bet vismaz mūsdienās pāvests neuzskata ne par vajadzīgu, ne par iespējamu komentēt valstu iekšpolitiku. Pirmkārt, katoļu baznīca ir pietiekami augstās domās par sevi, lai nenodarbinātu sevi ar to, kuram politiķim kurā valstī, kurā jautājumā ir vai nav taisnība. Turklāt nav arī jābūt reliģijas zinātniekam, lai zinātu, ka Romas pāvests ir arī suverēnas valsts galva un vienas valsts amatpersonai komentēt citas valsts iekšpolitiku ir diezgan rupjš starptautiskās etiķetes pārkāpums.
Ja pāvests uzskata par vajadzīgu izteikties par lietām, kas uz viņa valsti tieši neattiecas, tad tas, kā liecina pieredze, ir par mūžīgajiem filozofiskajiem pamatjautājumiem. Pēdējos gados Vatikāns visbiežāk ir runājis par cilvēku dzīvības svētumu, nosodot terorismu, eitanāziju, abortus un nāvessodus. Tā ka - ar vēstulēm vai bez - ir pavisam droši, ka Romas pāvests nenāks talkā atsijāt cienīgos no necienīgajiem Latvijas politiķiem. Vēlētājiem nekas cits neatliks, kā izspriest šīs lietas pašiem ar savu galvu uz pleciem.