Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/09/01/11349583t1hf30d.jpg)
Veidojot interjeru vannas istabā un virtuvē, ļoti būtisks ir jautājums, ko darīt ar sienām – krāsot, aplīmēt ar tapetēm vai tomēr labāk izvēlēties flīzes. Pēdējās šīm telpām ir visērtākās galvenokārt to vieglās kopšanas dēļ.
Flīžu pasaule
Lielākoties flīzes taisītas uz keramikas bāzes, bet grīdām pieejamas arī no akmens masas izlietas. Dekoratīvās flīzes var būt arī no dabiskā granīta un marmora. "Dekoratīviem nolūkiem pārsvarā izmanto mazās – 10x10 cm – flīzītes. Piemēram, virtuvēs, kur ar dekoratīvajā flīzēm noklāj tikai atsevišķus laukumus," stāsta Exo būvmateriālu nodaļas vadītājs Alvis Vanaģelis.
Vannas istabās savukārt flīzes izmanto apmalēm, veido arī rotājošas līnijas, kuras var likt pārējam flīzējumam pa vidu pat vairākās slejās. "Ar dekoratīvajām flīzēm noklāj kolonnas, sienu stūrus. Taču pārsvarā cilvēki izvēlas vienu dekoru uz diviem kvadrātmetriem, bet dekoratīvās apmales liek pārejas slejās no gaišākā toņa uz tumšāko vai otrādi," skaidro A. Vanaģelis. Vācijas ražotāji, kā stāsta Exo pārstāvis, izgudrojuši jauna tipa flīzes. Tām izveidota speciāla glazūras kārta, kas "atgrūž ūdeni, taukus un citas vielas".
Vēl kāds jaunums Latvijas tirgū ir metālkeramiskās flīzes, kas izgatavotas no keramikas un augstas klases nerūsējošā tērauda. Tās izmantojamas gan sienām, gan arī grīdām. Metālkeramisko flīžu lielā izturība ļauj tās izmantot grīdām ar paaugstinātu slodzi. Turklāt metāla virsma flīzēm nodrošina tādu izskatu kā gluži jaunām izskatu visu to kalpošanas laiku.
Metāla flīzēm ir trīs faktūras – tās ir gludas, ar vilnīti un šaha kvadrātiņiem. Taču pateicīgais materiāls – metāls – ļauj šīs flīzes kombinēt kopā ar jebkurām citām flīzēm. Turklāt arī to biezums ir tāds pats kā ierastajām keramikas flīzēm. Protams, dažādās faktūras var kombinēt arī savā starpā.
Evinni klientu menedžeris Māris Sedvalds norāda, ka flīžu augstās cenas dēļ tās galvenokārt izvēlas tieši kā dekoratīvus elementus. Šīs flīzes var būt kā ideāls dizaina materiāls, kuru var izmantot savas mājas vai dzīvokļa apdarei. "Metālkeramiskās flīzes var vienkārši salikt kopā bez šuves, bet var veidot arī ar šuvi. Taču pārsvarā šīs flīzes izmanto kā dizaina elementu, iestarpinot starp citām flīzēm, veidojot nelielas platības vai arī veidojot kā nobeigumus sienām," stāsta M. Sedvalds.
Ņemot vērā lielo izturību, ar metāla flīzēm var klāt pakāpienus. "Ir speciāli leņķi, ko izmanto pakāpieniem, lai neslīdētu kājas. Parastās flīzes vietās, kur cilvēks kāpj, ar laiku nodrūp," stāsta speciālists. Tā kā flīzes ir arī ugunsdrošas un sakaroties ar karstumu neplaisā, tās var izmantot kamīnu priekšā vai virtuvē pie plītīm. Var lietot arī darba virsmām.
Siltumam un krāsainībai
Stiklam un vieglajiem materiāliem mūsdienu modernajā arhitektūrā ir arvien lielāka nozīme. Tas izskaidrojams ar to, ka tradicionālie projektēšanas veidi daļēji ir izsmelti, tāpēc jāmeklē jauni risinājumi, piemēram, stikla bloki.
"Pēdējā laikā cilvēki stikla blokus ir ļoti iecienījuši. Biežāk tos izmanto vannas istabā, jo tā ir vieta, kur parasti nav logu. Bet, lai telpā iegūtu vairāk gaismas, var izsist vienu ārējo sienu, kas atdala vannas istabu no dzīvojamās telpas, un ielikt blokus," stāsta M. Sedvalds. Jāpiebilst, ka to gaismas caurlaidība ir no 50 līdz 75 procentiem.
Pozitīva iezīme ir plašais izmēru klāsts, ornamentu un krāsu izvēle, iespēja ar tiem projektēt logus, dzīvojamo un darījumu telpu sienas, vitrāžas un pat sienas ar neregulāru malu. Turklāt stikla blokus var izmantot gan māju ārējās, gan iekšējās sienās. Tas ir labs celtniecības materiāls arī no siltumizolācijas viedokļa, ko nodrošina retinātais gaiss bloka iekšienē. Tie ir arī labs skaņas izolējošs materiāls.
Stikla bloki ir no astoņus milimetrus bieza stikla, to iekšpusē ir izsūkts gaiss, tas ir ļoti retināts. Tādējādi arī tiek iegūta lielā siltuma uzturēšanas īpašība. M. Sedvalds norāda, ka stikla blokiem siltumizturība ir vēl lielāka nekā pakešu logiem.
Izvēloties bloka ornamentu un krāsu, kā arī gaismas caurlaidību, iespējams kontrolēt ienākošo gaismu telpā. Ar ornamentu var iegūt arī pretēju efektu un izveidot norobežotu telpu, kas no ārpuses nav pārskatāma.
Stikla sienas
Stikla bloku lietojamība ir ļoti plaša, bet galvenokārt tos izmanto kā atdalošās sienas starp telpām, starp guļamistabu un vannas istabu, dušas kabīnēm. Arī kā logus, piemēram, telpās, kur nav logu, var izkalt sienā caurumu un ielikt stikla bloku. Tie lieliski noder arī gadījumos, ja nevēlas, lai redz cauri, bet gribas gaišumu. Stikla blokiem ir ļoti dažādas faktūras un krāsas, no kā atkarīga caurredzamība. Ja grib, lai cauri redz pēc iespējas mazāk, var izvēlēties matētus un, piemēram, ar burbulīšiem vai kādu rievojumu.
Runājot par krāsām, Evinni pārstāvis atzīst, ka pēdējā laikā pieprasītākā ir dzeltenā krāsa, kā arī gaiši zilie un zaļie toņi. Taču tas, protams, ir atkarīgs no pārējā interjera: "Dažādība ir ļoti liela, tāpēc bloku tonis tiek pieskaņots pārējam interjeram. Piemēram, tapetēm, grīdas krāsojumam vai mēbelēm."
Liekot stikla blokus, noteikti jādomā, kā to pareizi izdarīt. Ja bloku siena ir liels, tas noteikti jāarmē – jāliek gan horizontāla, gan vertikāla armatūra. Taču ir arī tāds elements kā montāžas krustiņš, ar kura palīdzību izvēlas arī šuves biezumu. Tas arī precīzi pareizā līnijā notur visu bloku, kā arī samazina iespējamo nobīdi plaknē.
Stikla blokiem visbiežāk izmanto divu veidu stiprinājumus. Viens no tiem ir līmēt blokus uz līmjavas, kas ir nedaudz elastīga. Šī īpašība svarīga tāpēc, ka sasilstot stikls izplešas. Ja līmjavas vietā būs izmantots parastais cements, tas izplešoties plēsīs bloku, vai arī var atplīst šuves. Savukārt līmjava ir elastīga un padodas izplešanās procesam. "Ja nav nekādu sarežģītu formu, liektu līniju, cilvēks šos blokus var arī pats ielikt," piebilst M. Sedvalds.
Otrs veids ir likt šo stikla bloku koka rāmī. Šādā variantā bloki tiek izmantoti kā dekoratīvas sadalošās sienas iekštelpās. "Lai šāda siena izskatītos vieglāka, to ieliek koka rāmī. Tikai uz līmjavas likts, šāds bloks var izskatīties nedaudz smagnējs," stāsta M. Sedvalds.
Stikla klučus koka rāmī var gan līmēt, gan arī vienkārši salikt. Pēdējais variants vairāk piemērots telpām, kur nav bērnu, jo stiprāk uzgrūžot, bloku var izbīdīt no vietas. Bet, ja kluči nav salīmēti, tos var ņemt ārā un mainīt rakstus.
Der zināt
Flīžu likšana
1) Vispirms ar līmeņrādi jāpārbauda grīda. Pie sienas esošā zemākā vieta jāņem par izejas līniju. To atzīmē ar atsitiena auklu visapkārt sienai, un tā ir vienas flīzes augstumā virs grīdas zemākās vietas. Klājot flīzes uz grīdas, vispirms jāatzīmē abas grīdas viduslīnijas un jāuzklāj flīzes simetriski no šīm divām līnijām, izvairoties no šaurām, nenoklātām joslām gar sienām.
2) Pie sienas piestiprina horizontālu dēlīti ar līdzenu malu tā, lai divas apakšējās flīžu vai klinkeru rindas balstītos pret dēli. Ja grīdā ir kritums, dēlis jāpiestiprina tā, lai pirmā flīžu vai klinkeru rinda nosegtu sienu arī tur, kur grīdai ir zemākā vieta.
3) Līmi uz sienas uzklāj ar špakteles gludo pusi un to kārtīgi izlīdzina uz pamatnes. Tāpat dara, ja flīzes liek uz grīdas.
4) Špakteli pagriež otrādi un ar zobaino pusi izvelk caur līmes kārtu no apakšas uz augšu. Atbilstošo špakteli izvēlas pēc pamatnes materiāla un flīžu lietojuma;
5) Flīzes rūpīgi piespiež pamatnei, lai tās kārtīgi pieliptu. Grīdas flīzes vai klinkerus iesit ar viegliem gumijas āmura piesitieniem. Precīzu horizontālo un vertikālo šuvju attālumu palīdzēs ievērot flīžu krusti vai šuvju aukla. Ar svērteni kontrolē, vai flīzes no grīdas līdz griestiem ir liktas pareizi.
6) Laiku pa laikam jāpārbauda piesaistes kvalitāte. Noņemiet pielīmēto flīzi un pārbaudiet, vai līmes kārta sedz visu flīzes mugurpusi.
Sienas un grīdas flīžu šuvju pildīšana
1) Kad līme sacietējusi, ar gumijas špakteli jāuzklāj šuvju saistmasa. Kad tā ir apžuvusi, bet vēl aizvien elastīga, virsma jānomazgā ar labi izgrieztu sūkli, kas pastāvīgi jātur tīrs.
2) Kad šuves ir stingras, bet vēl nav sacietējušas, klājuma virsma jānopulē, jāpabeidz šuvju veidošana, ar padmāsteru jānotīra ūdens un saistvielas paliekas.
3) Ja saistmasā ir par daudz ūdens vai arī lietots par daudz ūdens flīžu klājuma mazgāšanai, šuves var nomelnēt. Arī pamatnes mitrums var izraisīt šuvju nomelnēšnu. Parasti šādu krāsu defektu var labot ar speciālu klinkeru tīrītāju un padmāstera palīdzību, aptuveni divas līdz trīs diennaktis pēc šuvju sacietēšanas.