Atskats: mākslinieki ir perversi izvirtuļi (34)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Šovakar Dāvida sarunu šovā tika apspriesta bohēmas nozīme, izrādās, ka dažam labam tā asociējas tik vien kā ar dzeršanu, drāšanos un muldēšanu.

Intro. Saruna ar Grietu: “Grietiņ! Es te kaut ko lasu, Rainis, izrādās, ir ņēmis maukas, ne jau seksa, bet iedvesmas dēļ.” Diemžēl Dāvids mazliet izgāžas ar savām mākslas zināšanām, nosaukdams Salvadora Dalī iedvesmas objektu par kaut kādu Ninu vai tml., bet tas laikam pieder pie šova.

Aivars Vīlipsōns

Dāvida bēniņos tiek aicināts, Dāvida prāt, mākslinieks, ko neapšaubāmi pazīst visa Latvija un kuru bieži dēvē par ķertu - Aivaru Vīlipsōnu. Jā, jā. O ir ar garumzīmi, proti, ō, kas vis neesot mēģinājums izlekt, bet gan fonētisks eksperiments. Gluži kā Burkā kundze no mums zināmā britu seriāla. Aivars stāsta, kā savulaik, iedvesmas varā būdams, aizdambējis asiņojošu degunu ar tualetes papīru un smēķējot to apsvilinājis.

“Parādīsi savu tetovējumu? Kāpēc nāriņas skelets?” taujā Dāvids. Izrādās, ka mākslinieku ļoti kaitina tā dēvētās meitenes ar virsdirsiņām, proti, tetovējumiem virs muguras. Tie visi ir vienādi un bezjēdzīgi. Varētu piekrist, jo tik tiešām tetovējumu izvēlas, lai kaut kā atšķirtos no pārējiem. Reiz viņš iežēlojies un, būdams grafiķis, kādai meitenei palīdzējis uzzīmēt kādu taurenīti ar krāniņu.

Aivars Vīlipsōns un Ārija Lipska
Dāvids mēģina noskaidrot, kas tad īsti ir mākslas bohēma. Mākslinieki ap sevi radot tādu mītisku auru ar seksa orģijām, narkotikām u.tml. Vai tā ir taisnība? Vilipsōns tam daļēji piekrīt. Viņš min interesantu atziņu – “māksliniekam ir jābūt izsalkušam”. Ja norvēģu rakstnieks Knuts Hamsuns nebūtu izbaudījis badu uz savas ādas, tad nekad nerastos tik autentisks darbs ("Bads").

Māksliniekam nav jābūt praktiskam un saimnieciskam vīrietim, uzskata Aivars, viņš reiz esot mēģinājis pievienot veļasmašīnu, izrādās, ka tas bijis pārāk sarežģīti.

“Tātad mākslinieki nav saimnieciski un pilda dekoratīva vīrieša funkcijas?” rezumē Dāvids.

“Nē, bet tas nav viņiem asinīs.”

Atgriežoties pie bohēmas, Dāvids un Aivars secina, ka mākslinieku nesaista darba rutīna, mākslinieki apmainās ar idejām un tādējādi daudz ko uzsūc, kā arī vienkārši interesanti pavada laiku. Tāds elitārs plosts. Kvalifikācijas celšanas kursi.

Ārija Lipska

Ēriks
Studijā tiek aicināta žurnālu “Privātā Dzīve” un “Mezgls” korektore - māksliniece Ārija Lipska. Viņa demonstrē savu aizraušanos - erotiska rakstura dārzeņu fotogrāfijas. Viņa meklē nenormālus augļus un dārzeņus, tirgū vai veikalā rakņājas pa kartupeļu maisu un brīnās, ka par viņu pasmejas. Protams, ka pasmiesies.

“Kādas seksuālas problēmas tevi nomāc, ja tu taisi tādas kartiņas ar augļiem?”

“Man nav problēmu, tas ir mans hobijs. Visa mana māksla ir jautra un mīļa.”

Viņa uzskata, ka bohēma sociālisma laika produktam asociējas ar piedzeršanos un izvirtībām, kaut kas no elles katla… Viņai, saproties, tas asociējas ar pirtīm un kaut ko estētisku.

Dāvids piesauc Romas impērijas izvirtības un paskaidro visiem nezinīšiem, ka Jēzus nāca uz zemes, lai novērstu to, ka džeki drāžas ar džekiem. Bohēma neesot nekas perverss, tā ir brīvība. Māksliniece dalās atmiņās par studiju gados piedzīvoto 30 dienu garo “dropi”, kas esot skaistākais mēnesis viņas dzīvē.

Dāvids sarunā iesaista skatītājus; kāda meitene ir īpaši gatavojusies raidījumam un sniedz bohēmas definīciju: "Bohēma ir maznodrošinātu cilvēku izlaidīgs dzīvesveids un vispār mākslinieks – tas ir bezcerīgi."

Ēriks

Bēniņos ienāk kāds jauneklis, vārdā Ēriks, kas uzskata, ka īstais vīrieša pienākums ir kopt lopus un kārtīgi strādāt. Pats viņš gan veic mahinācijas ar nekustamo īpašumu – “uzfrišina dzīvoklīti un sit gaisā”. Viņš uzskata, ka bohēma ir parazītisks dzīvesveids, tas nozīmē, ka, neko nedarot, mākslinieki saņem visu. Abi pirmie viesi, protams, tikai pasmīkņā.

“Mūza uzsit pa pakaļu, un rodas darbs,” emocionāli runā Ēriks. “Nu johaidī ar ārā!” nespēdams kaut ko sakarīgi paskaidrot, viņš izsaucas. Beigās secinājums ir viens – bohēmisti tikai domā, kā piedzerties, izdrāzties un viss. Protams, mums nevajadzētu pārprast Ēriku, jo sekss tomēr ir svēta lieta, taču ar to nevar nodarboties publiski.

Ārija skaļi ķiķina un mēģina norobežoties no Ērika teiktā: “Ha! Man patīk!” Skaidrs, ka sievietei iestājusies vienkārša aizsardzības reakcija. Nevajag jau visu uztvert tik personiski.

“Nu, jūs esat izvirtuši?” Dāvids vēršas pie māksliniekiem.

“Nu token. Vai tad visi, kas necep maizi un nepārdod nekustamo īpašumu, ir liekēži?” sašutusi atbild korektore.

Ēriks acīgi piebilst, ka Ārija kaut kā slimīgi uztverot viņa komentārus. Izvēršas asa diskusija, kurā atklājas, ka Ērikam pat neesot augstākās izglītības. Konflikta sakne ir atklāta – neizglītotai tautas daļai vienkārši skauž, ka var neko “prātīgu” nedarīt un saņemt par to naudu.

Dāvids filozofē par traktoristu bohēmu un uzdod jautājumu - ar ko tad atšķiras parasts bomzis, kas nekur nestrādā, no repera? Ēriks atbild, ka vienam ir netīras bikses, otram kule par lielu .. kaut kā tā.

Reinis
Reinis

Pēdējais studijā viesojas Mākslas akdēmijas otrā kursa students Reinis, kas apgalvo, ka tādas īstas bohēmas vairs neesot, galvenais šodien ir bizness un nauda. Pats viņs studē ļoti ticīgā kursā. Viņš atzīst, ka vīrietis mākslinieks ir maigs radījums, kas ar savu trauslo natūru iežēlina sievietes, lai ievilktu tās gultā.

Jautājums skatītājiem - vai mākslinieki ir vajadzīgi?

Kāds jauns hiphoperis kaut ko gvelž par talantu un par to, ka pats ir mākslinieks. Montāža. Dāvids atvadās. Uzstājas kaut kāda deju grupa. Līdz rītam!

Komentāri (34)CopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu