Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/09/01/11349586t1h3b68.jpg)
Vai par mobilo telefonu mēs maksāsim lētāk, uzzināsim jau līdz Ziemassvētkiem. Induļa Emša valdība savā pirmspēdējā sēdē pieņēmusi lēmumu par trešā mobilo sakaru operatora izsoli. Šis būs jau trešais mēģinājums, jo iepriekšējās izsoles izgāzušās. Jaunais valdības vadītājs Aigars Kalvītis pieļauj, ka esošos noteikumus grozīs, un solījis šo jautājumu skatīt nākamajā valdības sēdē.
Vai piecus gadus ilgusī izrāde ar nosaukumu “Trešais lieks” ir kāda apzināti provocēta sabotāža, lai nepieļautu konkurences pieaugšanu telekomunikāciju tirgū, un cik pamatotas ir prognozes, ka Latvija uzkāps uz grābekļa arī trešoreiz.
Mobilais telefons savu daudzveidīgo funkciju dēļ kļuvis par mūsu pogaino draugu. Neapšaubāmi dārgu draugu.
Pērn trīs Latvijas lielākie mobilo un fiksēto komunikāciju operatori kopā nopelnīja 86 miljonus latu. Tas ir četrreiz vairāk nekā Latvija gada laikā iztērē ceļu uzturēšanai.
Kāpēc iedzīvotāju interesēs lētāku tarifu dēļ Latvija tirgū nav ielaidusi trešo mobilo sakaru operatoru, kādi Igaunijā ir jau no 1995. bet Lietuvā no 1097.gada?
Atbilde visticamāk skan – sabotāža, kuras scenārijs precīzi tie īstenots jau piecus gadus.
Palūkosimies vēsturē.
1999.gads .Satiksmes ministrija izsludina konkursu uz trešo operatoru. Taču tikai dažas dienas pirms termiņa beigām toreizējais satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs saņem ministru prezidenta Andra Šķēles zvanu ar aicinājumu konkursu apturēt. Pēc gadiem Gorbunovs atkārto jau dzirdēto frāzi digitālās televīzijas afēras sakarā “Tā bija kļūda”. Bet premjers Šķēle savu rīcību pamatoja ar necaurskatāmo konkursa nolikumu.
Blakus tomēr tika minētas arī neoficiālas apturēšanas versijas, kas tika saistītas ar spēcīgo esošo divu operatoru – LMT un Baltcom GSM lobiju. Baltcom GSM prezidents Pēteris Šmidre presei tolaik norādīja, ka trīs vienā standartā strādājoši operatori var pastāvēt vai nu “Ļoti attīstītā valstī ar lielu tirgu vai arī ļoti korumpētā valstī”. Pēc sava īpašuma pārdošanas 2000.gada rudenī zviedru Tele 2 par 277 miljoniem dolāru Šmidres kritika medijos pierima.
Otrs mēģinājums notiek 2002.gada pavasarī, kad tiek pat pieaicināts britu konsultants.
Licences sākumcena – 7, 6 miljoni latu.
Augustā Satiksmes ministrija paziņo, ka neviens pretendents nav pieteicies. Tiek vainots saspringtais izsoles grafiks.
Arī trešās nu jau šobrīd izsludinātās izsoles triju nedēļu pieteikšanās diez vai uzskatāma par mazāk saspringtu.
Pagarināt termiņu un atcelt drakoniskās prasības - 150 miljonu eiro investīcijas un tīkla izveidošanu- šāds ir Latvijas telekomunikāciju asociācijas aicinājums. Tās prezidents Jānis Lelis uzskata, ka steidzamības kārtā Satiksmes ministra pienākumu izpildītāja Ainara Šlesera virzītie un valdības pieņemtie noteikumi drīzāk vērtējami ar mērķi izsoli izgāzt.
Britu Virdžīnu salās reģistrētā kompānija IT & T pagaidām ir vienīgā, kas paudusi vēlmi izsolē piedalīties. Tās meitas kompānija Latvijā top divas dienas pēc noteikumu pieņemšanas – tikai pagājušajā nedēļā. Viens no tās īpašniekiem ir Satiksmes ministra Ainara Šlesera pazīstams biznesa partneris Edgars Zakriževskis. Šis fakts medijos ļauj izvirzīt versiju, ka Šlesers varētu ieinteresēts šī it kā arābu operatora ienākšanai Latvijā. Taču nevienā citā Šlesera darījumā nav izmantoti ārzonu firmu pakalpojumi un 20 minūšu intervijā ar “Panorāmu” satiksmes ministrs vismaz 3 reiz uzsver, ka izsole varot arī neizdoties.
Spēlētāji, kuri nav ieinteresēti trešā mobilo sakaru operatora ienākšanā ir vismaz vairāki un meklējami tepat Latvijā.
Tie pirmkārt ir lielie mobilā telefona pakalpojumi sniedzēji LMT un Tele 2. Kā sīvu konkurentu satiksmes ministrs nosauc arī Lattelekom .
potenciālais kanālu izīrētājs var būt arī tā saucamais četri vienā - Latvenergo, Latvijas Dzelzceļš, Valsts informācijas tīkla aģentūra un Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.
Ministru prezidents Aigars Kalvītis, kurš satiksmes ministra vietā parakstīja iepriekšējās izsoles noteikumus, saka, ka ārvalstu investoriem interese par šo jomu nav pārāk liela. Šī frāze sakrīt ar viņa teikto pirms Latvijas kuģniecības privatizācijas. Kalvītis arī norāda, ka trešajam mobilo sakaru operatoram būtu jāizmanto Latvijā jau esošā infrostruktūra.Jauna tīkla izveide , viņaprāt, būtu ekonomiski neizdevīga
Izsoles sākumcena ir neliela - miljons 300 tūkstoši. Valsts ieguvums atbilstoši šā brīža tirgum ir neliels pretēji tiem ievērojami lētākajiem tarifiem, ko iegūs iedzīvotāji. To nenoliedz arī Kalvītis.
Abas iepriekšējās izsoles ir pierādījušas, ka konkrētajā laikā ir vai nu kāds, kas ļoti vēlas ieņemt tirgu, vai kāds, kas, ļoti to nevēlas atdod.
Kuras intereses šoreiz pārstāvēs valdība un vai nākamo Ziemassvētku telefonapsveikumi mums maksās lētāk, atbilde būs drīz zināma.