Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/08/31/11343341t1h6ad7.jpg)
Krievu valodu Latvijā cenšas padarīt par valodu, ko lieto tikai aiz dzīvokļu durvīm virtuvē. Šādu viedokli britu raidsabiedrībai BBC paudusi kādas Rīgas krievu skolas direktore. Viņa atzinusi, ka skolā izglītības reforma pilnībā netiek īstenota un mācību priekšmetus skolēni, tāpat kā līdz šim, apgūstot krievu valodā. Izglītības ministre likusi veikt pārbaudi skolā, un, ja atklāsies, ka likums tiešām netiek pildīts, lems par sankcijām pret skolas vadību. Tikmēr integrācijas eksperti norāda, ka šāda situācija jau bija gaidāma. Lielākajā daļā skolu tiekot spēlēts bilingvālās izglītības teātris, pārbaužu laikā mācības notiekot latviešu, bet ikdienā - krievu valodā.
BBC interneta versijā publicētajā materiālā Rīgas 22. vidusskolas vēstures skolotāja Natālija Šķestere stāsta, ka savās stundās apzināti pārkāpj likumu – izdala materiālus krievu valodā, arī stunda notiek bērnu dzimtajā valodā, ne latviešu, kā to paredz šajā mācību gadā desmitajās klasēs aizsāktā izglītības reforma. Skolotāja norāda – bērnu sekmes ievērojami pasliktinājušās, viņai piekritusi arī skolas direktore Natālija Rogaļova. Tagad pēc publikācijas sievietes no komentāriem atsakās, taču jau agrāk paudušas savu nostāju, ka izglītības reforma nekam neder.
Natālija Šķestere, Rīgas 22. vidusskolas vēstures skolotāja: „Bērni no krievu skolām - vēsturi apgūst latviešu valodā, mācību grāmata latviešu valodā, skolotāja runā latviešu valodā, bērni zaudē dzimto valodu. Kontroldarbos viņi raksta krievu vārdus ar latviešu galotnēm, viņiem ir latviešu vārdu kārtība. Tā nav izglītības reforma, tā ir asimilācija.”
Arī skolas vadītāja jau pirms reformas sākuma sacīja: lai arī pretlikumīgi, nepieciešamības gadījumā mācības tik un tā notikšot krievu valodā.
Natālija Rogaļova, Rīgas 22. vidusskolas direktore: „Mēs apsveram iespēju, ja pēc pusgada mēs redzēsim, ka vairums skolēnu nesaprot vielu valsts valodā, tad mēs pāriesim uz citu taktiku. Visu pamatvielu skolotāji pasniegs krievu valodā un pārējais – uzdevumu risināšana, kontroldarbi būs valsts valodā.”
Tagad tā, šķiet, arī noticis, tāpēc izglītības ministre ir sašutusi - vai tiešām skolai izdevies apmānīt izglītības inspekciju.
Ina Druviete, izglītības un zinātnes ministre: „Likums ir jāpilda. Ja likums ir pieņemts, protams, demokrātiskā sabiedrībā ikvienam ir iespējas izteikt savu attieksmi pret to, bet nepakļauties likumam tiesību nav nevienam.”
Viņa uzskata, problēmām ar reformas īstenošanu nemaz nevajadzētu būt.
Ina Druviete: „Skolēni taču ir mācījušies priekšmetus latviešu valodā pamatskolā, viņi tikai turpina šo pašu sistēmu vidusskolā, un viņu latviešu valodas zināšanas tādējādi nostiprinās, jo nav cita ceļa, kā apgūt valodu, kā tikai to reāli lietojot.”
Tam piekrīt arī integrācijas eksperti, vienlaikus norādot: tā ir tikai ilūzija, ka visās krievu skolās mācības notiek tā, kā reformā paredzēts. Vairāki pētījumi apstiprinājuši, ka realitāte ir gluži cita.
„Secināju, ka notiek tā saucamais bilingvālās izglītības teātris, viņi, krievu skolu pasniedzēji un daži direktori pat anonīmi stāstīja, ka, jā, protams, kad atnāk komisija vai kad atnāk inspekcija, mēs stāstām mācību vielu latviešu valodā, bet, tiklīdz viņi aiziet, mēs, protams, atgriežamies pie citām mācību grāmatām un mācām krievu valodā.”
Viņi uzskata - jau pašā sākumā trūka kvalitatīvu pētījumu, kā reformu īsti īstenot. Būtiskākais gan esot, politiķi cīnoties par savu elitaritāti, par integrāciju runājot tikai skata pēc, nemaz nevēloties, lai tā notiktu.
„Es domāju, ka diezgan skumji, ka politiskā elite joprojām nav gatava simboliski pateikt, ka visi Latvijas pilsoņi ir Latvijas pilsoņi un arī tie, kas nav, bet grib piepulcēties, tiek aicināti un viņiem būs tādas pašas tiesības, politiskas tiesības ietekmēt šīs valsts nākotni, jo tas nebūtu populāri.”
Tāpat reformu bremzējot tas, ka pārmaiņām nav bijuši gatavi pedagogi, turklāt arī trūkst labu mācību grāmatu, kas būtu piemērotas priekšmetu apgūšanai divās valodās.