Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Kā vējš neskrējām, bet kā miets tomēr atdūrāmies. Latvijas – Krievijas robežlīgums gaida, ko par tā likteni teiks, ja vispār teiks, Satversmes tiesa. Robežlīgumu daži jau paspējuši nodēvēt par Latvijas pēdējo gadu lielāko ārpolitisko neveiksmi. To apstiprina arī ārlietu ministra spējais kritums reitingu tabulās.
- Vai taisnība, ka Kalvīša valdība varētu kļūt par pirmo valdību, kura kristu ārpolitisku jautājumu dēļ? - Es tā nedomāju. Pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē ir valdība, kas veido savu ārpolitiku. - Kā iepriekš bija? - Iepriekš bija daudz grūtāk darīt, jo mums bija citi mērķi. Mums vajadzēja lielā mērā piemēroties prasībām no ārpuses. Mums bija mērķis iestāties Eiropas Savienībā, NATO. Pašreiz mēs esam iekšā un sākam beidzot aptvert savas iespējas. - Jūs savā komentārā laikrakstā "Diena" rakstījāt, ka Latvijai esot nedalīts ES atbalsts robežlīgumam. Tad jau šī nav pēdējo gadu lielākā ārpolitiskā neveiksme? - Ja kādam šī ir neveiksme, tad tikai tiem, kas gribēja parakstīt parafēto robežlīgumu uz Satversmes rēķina. Šiem cilvēkiem ir jāsaprot, ka ir atšķirība starp neveiksmi un nelaimi. Mans viedoklis – mums būtu nelaime tad, ja mēs šādā veidā šo līgumu būtu parakstījuši, proti, bez deklarācijas. - Bet no tā visa taču ir iznākusi neveiksme? - Es neuzskatu, ka tā ir neveiksme, jo neuzskatu, ka neparakstīt līgumu konkrētajā 10. maijā ir izteikta neveiksme. Es domāju, ka mūsu mērķis ir parakstīt robežlīgumu starp Latviju un Krieviju. Vai tas notiek 10. maijā, mēnesi vai gadu vēlāk, no tā lietas būtība nemainās. - Bez konstitūcijas atšķirībām ir vēl kāds iemesls, kāpēc igauņi ir tikuši tālāk? - Jā, igauņi mazāk solīja, bet vairāk strādāja. - Kam solīja? - Gan Rietumiem, gan arī paši sev. Ir trīs atšķirības starp Latviju un Igauniju. Igauņiem ir jauna konstitūcija, kas pieņemta 1992. gadā, kas ļauj brīvāk izvēlēties. Igauņiem par parafēto robežlīgumu bija sasauktas divas atšķirīgu valdību sēdes, kuras abas akceptēja jau parafēto līgumu. Atšķirībā no Latvijas igauņiem bija divi juridiskie vērtējumi. Man stājoties amatā, nebija nevienas no šīm lietām. - Igaunijā ir politiķi, kuri skaidri pasaka, ka šīs ir zaudētas teritorijas Krievijai un neredzam jēgu par viņām cīnīties. Mums liekas, ka tā ir tukša salmu kulšana? - Ja kāds ir domājis, ka mēs šeit cīnāmies par teritorijām, tad šis cilvēks ir droši vien kļūdījies. Mēs šeit cīnāmies par to, lai politiski lēmumi būtu saskaņoti ar valsts tiesiskumu un tās turpinātību. Tas nav jautājums par teritoriju atgūšanu, bet par tiesisku procesu, kuru iepriekšējie daži politiķi bija ignorējuši. - Viens no lielākajiem pārmetumiem, kas jums tiek veltīti saistībā ar šo robežlīgumu, - kāpēc mūsu sabiedrotie ES un NATO uzzināja par valdības deklarāciju tikai tajā dienā, kad tā tika pieņemta. Kāpēc jūs neatradāt iespēju viņiem to pastāstīt iepriekš? - Šī nav pilnībā patiesa informācija. Ja mēs skatāmies uz informētības pakāpi, protams, mūsu sabiedrotie iepazinās ar pilnu deklarācijas tekstu tad, kad ar to iepazinās Latvijas sabiedrība, kas, manuprāt, šķiet normāli. Bet tajā pašā laikā ar lielāko daļu problēmu, lietu, kas šajā deklarācijā bija atjaunotas, liela daļa mūsu sabiedroto vienā vai otrā diplomātiskā vai mazāk diplomātiskā veidā bija informēti arī pirms tam, kā arī deklarācijas pieņemšanas laikā. - Tātad, jūs noliedzat, ka iepriekš mūsu sabiedrotie nezināja, ko mēs darīsim? - Varbūt ne visu pilnībā zināja, bet pietiekami daudz zināja. - Tā nebija kļūda nepateikt vairāk un nepakonsultēties, lai dabūtu viņu atbalstu? - Būtu nepareizi noliegt un teikt, ka nevarējām kaut ko vēl labāk izdarīt. Protams, varēja citādāk, bet šeit nav principiālas problēmas manā izpratnē. - Aleksandrs Kiršteins rīt sasauc slepenu Ārlietu komisijas sēdi, kurā spriedīšot par ārvalstu vēstniekiem, kuri klaji iejaucas Latvijas iekšējās lietās. Jums ir kaut kas zināms par tādiem vēstniekiem? - Vēstnieki neiejaucas valsts iekšējās lietās. Tie vēstnieki, kas pārstāv savas valstis Latvijā, pārstāv savu valstu intereses šeit, un tas notiek saskaņā ar diplomātiskajām tradīcijām. Kiršteina kungs kā bijušais Tautas partijas biedrs, un tieši tāpēc viņš ir bijušais Tautas partijas biedrs, nav sapratis šo diplomātisko procedūru. - Jūsuprāt, ir pilnīgi greizi, ko viņš dara? - Dažās lietās jebkurš no mums var pateikt gan taisnību, gan nepatiesību, bet šajā konkrētajā lietā viņš kļūdās. - Vai tie varētu būt ES vēstnieki, kas viņu labu laiciņu bija boikotējuši? - Ja cilvēkam ir politiskās problēmas, viņš meklē citus vainīgos, bet man šķiet, ka nav prātīgi analizēt Kiršteina kunga motivāciju. Konkrētajā gadījumā ir svarīgi, lai institūcijas, kas strādā ārpolitikā, spētu strādāt koordinēti un strādāt vienā virzienā. - Kāpēc tik ilgi tas prasīja, lai izdarītu šīs izmaiņas Ārlietu komisijas vadībā? - Es šoreiz pārstāvu izpildvaru. Kiršteina kunga jautājums vairāk ir parlamentam. - Kiršteins saka, ka ārlietu jautājumi šajā valstī tiek pieņemti šaurā lokā Rīgas pilī pie prezidentes, nevis, kā tam vajadzētu būt, Ārlietu ministrijā un parlamentā. Vai tā ir taisnība? - Latvijā saskaņā ar Konstitūciju par ārpolitiku ir atbildīga Ārlietu ministrija. Tā ir mana principiālā nostāja, ka Latvijā ārlietas tiek veidotas un tām ir jābūt veidotām Ārlietu ministrijā. Dēļ tā, ka ārpolitika tiek veidota Ārlietu ministrijā, šī valdība netaisās demisionēt. - Nav noslēpums, ka šā robežlīguma strīds iezīmē diezgan krasas viedokļu atšķirības prezidentes, valdības un politisko partiju starpā. Cik lielā mērā visa šī lieta ir sabojājusi jūsu personiskās attiecības ar prezidenti? - Man nav nācies runāt ar prezidentes kundzi par personīgām attiecībām, bet tad, kad es tiekos ar prezidentes kundzi personīgi, tad man nav bijis pamata domāt, ka mūsu personiskās izjūtas kaut kādā veidā palīdz vai traucē mūsu darba attiecībām. - Pirms pāris nedēļām sarunā ar Krievijas žurnālistiem jūs izteicāties, ka Latvijai nav ne materiālu, ne teritoriālu pretenziju pret Krieviju. Saeimas deklarācija savukārt ļoti skaidri uzdod valdībai uzdevumu uzturēt spēkā prasības par okupācijas rezultātā Latvijai nodarītiem zaudējumiem. Tad ir mums materiālas pretenzijas? Šis atkal ir jautājums par ārpolitikas vienotību – Saeima saka vienu, bet izskatās, ka jūs sakāt ko citu. - Jautājums drīzāk ir par Latvijas ārpolitikas un iekšpolitikas turpinātību. Līdz šim šāda uzstādījuma Latvijas parlamentā un Latvijas valdībā nebija. Tomēr, pieņemot šo deklarāciju, Latvijas parlamentā ir tapis skaidrs, ka lielai daļai sabiedrības šis jautājums ir aktuāls. Protams, valdība tuvāko mēnešu laikā nāks ar precīzu izvērtējumu, kas šeit būtu darāms vai vispār ir darāms. Līdzšinējā Latvijas valdības pozīcija bija tāda, ka vispirms mūsu uzdevums ir runāt par okupācijas fakta atzīšanu, jo nav nozīmes runāt par kaut ko, kas varētu sekot pēc tam, ja nav izdarīts pats pirmais solis. - Es gribētu precizēt, jūs teicāt, ka mums nav materiālu pretenziju pret Krieviju. Tas varētu mainīties pāris mēnešu laikā, un jūs teiksiet, ka mums ir pretenzijas? - Mums ir ļoti rūpīgi jāizvērtē, kas ir domāts ar šo parlamenta deklarāciju. Mums ir arī jāsaprot, ka šeit ir principiāli jautājumi par okupācijas atzīšanu. Ir jāsaprot, ka beigu beigās ir jāsaprot, ka ar Tēvzemi mēs netirgojamies. - Ja rīt notiktu referendums, vai ir jāuztur spēkā pretenzijas pret Krieviju par Abreni, jūs rekomendētu balsot "par" vai "pret"? - Mēs esam pieaugusi valsts un gribam būt pieaugusi valsts. Mums ir svarīgi, lai saglabātos gan stabilitāte Eiropā, gan turpinātība, gan mūsu pozīcijas. Tas nozīmē, ka mana personiskā pozīcija ir, ka mums ir jānostiprina tās robežas, kas eksistē mums pašreiz starp Latviju un Krieviju, bet tajā pašā laikā tam ir jānotiek juridiski precīzi, nevis tā kā iepriekš, neņemot vērā mūsu Satversmi. - Mēs esam ar mieru pieņemt to situāciju, kāda viņa ir, bet juridiski precīzi? - Protams. - Vai jūs piekrītat, ka tā valdība un tas politiskais spēks, kas atdos Abreni, būs miris? - Es gribu redzēt to politisko spēku Latvijā, kas paņems Abreni.