Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/09/01/11348712t1hb37f.jpg)
Ziemassvētku un jaunā gada gaidīšanas laiks parasti tiek īsināts, dedzinot svecītes Adventes vainagā un eglītēs, priecājoties par sprakšķošām brīnumsvecītēm un krāšņo salūtu debesīs.
Taču nereti svētku prieku var sabojāt pavirša vai neuzmanīga rīcība ar svētku atribūtiku. Tāpēc šoreiz apspriedīsim, iespējams, jau zināmus piesardzības pasākumus, kurus ievērojot svētku sajūta netiks sabojāta. Lielā svētku brīnuma gaidās, protams, negribas nevienu biedēt ar šausmu stāstiem par uguņošanā saspridzinātām rokām, no slīdkalniņa traucoties gūtajām traumām un sveču liesmās gūtajiem apdegumiem, bet diemžēl tas ir tas, ko svētkos redz ārsti un cietušo tuvinieki. Lindai, kurai jau pašai tagad ir deviņus gadus veca meita, vēl spilgtā atmiņā palikusi sestās klases Jaungada eglīte skolā, kad viņas klasesbiedram, kurš svētku izrādē tēloja rūķi, pie sveces liesmas aizdegās pielīmētā bārda. «Vienā mirklī visa viņa seja bija liesmās. Un kas pats dīvainākais — ne tikai mēs, visi apkārtējie bērni, šausmās kliedzām, bet pat pieaugušie un vecāki aiz pārbīļa metās nevis palīdzēt, bet gan ārā no zāles. Tās šausmas es laikam nekad neaizmirsīšu. Man vēl tagad ir paniskas bailes no svecīšu dedzināšanas, brīnumsvecītēm un dažādām maskām,» stāsta Linda.
Traumas arī intelektuālās ģimenēs
Diemžēl līdzīgas briesmas svētku laikā pārdzīvojis neviens vien. Lai gan ārsti jau tradicionāli svētku laikā atgādina vienu un to pašu — esiet uzmanīgi, ar uguni rīkojieties prātīgi, nelaimes atkārtojas katru gadu. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas reanimatologs Pēteris Kļava stāsta, ka slimnīcā katru dienu iestājas kāds apdedzis vai applaucējies bērns. Un svētku laikā nelaimē nokļuvušo bērnu skaits tikai palielinās. «Pieaugušie bieži vien paši var par sevi parūpēties, taču bērns gan ne vienmēr zina, kas ir vai nav droši. Lai gan traumu skaits šī gada laikā ir samazinājies, visbiežāk nākas ārstēt ar ūdeni un liesmu gūtos apdegumus. Diemžēl arī intelektuālās ģimenēs bērni, īpaši zīdaiņi, tiek applaucēti ar karstu tēju vai kafiju. Vēl joprojām vecāku nepieskatīti bērni krīt no lieliem augstumiem. Arī slēpes, slidas un sniegadēļi pārgalvības vai izrādīšanās dēļ kļūst par smagu traumu cēloņiem. Un, protams, auto traumas. Lūdzu, tā arī uzrakstiet, ka sešdesmit procenti vecāku ir debili, jo viņi automašīnās nepiesprādzē savus bērnus,» atklāts ir P. Kļava. Viņš arī piebilst, ka latvieši ir pārliecinoši pirmajā vietā roku nemazgāšanā, kas bieži vien vainagojas ar saindēšanos vai infekciju slimību sākšanos. P. Kļava piekodina, ja tomēr kāda nelaime notikusi, pirmkārt jāmeklē mediķu palīdzība. «Taču, ja bērns gadījumā guvis ūdens vai liesmas apdegumus, vecāki, atcerieties — pirmā palīdzība ir turēt bērnu zem auksta, tekoša ūdens. Nekādā gadījumā nedrīkst smērēt apdegušo vietu ar šņabi, eļļām, olām vai vēl nez ko. Tā var tikai pastiprināt apdegumus,» brīdina ārsts. Viņš arī atgādina, ka bērnus vajag pasargāt no mājdzīvniekiem. «Latvija ir suņu zeme, nevis bērnu zeme. Tikai Rīgā vien dzīvnieku kodumus ik gadu ārstē divarpus tūkstoši bērnu. Zinot to, kā mazie parasti moka mīļos sunīšus, jāatceras, ka dzīvniekam reizēm var pacietība beigties,» norāda P. Kļava.
Traumu skaits mazinās minimāli
Šogad apkopotā informācija par bērnu traumatismu nenorāda uz būtisku situācijas uzlabošanos — gūto traumu skaits saglabājies iepriekšējo gadu līmenī. Tāpēc, tuvojoties Ziemassvētku un Jaungada svinībām, kad pastiprinās risks gūt dažādas traumas, bērnu ārsti aicina vecākus un pieaugušos būt atbildīgākiem, neatstāt nepilngadīgus bērnus vienus bez uzraudzības un sargāt no nelaimēm, jo īpaši no pirotehnikas izraisītām nelaimēm. Statistika liecina, ka šogad pirmajā pusgadā bērni guvuši par aptuveni 400 traumām mazāk nekā pērn (2003. gada 1. pusgadā reģistrētas 10 294 traumas, 2004. gada 1. pusgadā — 9838). Ārsti secinājuši, ka šogad visbiežāk bērni guvuši autotraumas, cietuši vardarbīgos uzbrukumos ģimenē un starp vienaudžiem, guvuši mājdzīvnieku kodumus, kā arī apdegumus. Mazi bērni līdz trīs gadu vecumam guvuši dažādas galvas traumas. Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks norāda, ka šogad sabiedrībā plaši tikusi apspriesta problēma par iespējām samazināt augstos bērnu traumatisma rādītājus. Viens no šīs problēmas risināšanas veidiem, pēc ministra un bērnu ārstu domām, būs Saeimas pieņemtie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā un Saeimas Juridiskās komisijas atbalstītie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tie paredz neatstāt vienus bērnus līdz septiņu gadu vecumam bez vecāku klātbūtnes. Likuma nepildīšanas gadījumā varēs izteikt brīdinājumu vai noteikt sodu līdz 25 latiem. Ainars Baštiks uzskata: «Pirmais solis būs brīdinājums, ka mazus bērnus nedrīkst atstāt nepieskatītus. Mērķis nav sodīt un padarīt vecākus nelaimīgus, bet esošā situācija prasa rīcību. Es domāju, ka šāds likums padarīs cilvēkus atbildīgākus un rosinās pārdomas.» Arī Katastrofu medicīnas centra apkopotā statistika par 2004. gada 11 mēnešiem liecina, ka, dodoties uz vissmagākajiem izsaukumiem republikā, palīdzība sniegta 140 bērniem. No konstatētajām traumām visvairāk bijuši apdegumi — 51% (71 bērns), 24% ceļu satiksmes negadījumos (33 bērni), 10% krītot no augstuma (15 bērni), 3% slīkšanas gadījumos (4 bērni) un 12% citu traumu (17 bērni).