Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Eiropas integrācijas projekts piedzīvo, iespējams, savus smagākos mirkļus. Francija, viena no ES pamatlicējām un viena no Eiropas lielvalstīm, ir pateikusi "nē" ES konstitucionālajam līgumam un vismaz pagaidām "aizlikusi kāju priekšā" vienotākai Eiropai. Šoreiz saruna ar akadēmiķi, kas visu mūžu pētījis Eiropas lietas un ir arī Francijas vēstnieks Latvijā, - Mišelu Fušē.
- Jūs esat diplomāts un akadēmiķis, kurš vienmēr stingri iestājies par Eiropas integrāciju. Vai šis referenduma rezultāts jums ir šoks? - Šoks nē, bet esmu par to noskumis un neapmierināts. Ne tikai par to, ka "nē" balsojums uzvarēja, bet par to, ka "jā" balsojuma nometne izrādījās nespējīga pārliecināt savus līdzpilsoņus. Es neesmu šokēts, jo tas bija patiesi demokrātisks process. Mums bija ilgas debates, vairāk nekā trīs mēnešus, un man liekas, ka nav nevienas citas valsts Eiropā, kur šīs diskusijas ir bijušas tik dziļas. Atbilde ir izrādījusies "nē", bet ES lietas Francijā tagad ir daudz labāk zināmas. - Vai jūs piekristu, ka šis ir potenciāli pats lielākais klupiens Eiropas integrācijas projektam? - Es tā nedomāju, piemērs varētu būt Francijas parlamenta "nē" balsojums 1954. gadā par toreiz aktuālo Eiropas aizsardzības kopienas projektu. Tā bija laba ideja. Doma bija atļaut pēc kara Vācijai atjaunot bruņotos spēkus un darīt to vienota Eiropas projekta ietvaros. Bet tas izrādījās par ātru sabiedrības viedoklim, tas notika par ātru pēc Otrā pasaules kara beigām. Laba doma, bet priekšlaicīgi. Nav iespējams iekāpt vienā upē divreiz. - Konstitūcija varētu būt priekšlaicīgs, nelaikā nācis projekts? - Šāda veida sabiedriskajām debatēm bija jānotiek laikus. - Galvenie iemesli, kāpēc referendums Francijā beidzās ar negatīvu balsojumu, ir franču sabiedrības vēlme sodīt pašiem savu valdību, un iespējams, ka "nē" balsojums vēsta par sabiedrības neapmierinātību par virzienu, kurā Eiropa atrodas? - Ir bijušas sabiedriskās aptaujas, vairāk nekā 40% atbild, ka "nē" balsojuma pamatā ir bijusi situācija pašu mājās, ne tikai politisko procesu ziņā, bet ir liela neapmierinātība ar to, ka vairākas valdības pēc kārtas nav spējušas tikt galā ar samilzušo bezdarba problēmu. Ja jūs kartē iezīmēsiet, kur balsojums bija pozitīvs un kur bija negatīvs, jūs skaidri redzēsiet atšķirību starp pārticīgiem cilvēkiem un pārticīgiem apgabaliem, kas ir labvēlīgi noskaņoti. Liels svars ir sociālai situācijai. - Bezdarbs aizved mūs pie nākamā jautājuma. Vai nav tā, ka balsojums parāda, ka Rietumeiropas sabiedrība kopumā atšķirībā no savām valdībām domā par paplašināšanos atpakaļvirzienā, varbūt francūži saka - nemaz negribējām, lai austrumeiropieši ienāk mūsu klubā. Tagad tas ir noticis, un zaudē ticību visai Eiropas lietai. - Jautājums bija gan par nākamajām valstīm, kas ir paplašināšanās dienas kārtībā. Šo lietu aktīvi izmantoja demagogi, jo Francijas sabiedrība ir pilnīgi pārliecināta par nepieciešamību būt solidāriem un nepieciešamību pabeigt vēsturisko Eiropas apvienošanās darbu. Mums ir jādomā par paplašināšanās nākamajiem soļiem, jo laiku pa laikam paplašināšanās tiek uztverta kā process, kas nekad nebeidzas. Tagad ir nepieciešamība apstāties, atgūt līdzsvaru un tad pieņemt konkrētus lēmumus. - Apstāties pēc Rumānijas un Bulgārijas? - Francijas sabiedrība uzskata, ka tas ir atklāti jāizrunā. - Cik lielai tad ES ir jābūt? - Lēmums Eiropas valstīm ir jāpieņem vienbalsīgi. Tas ir politisks jautājums, grūts jautājums, bet tagad mēs nevaram vairs no tā izvairīties. Eiropas problēma ir tā, ka mēs esam tik veiksmīgi, ka izredzes tai pievienoties kaimiņvalstīm ir labs impulss reformēt sevi un attīstīties. Mums ir jāvar piedāvāt saviem kaimiņiem arī vēl kādus citus variantus. - Eiroskeptiķi priecājas par referenduma iznākumu un saka, ka no sākta gala teikuši, ka šis dīvainais veidojums izjuks. - Nē, noteikti nē. Šis ir klupiens, bet iet uz priekšu, nevis atkritiens atpakaļ. Francijas uzticība ES nezudīs. Nākamajā EP tikšanās reizē prezidents būs tikpat aktīvs, un institūcijas turpinās darboties. - Pastāv uzskats, ka Eiropas integrācija iestrēgs, jo tā ir kļuvusi par ļoti sarežģītu lietu, attālināta no pilsoņiem un cilvēkiem, kas nav politiķi vai zinātnieki, ir ļoti grūti saprast, ko tas viss nozīmē. Vai ir pietiekami darīts, lai tas tā nebūtu? - Mums ir jāatgriežas pie vēstures un sajūtām. Manai paaudzei Eiropas ideja ir pašsaprotama, jo tā starp Eiropas valstīm nozīmē mieru un komfortu. Maniem bērniem Eiropa nozīmē pārticību un iespējas, jo miers jau ir garantēts. Vienīgais veids, kā ieinteresēt cilvēkus par Eiropas procesiem, ir atgriezties pie saknēm un saredzēt lietas kopskatā. Ir padziļināti jāmāca Eiropas vēsture un ir jāatbalsta nevalstiskās organizācijas, lai izlīdzinātu šo plaisu starp lēmumu pieņēmējiem un pilsoņiem. Paradokss, ka Eiropas konstitūcija deva Eiropas Parlamentam vairāk pilnvaru, nekā tas ir šobrīd. Nav jāiedziļinās tikai tajos sarežģītajos mehānismos, kā Eiropā tiek pieņemts viens vai otrs lēmums, saknes ir politikā, ģeopolitikā un vēsturē. Ko mēs darām kopā un kāpēc esam nolemti būt kopā? - Bet nav vienkārši pirms tautas nobalsošanas mēģināt izskaidrot visai sabiedrībai 300 lappušu sarežģītu juridisku dokumentu. - Valdība nosūtīja šo dokumentu 200 miljoniem ģimeņu. - Jūs domājat, viņi to izlasīja? - Izlasa, kaut vai sākumu, un sākums ir ļoti labs. Tas jau visu izskaidro par to, kāpēc esam kopā, par vērtībām, bet tas ir liels un sarežģīts dokuments. - Vai tā ir laba ideja mums ratificēt šo līgumu? Vai dokuments nav jau miris? Vai tas saglabāsies pašreizējā formā? - Francijas pozīciju izteica prezidents un tāda pati ir arī ES: ratifikācijas procesam ir jāiet uz priekšu un tas turpināsies, bet beigās mēs redzēsim. Mums ir jānokļūst procesa beigās, un tad runāsim tālāk.