Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Eiropas Savienība pārdzīvo savā vēsturē smagāko krīzi. Bet šoreiz ES vājums ir īpaši nopietns, lai gan varbūt mums tā tikai liekas, jo šī ir pirmā krīze, kurā arī Latvija piedalās kā pilntiesīga ES dalībvalsts.
- Vai mums ar ES nav sanācis tā, kā ar tādām viesībām, kur ilgi esam gribējuši nokļūt, esam nokļuvuši, bet tad jau visi viesi ir saķīvējušies. Cik smaga ir šī ķīvēšanās šobrīd? - Katrā ziņā tad, kad mēs iestājāmies, tad visi vēl ļoti priecājās, ķīvēšanās vēl nebija. Tā kā mēs vēl paspējām pēdējā brīdī pie svētku galda. Pašreiz ir saķīvējušies. Bet mēs jau esam gadu iekšā un tas nav tā, ka līdz ko mēs iestājāmies. - Cik smaga ir krīze? - Pirmkārt, ir jāskatās, kur viņa notiek. Vēl pēdējā plenārsēdē nebija nekādi krīzes vēstneši. Mēs diskutējām politiskās grupās par konstitucionālo līgumu, par iznākumu Francijā, Nīderlandē, bet par krīzi neviens nerunāja. Visi teica, ka jāiet uz priekšu un jāredz, ko domā citas valstis. Krīze ir valdību līmenī, nevis parlamenta. - Bet cik nopietns ir konflikts? Eiropas Komisijas prezidents runā par to, ja šis sammits izgāžas, tad var iestāties paralīze ES. Tā ir nopietna lieta. - Jā, visticamāk darbosies vecie līgumi un sliktākais variants, ja būs jāpaliek pie patreizējā budžeta, kas automātiski pāriet uz nākošo gadu, kas nav Latvijai izdevīgākais variants. Būsim optimisti, krīzes ir jāpārvar. Pašreiz notiek cīņa par savu vēlētāju, jo lielajām valstīm ļoti tuvu ir atbildīgas vēlēšanas. - Eiroskeptiķi saka, ka šis ir sākums ballītes slēgšanai, bet jūs tam nepiekrītat? - Eiroskeptiķi, protams, ir priecīgi par katru neveiksmi. To esam dzirdējuši parlamentā, ka arī britu konservatīvie saka, ka nav jau tik slikts tas likumprojekts, mēs tik un tā balsosim pret, jo mēs vispār gribam nobalsot par izstāšanos. - Kāds jums ir radies iespaids par sabiedrību Rietumeiropā, vai viņi ir priecīgi par lielo paplašināšanos? Viņi noņems mums naudu nost un vēl atnāks poļu santehniķis un atņems darbu. Vai mēs esam gaidīti? - Sabiedrība tāpat kā politiķi, protams, nav vienbalsīgi vienāda. Sabiedrība ir dažāda. Ja Francijas fermeris uzskata, ka samazinot iemaksas lauksaimniecības sektorā, viņš zaudē, viņš būs pret tādu politiku, vienalga, kas to realizē – Francija vai ES institūcijas. Par santehniķi ir palaista tāda "pīle", kaut gan ir pretēja nostāja, kuru izteica dāņu deputāti. Dānijā cilvēki apsveiktu, ja tas kvalificētais poļu santehniķis atbrauktu uz Dāniju sniegt mums palīdzību, jo mūsējie jau nekaunas prasīt 250 eiro par stundu un darbu dara pavirši. Protams, cilvēki negrib savas personiskās labklājības samazināšanos uz cita rēķina, jo viņi ir aizmirsuši, ka viņus glāba Maršala plāns. Tāpēc viņiem tas nabadzīgais desmitnieks, protams, var radīt galvassāpes. - Vai latvieši šajos gados ir spējuši apziņas ziņā kļūt par eiropiešiem? Vai tomēr mentāli mēs vairāk vai mazāk dzīvojam PSRS telpā un spējam identificēties ar ukraiņiem un gruzīniem, nevis ar itāļiem un vāciešiem? - Tas izrāvies, kas notika 90. gados mūs tiešām attālināja no tās nometnes, kas ir desmit gadus atpalikuši no mums. Ja jau manas paaudzes cilvēki pārkvalificējās, tad jūsu paaudze jau ir pilnīgi eiropeiska. Es nerunāju nemaz par biznesu, kas ir pilnīgi dzīvo Eiropas likumu rāmjos un saprot nepieciešamību pēc brīvā tirgus. - Par jūsu partiju runājot, jautāšu jums kā ārstam: pie cik labas veselības ir "Latvijas Ceļš" šobrīd? - Nav vēl pilnībā atveseļojies, bet pēc pēdējā ārkārtas kongresa, paziņoja, ka ziņas par nāvi ir pāragras. - Bet cerīgs slimnieks? - Katrs slimnieks, kamēr pat neelpo, bet ir dzīvs, ir ārstu uztverē ir cerīgs. "Latvijas Ceļš" vēl elpo un tas labākais potenciāls vēl būs vajadzīgs gan sabiedrībai, gan arī politiķiem. - Pēdējās vēlēšanas un sabiedriskās domas aptaujas nerāda, ka sabiedrībā būtu liels pieprasījums pēc centriskiem, mēreniem, liberāliem spēkiem. Vai jums liekas, ka nav labs piedāvājums vai pieprasījums? Varbūt sabiedrībai vajag radikālāku, nacionālistiskāku šajā periodā? - Dažādās valstīs ir dažādi. Vācijā skaidri jūtu, ka liberāļi sāk nākt atpakaļ, Anglijā sāk nākt atpakaļ. Pie mums pat neviens nešķiro tādās kategorijās. Sabiedrībā ļoti maz analizē, ko dod liberālisms. - Jūsu partijai ir piedāvājums, kā cīnīties ar polarizāciju? - Ne vienmēr es piekrītu viņu risinājumiem, bet par to es tagad negribētu izteikties. - Mums pēdējā laikā ir sanācis tā, ka parlaments ārlietās runā vienu, prezidente citu, bet valdība vēl kaut ko trešo. Viens deputāts teica, ka valda bardaks ārlietās. - Es nelietotu tādu vārdu, ka ārlietās tāda nekārtība būtu. Protams, bija daudz vieglāk tad, kad viens politisks spēks virzīja vairākus ārlietu ministrus desmit gadu garumā. Ārlietās bija pilnīga kontinuitāte, kur nebija pieļaujama nekāda personības izlekšana ārpus valdības vai pat prezidenta lēmumiem. Kaut gan ir mums vēsturē gadījumi, kad prezidents ir negatīvi izteicies par deklarāciju par okupāciju pieņemšanu Saeimā, kas nebija no ārpuses skatoties pareizs solis. Vismaz uz ārpusi politikai ir jābūt vienotai. Prezidentam, parlamentam un valdībai ir jāiet unisonā, jāvienojas pirms pasniedz kādu programmu starptautiskai sabiedrībai, pretējā gadījumā tā ir vājuma pazīme. Katrs sev varbūt iegūst atsevišķu politisko kapitālu, bet valsts zaudē. - Mums pēdējā laikā nav labi ar to gājis? - Nav bijis ideāli. - Tas ir personību jautājums vai pieredzes trūkuma jautājums? - Par pieredzes trūkumu diez vai to var saukt. Tās ir zināmas ambīcijas katram no šiem spēlmaņiem un cenšanās pierādīt savu taisnību.