Televīzijai nepietiek miljonu (7)

Briseles korespondenta divstāvu apartamenti LTV ziņu dienests, kurā ir nodarbināti ap 70 darbinieku, veido šādus raidījumus: "Novadu ziņas", "Eiropas ziņas", "Panorāma", "100. pants", "Aculiecinieks", "Nakts ziņas", "Apkārt pasaulei", kā arī LTV 7. kanālā redzamās ziņas krievu valodā. Ziņu dienesta gada budžets ir 770 tūkstoši latu jeb 9% no LTV kopējā finansējuma. Tātad ziņu raidījumu veidošanai ik mēnesi atvēlēta prāva summa – vidēji teju 65 tūkstoši latu. Laika posmā no 2002. līdz 2004. gadam LTV ziņu dienesta finansējums audzis par 23%. Krietnu ziņu dienesta budžeta daļu "apēd" Briseles korespondenta izmaksas – ņemot vērā LTV publiskoto informāciju par pērno gadu, tie ir bijuši teju 10 tūkstoši latu mēnesī (pērn žurnālista uzturēšana Briselē televīzijai izmaksāja 117 tūkstošus latu, bet 2003. gadā – 157 tūkstošus latu). Zināms, ka šajā summā ietilpst gan korespondenta īrētā dzīvokļa, gan transporta izmaksas, kas rodas, žurnālistam dodoties uz tuvējām Eiropas pilsētām, kā arī tehniskie un citi izdevumi, tomēr konkrētu šīs naudas izlietojuma atšifrējumu LTV atsakās sniegt. Televīzijas ziņu dienesta vadītājs Gundars Rēders neslēpj, ka LTV Briseles korespondenta amatā rotācijas kārtībā nonākušais Arnis Krauze par dzīvokļa īri kopā ar komunālajiem maksājumiem Eiropas metropolē ik mēnesi maksā ap tūkstoti eiru (700 latu). Nedaudz vairāk par saviem apartamentiem no televīzijas maciņa esot tērējis iepriekšējais korespondents Briselē Ansis Bogustovs. A. Krauze gan žurnāla "Privātā Dzīve" slejās, gan sarunā atzīst, ka maksa par Briselē īrētajiem apartamentiem uz Latvijas cenu fona tiešām šķiet milzīga, tomēr, salīdzinot ar Briseles cenām, par mēbelēto divstāvu dzīvokli, kas atrodas 15 minūšu gājienā no Eiropas Komisijas ēkas, viņš nemaz nemaksājot tik dārgi. A. Krauzes rīcībā ir nodots arī LTV piederošais auto, ar kuru viņš sižetu gatavošanas vajadzībām var doties arī uz citām Eiropas pilsētām. Kritizē par pārlieku greznību Ikdienā A. Krauzes no Briseles sūtītie sižeti aprobežojas ar paša apstrādātu un caur internetu nosūtītu balss ierakstu, kuram Latvijā tiek pievienots ārvalstu televīziju sagatavots videomateriāls. Tomēr divas reizes mēnesī žurnālistam palīgā ierodas un LTV īrētajos divstāvu apartamentos dzīvo operators no Latvijas. Operatora lidojumus uz Briseli sponsorē lidsabiedrība "Air Baltic", taču pastāvīgu kameras vīra atrašanos Briselē LTV nevarot atļauties, norāda G. Rēders. Viņš ar A. Krauzes darbu kopumā esot apmierināts. Tomēr Eiroparlamenta deputāte I. Vaidere, lūgta novērtēt LTV Briseles korespondenta veikumu, ir kritiska: "Līdz šim "Panorāmā" atspoguļotas tikai Tatjanas Ždanokas aktivitātes, bet Arni Krauzi man vispār nav nācies satikt." I. Vaidere uzskata, ka Latvijas pārstāvētie EP deputāti no LTV puses tiek nepelnīti ignorēti, bet "tā vietā LTV tērē līdzekļus, sūta savu korespondentu uz pāvesta Jāņa Pāvila II bērēm, lai gan šo notikumu plaši atspoguļo visi pasaules mediji un mūsu korespondents ar savu sižetu skatītājiem neko jaunu nepateica". Viņasprāt, arī maksāt tūkstoti eiru par korespondenta dzīvokli LTV esot pārlieku liela greznība. "Tik dārgi maksāt par dzīvokli neatļaujas pat deputāti," saka I. Vaidere, norādot, ka solīdus apartamentus ar divām istabām iespējams atrast par 600 – 700 eirām. Pats A. Krauze Briseles korespondenta punkta izmaksas sīkāk nekomentē, savukārt par savu darbu saka tā: "Strādāju nesen un vēl mēģinu nodibināt kontaktus." LTV ģenerāldirektora vietnieks Edgars Kots atzīst – tas, cik efektīvi tiek izlietota televīzijas nauda Briseles korespondenta punkta uzturēšanai, līdz šim nav pētīts, taču to būtu lietderīgi izdarīt. Neinformē par lauksaimniecību Vidzemes augstskolas veiktais pētījums atklājis nopietnu problēmu – sabiedriskā televīzija savos ziņu sižetos praktiski nerunā nedz par lauksaimniecību, nedz rūpniecību, radot iespaidu, ka šīs nozares Latvijā vispār nepastāv, atzīst Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) priekšsēdētājs Imants Rākins. Viņš norāda – tas, kā Latvijas televīzija tērē tai atvēlēto finansējumu, ir LTV ģenerāldirektora un viņa komandas ziņā, un padome šo līdzekļu sadalē neiejaucas, tomēr NRTP vēlējusies noskaidrot, cik plašā mērā sabiedriskās intereses tiek atainotas LTV ziņās, kurām tiek atvēlēta visai prāvā nodokļu maksātāju naudas daļa. LTV ziņu dienesta vadītājs G. Rēders nepiekrīt, ka LTV ziņas nepietiekami atspoguļo rūpniecības un lauksaimniecības tēmu. "Ziemā lauku darbi nenotiek, bet pērn mēs daudz stāstījām par zemniekiem domātajiem Eiropas Savienības maksājumiem," saka G. Rēders. Viņaprāt, arī rūpniecība LTV ziņās tiek atspoguļota adekvāti tam, kāda ir Latvijas iedzīvotāju nodarbinātība šajā nozarē. Neraugoties uz šķietami privileģēto situāciju, LTV ziņu dienesta budžets tomēr neesot pietiekams, uzskata G. Rēders. Viņaprāt, papildu nauda būtu nepieciešama gan tehnikas iegādei, gan jau pieminētajam Briseles korespondentam un līdzīgam postenim Maskavā. Tomēr pagaidām neatliekot naudas pat tam, lai algotu reģionālos korespondentus tepat Latvijā, tāpēc laukos notiekošais tiek atainots, sadarbojoties ar vietējām televīzijām. Ar ko pelna? LTV galvenokārt pārtiek no valsts budžeta. Televīzijas pašas peļņa no reklāmu ieņēmumiem, izīrējot telpas, tirgojot kasetes ar raidījumu ierakstiem, ir visai niecīga. 2002. gada bilanci LTV noslēdza ar 441 946 latu zaudējumu, savukārt 2003. gads, pateicoties Eirovīzijas dziesmu konkursam, tika noslēgts ar 554 569 pozitīvo bilanci. LTV visvairāk nopelna ar reklāmas laika pārdošanu. Televīzijas tirgzinības nodaļas vadītājs Ivo Kušķis stāsta, ka šogad, pateicoties pašvaldību vēlēšanām, ar reklāmu ieņēmumiem veicies ļoti labi – kopā ar pievienotās vērtības nodokli šogad reklāmas ienestā peļņa esot ap 150 tūkstošiem latu, un šo naudu paredzēts novirzīt raidījumu veidošanai. Jāatgādina, ka U. Gravas darbības laikā 2003. gadā televīzijas parāds, kurš 2002. gadā bija pusmiljons latu, pieauga līdz pusotram miljonam latu, tāpēc nācās samazināt raidlaiku un televīzijas darbinieki pat draudēja ar streiku. Secen gāja arī U. Gravas cerētais atspēriena punkts – valsts aizdevums. Pēdējo septiņu gadu LTV saimniekošanas kopējie zaudējumi, kas būtiski apgrūtina LTV darbību, ir ap 900 000 latu, informē LTV. Grib būvēt jaunu TV ēku Ar cerībām pērn tika gaidīta Jāņa Holšteina nākšana LTV ģenerāldirektora amatā. NRTP gan bažījās, vai, nolemjot palielināt raidlaiku, televīzija nenonāks situācijā, kad nebūs naudas nacionālā pasūtījuma izpildei. Tomēr J. Holšteina vadībā LTV vadībai izdevās palielināt gan raidlaiku, gan reklāmas ieņēmumus un panākt arī īstermiņa debitoru samazinājumu. Neraugoties uz šīm aktivitātēm, 2004. gadu LTV noslēdza ar zaudējumiem, un televīzijā aizvien pastāv virkne problēmu – piemēram, augsto autortiesību maksājumu dēļ televīzija nevar atļauties pārraidīt jaunākās latviešu filmas un teātra uzvedumus. Viens no LTV lielākajiem izdevumiem ir telpu izmaksas – lai savestu kārtībā ēkas logus, liftus, elektrosistēmu, kā arī citu "caurumu lāpīšanai", vajadzīgi divi miljoni latu, bet ik gadu pašreizējo telpu uzturēšana prasītu 500 tūkstošus latu. Šo problēmu televīzija risina valdības līmenī, jau pēc 15. jūnija cerot saņemt akceptu jaunu telpu būvēšanai. J. Holšteins norāda, ka jauna ēku kompleksa celtniecība televīzijas vajadzībām papildu līdzekļus neprasīs – būvniecība notikšot par to naudu, kāda, pēc VNĪA aprēķiniem, tiks iegūta, pārdodot šābrīža LTV ēku Zaķusalā.