Siena – noliktava

No objekta uz funkcionālo

Viena no spilgtākajām mūsdienu tendencēm ir mēbeles pārtapšana par funkcionālu objektu. Piemēram, telpā ir atstāta tikai viena sofa kā dekoratīvs objekts, bet viss pārējais telpas iekārtojums ir kaut kur paslēpts. Un tās ir iebūvētās mēbeles – gan virtuvēs, gan istabās.

Šī tendence parādījās 60. un 70. gados, un kopš tā laika iebūvēto mēbeļu funkcionālā nozīme ir tikai palielinājusies. "Varam pat runāt par nākotnes telpu, kur, nospiežot podziņas, izbīdās ēdamgalds, gulta vai kāda cita mēbele. Pārējā laikā telpa ir tīra, neviena lieta netraucē, vienīgi kā akcents telpā var būt atstāts kāds veclaicīgs skapis," stāsta interjera dizainere Santa Meikulāne no interjera biroja Dolce Vita. Viņa piebilst, ka uzsvars tiek likts ne tikai uz iebūvētās mēbeles dizainiskajām kvalitātēm, bet gan uz tās funkciju. Akcentēta tiek telpa, kas atbrīvojusies, pateicoties iebūvētajam skapim.

"Iebūvējamās mēbeles saistās ar minimālismu interjerā. Ja tām vēl tiek izmantotas bīdāmās durvis, var teikt, ka mēbele ir nemanāma. Telpā nav skapju, nav mēbeļu, tikai kādai sienai vai nišai priekšā ir bīdāma siena, precīzāk sakot, durvis, aiz kurām viss ir paslēpts. Tas ir ērti un noteikti vairo kārtību mājā," pauž Latindeco izpilddirektors Jānis Ņukša.

Izvēloties iebūvēto skapi, var ekonomēt arī materiālus, jo nav jāapstrādā, jākrāso siena, jālīmē tapetes. Turklāt, veidojot mājas projektu, arhitekts sienas var izplānot pēc iespējas plānākas un izolācijas funkciju var veikt iebūvētā mēbele. "Iebūvēto mēbeli var likt visur. Jautājums, kādā stadijā ir dzīvokļa vai mājas projekts. Ja ir dzīvoklis, kura sienas nevar kustināt, pārbūvēt, likt iebūvēto skapi kaimiņa dzīvoklī būtu smieklīgi," stāsta Dolce Vita interjera dizainere Baiba Ripa.

Par māju, telpu, iebūvēto skapi un visu pārējo "jāsāk domāt brīdī, kad dzimst ideja par savu nākamo dzīvojamo telpu. Nevis tad, kad tā jau ir uztaisīta," piebilst S. Meikulāne.

Apzīmējamas durvis

Iebūvējamie skapji lieliski iederas telpās, kur ir gan liela, gan maza platība, kā arī neregulāras formas. "Ja, piemēram, ir garena telpa, kurā ir grūti izvietot ierastās mēbeles, varbūt var ziedot vienu sienu iebūvējamam skapim, kurā var salikt visu nepieciešamo. Skapis, iebūvēts no grīdas līdz griestiem, veidos biezāku sienu. Telpa samazinās, bet tā būs harmoniskāka, ne tik izstiepta," skaidro B. Ripa. Izvēloties un projektējot iebūvējamo skapi, svarīgi ņemt vērā, kādas lietas tajā iecerēts likt. Jo, balstoties uz šo mantību, tiek veidotas plauktu sistēmas.

Būtisks jautājums ir par mēbeles redzamo plakni, ko veido durvis. Tās var veidot gan tādas, lai būtu telpas akcents, vai arī neitrālas. Ja skapja durvis tiek izvēlētas tādā pašā tonī kā sienas, tas it kā pazūd telpā un veido funkcionālo sienu.

"Ja tas ir skapis jauniešiem, tad, protams, to var krāsot dažādos spilgtos toņos, savilkt svītras, krāsainus burtus, likt organiskā stikla durvis. Arī jaunietis pats var apkrāsot skapja durvis," iesaka B. Ripa. Durvju apzīmēšanu var uzticēt arī mazākiem bērneļiem viņu istabā, tādējādi viņiem ļaujot radoši izpausties, kā arī piedalīties savas istabas interjera izveidē. Turklāt mazajiem var uztaisīt arī tādu skapi, kur augšējā daļā var glabāt mantas, kas aizsniedzamas tikai vecākiem, bet apakšējā daļā – bērna mantas, kuras viņš pats var aizsniegt.

Tāpat ar iebūvējamiem skapjiem iespējams radīt jaunas vēsmas interjerā. Iebūvētā skapja durvju sistēmas var atstāt tās pašas, bet tikai nomaina pildiņus, tos izvēloties citā krāsā, ar atšķirīgu faktūru, rakstu, no cita materiāla. Uz durvīm var uzlikt arī spoguļus. S. Meikulāne piebilst, ka skapim vienmēr nav jābūt ar durvīm. Tās var aizstāt arī ar kādu tekstiliju, žalūziju vai smagnēju aizkaru. Savukārt durvīm var izmantot laminātu, apdrukātus materiālus, koka finierējumu un citus materiālus.

No griestiem līdz grīdai

"Lai izvēlētos iebūvētu mēbeli, vajadzīgs brīvs stūris vai niša. Skapjiem ļoti pateicīgas ir brīvas nišas. Šādā gadījumā netiek liktas ne sānu, ne aizmugurējās sienas, ne skapju jumti," stāsta J. Ņukša. Ja šādas nišas nav, ar iebūvējamo skapi var aizpildīt brīvu sienu vai tukšu stūri. Un, ja skapi liek stūrī, mēbeles materiāls nepieciešams tikai viena gala nosegšanai.

Iebūvējamie skapji lieliski der arī garos koridoros, tādējādi maksimāli izmantojot telpas sienas un griestus. Tad skapim nav nepieciešami materiāli aizmugurei, augšai, galiem un grīdai, jo par tiem kalpos telpas sienas, griesti un grīda. No mēbeles materiāla tiek gatavotas tikai iekšējās konstrukcijas un, protams, durvis.

Iebūvējamos skapjos var ielikt visu, kas klientam nepieciešams – plauktus, atvilktnes, grozus, pakaramo stieņus, āķus un vēl daudz ko. "To nosaka katra vajadzības un vēlmes. Mēs cenšamies apvienot vēlamo ar iespējamo."

Runājot par augstumu, J. Ņukša uzsver – ja vien griesti nav trīs metrus augsti, skapi vajadzētu likt līdz pašai telpas augšai. Ja griesti ir, piemēram, trīs metrus augsti, bet skapis 2,8 m, skapim var likt jumtu vai arī kādu pazeminošu paneli no griestiem uz leju. Šajā gadījumā panelis nosegs izpalikušos 20 centimetrus.

"Variantu un variāciju iebūvētajiem skapjiem ir ļoti daudz, un tie ir dažādi. Nav nekādu īpašu ierobežojumu ne skapju dziļumam, ne platumam," stāsta J. Ņukša. Viņš arī piebilst, ka lielākoties iebūvētie skapji tiek gatavoti pēc pasūtījuma.

Šķībām sienām

Ņemot vērā, ka Rīgas dzīvokļos telpu stūri bieži vien nav precīzi 90° leņķī, standarta mēbeles gandrīz nav, kur ielikt. Un nav nekādas jēgas taisīt jumta telpām paredzētu mēbeli ar slīpām aizmugurēm; tas ir sarežģīti. Šādā vietā ir daudz vienkāršāk ievietot iebūvētu mēbeli.

Šīm mēbelēm vairākumā gadījumu izmanto izturīgas, vieglas konstrukcijas bīdāmās durvis. Dažkārt tiek veidotas kombinācijas arī ar veramām eņģu durvīm, taču bīdāmās ir ērtāk lietot.

"Ja dzīvoklis vai māja ir labi izremontēti un ar sienu, grīdu un griestu leņķiem viss ir kārtībā, mēbeli iebūvēt ir salīdzinoši vienkārši, turklāt var izmantot arī veramās durvis. Taču šādām durvīm ir viens mīnuss – tām nepieciešama vieta, lai varētu tās brīvi atvērt. Bīdāmām durvīm šāda telpa nav nepieciešama," stāsta Latindeco pārstāvis.

Pretstatā korpusa mēbelēm, kurām ir noteikts standarts, ko nevar mainīt, iebūvētajām ir arī tāds pluss, ka, izvēloties tās, var pilnībā no grīdas līdz griestiem izmantot visu telpas platību. "Protams, kāds var jautāt – kurš tad līdīs līdz griestiem augšā un kaut ko tur glabās? Taču ikkatram ir kādas sezonas lietas, kura nav vajadzīgas visu cauru gadu. Tajā pašā skapī vienā sadaļā var likt slēpes, citā – ledusskapi. Taču to visu var salikt tā, lai viena lieta netraucētu otrai," pamato J. Ņukša. Vienā iebūvētajā mēbelē var apvienot neskaitāmas funkcijas, tās var veidot kā bibliotēkas, kā mūzikas sienas, darba sienas, kur aiz durvīm paslēpts dators.

Vienīgais iebūvēto mēbeļu trūkums – tās nav pārvietojamas: "Nevar pasaukt piecus draugus un pārstumt skapi uz citu istabu." Ja pārvācas uz dzīvi citā dzīvoklī vai mājā, iebūvēto skapi var izjaukt un ņemt līdzi. Taču jāskatās, vai sakrīt visi parametri. Protams, pēc demontēšanas atsevišķās vietās uz grīdas un sienās paliks caurumi, kur bijuši stiprinājumi. J. Ņukša novērojis, ka pirms dzīvokļu pārdošanas īpašnieki ieliek iebūvējamos skapjus: "Tas ir līdzīgi kā ar pakešu logiem – tos un iebūvējamos skapjus ieliek, lai paceltu telpas vērtību.