Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Latvija ar otro mēģinājumu cenšas izturēt eksāmenu Eiropas Parlamentā. Enerģētikas komisārs daudziem var skanēt diezgan abstrakti, tāpēc centīsimies tikt skaidrībā, ar ko Piebalgs īsti nodarbosies.
- Par komisāru ietekmi ES parasti mēdz runāt, raugoties no tā, cik daudz sfēras viņi pārvalda, cik daudz kompetences ir nodotas no dalībvalstīm Eiropas Komisijai. Šajā gadījumā enerģētikas komisārs – vai varam runāt par ietekmīgu komisāru? - Viņš noteikti ir ietekmīgs, jo šī tēma ir ļoti svarīga eiropiešiem ikdienas dzīvē. Arī Eiropas likumdošana pašlaik tiek aktualizēta un politiskā ietekme arvien palielinās tieši šajā sektorā. - Kas būs tās trīs lietas, kuras jūs kā enerģētikas eksperts varētu teikt, par ko parlamentārieši šīs noklausīšanās laikā interesēsies visvairāk? Kas ir galvenie Eiropas kontekstā sarunu temati enerģētikā? - Tas sāksies ar pašu galveno – ar apgādes drošību, energoresursu pieejamību, enerģijas ražošanu, transportēšanu un izmantošanu. Tam visam pakļauti būs jautājumi par vidi, par ilgtspējīgu attīstību, sabiedrības drošību, kodoldrošību. Nevar nevienu no viņiem nosaukt par vairāk vai mazāk svarīgu, ir tikai jautājums par aktualitāti. Apgādes drošība ir aktualitāte. - Pētījumos ir rakstīts, ka par 60% līdz 2030. gadam augs elektroenerģijas patēriņš. Tikai saistībā ar ekonomikas izaugsmi pieaugs šis pieaugums? - Ir ņemtas vērā jaunās dalībvalstis, kurās pašreiz enerģijas patēriņš uz iedzīvotāju ir divas reizes zemāks nekā attīstītajās valstīs, bet arī efektivitāte arī ir zemāka. Mēs centīsimies attīstīt savu ekonomiku. Ekonomikas izaugsme nav iespējama bez enerģijas izmantošanas palielinājuma. Mūsu centieni pēc dzīves kvalitātes būs daudz augstāki, un arvien vairāk sadzīvē ienāk tehnoloģijas, bez kurām mēs vairs nevaram iztikt. - Problēma ir tāda, ka pati ES iekšienē neražo pietiekami daudz elektrības. - Nē, elektrību ražo pietiekamos daudzumos, bet jautājums ir par primāro resursu pieejamību. Nav naftas un dabasgāzes krājumu, kas varētu apmierināt šo pieprasījumu. - Ko komisārs Piebalga kungs, ja tiks apstiprināts, varēs darīt situācijas labā? - Kādā stadijā pašlaik ir jautājums par iekšējā tirgus sakārtošanu dabasgāzes un elektrības sektorā, par direktīvām, kurām ir jābūt nacionālajā likumdošanā, un lai praktiski notiktu liberalizācija, kurā patērētāji varētu uzzināt, kā viņus apgādā, kāda ir drošība. Es domāju, ka tā ir tā atslēga. Tas izmaina uzvedību gan patēriņa pusē, gan ražotāja pusē. Tā sistēma, kas ir tajās valstīs, kurās tirgi nav liberalizēti, ir absolūti slēgta. Mēs nevaram īsti zināt, cik maksā komponenti enerģijai, un līdz ar to mēs nezinām, kā reaģēt uz to. - Vēl viena lieta, ar kuru enerģētikas komisāram pamatīgi jānodarbojas, ir alternatīvie enerģijas veidi. Vai tas tomēr ir risinājums, kas nākotnē varētu būt reāls? - Mēs jau pieskārāmies tēmai, kur mēs pat īsti nezinām, kā definēt. Šo lietu par alternatīvo enerģiju staipa visos virzienos un visādās izpratnēs. Komisāram ir jāvieno izpratne par jautājumiem. - Tika runāts par enerģijas taupīšanu. Kā tad tas izpaužas? Tiks izstrādāta Eiropas direktīva, ka jānosiltina visas mājas ES? - Tas ir viens no ieteikumiem. Jāsāk ar to, vai mājai ir liels siltuma zudums vai mazs siltuma zudums, līdz ar to tie, kas izmanto šīs ēkas, var izstrādāt rīcības stratēģiju. - Tad Piebalgs var kļūt nepopulārs? - Nekādā ziņā, dalībvalstīm galvenokārt prasīs izpildīt tikai tās direktīvas un regulas, kas ir spēkā. Viņš mēģinās ar politiskiem līdzekļiem pārliecināt parlamentāriešus un nacionālās valdības Eiropas Padomē par pasākumu lietderīgumu. - Runājot par Krievijas naftas tranzītu caur Ventspili, kādi ir tie instrumenti, ar kuriem Piebalgs varētu šo lietu ietekmēt? - Latvijai ir jāizskaidro, kas tad ir par problēmu, jo ES nekādā veidā necieš. Mēs neiegūstam ekonomiskos ienākumus, kurus varējām iegūt. Pie augstām naftas cenām ir ļoti grūti atrast, ka tas ir kāds ekonomiskais ierobežojums. Ja ierobežotu Kazahijas vai kādas citas valsts tranzītu caur Krieviju, tad varētu būt jautājums par diskrimināciju. Mūsu intereses būs mums jāaizstāv pašiem. Mums būs jāpasaka, ka Ventspils būs tā labākā alternatīva, lētāka, drošāka un uz viņu var paļauties. - Vēl viena aktualitāte par Ziemeļu gāzesvadu un mūsu cerībām, ka šis vads no Krievijas uz Vāciju varētu tikt būvēts caur Latviju. - No pagājušā gada jūnija mūsu gāzes krātuve ir prioritārajās asīs, dabasgāzes iespējamie maršruti arī ir iezīmēti kā prioritātes caur Baltijas jūru vai caur Baltkrievijas un Polijas teritoriju. Mums nav jābūvē gāzesvadi, mums ir jānodrošina režīms, kurā šīs gāzesvads varētu tikt savienots ar mūsu potenciālajām gāzes krātuvēm. - Vai Piebalgs var kaut ko darīt? - Tas ir jādara nacionālajām valdībām. Viņš var pajautāt, ko tad esat izdarījuši. - Tad sanāk, ka viņš neko nevar mums palīdzēt šajā jautājumā? - Viņš var daudzos gadījumos paskaidrot, kas ir jādara. - Vienā no pēdējiem komentāriem teicāt par Latviju, ka tuvākajā laikā var draudēt enerģijas deficīts un valdībai nav stratēģiskas izpratnes par šo jautājumu. - Es tā neteicu, ka valdībai nav izpratnes, bet es aizrādīju, ka valdībai nav laika par to domāt, jo viņa ir aizņemta ar savām iekšējām krīzēm. - Piebalgam tika dota mazliet vairāk par nedēļu, lai sagatavotos. Vai viņš būs pietiekami spējīgs un kompetents parlamentāriešu priekšā? - Es domāju, ka jā. Viņa iepriekšējā pieredzē, gatavojot Latviju iestāšanās sarunām, šīs tēmas bija jāapgūst. Viņam bija iespējas diezgan labi izprast problēmas.