Aculiecinieks. Naudas sala latviešiem (30)

Par franču okupācijas gadiem Gērnsijas salā šodien vēl liecina franciski ielu nosaukumi, bet par pakļautību Lielbritānijai kopīgās svētku dienas, aizrautīga fanošana par futbolu, Blēra valdības lamāšana un karalienes pielūgsme. Tomēr bez aizsardzības un ārpolitikas jomām karaļnamam uz salas nav nekādas ietekmes. Gērnsiju – salu ar saviem likumiem, naudu un 50 000 iedzīvotāju par savu tagad sauc arī pieci tūkstoši latviešu. Šis skaitlis droši vien varētu būt arī lielāks, ja būtu jāatklāj to latviešu vārdi, kuri šajā ofšoru paradīzē reģistrējuši savus uzņēmumus. Divas pasaules – vieni šajā akmeņainajā salā cenšas noslēpt savus miljonus, otri, kas šeit strādā melno darbu, lai uzaudzinātu savus bērnus Latvijā. - Cik ilgi jau esi šeit? Ieva Kārkliņa: "No 15. maija." - Pirmā sezona? Ieva Kārkliņa: "Nē, jau trešo gadu braucu." - Kas ir tas iemesls, kāpēc šeit atgriezies? Ieva Kārkliņa: "Nauda. Nekas vairāk." Ieva Kārkliņa ir no Cēsīm, divu meitu māte. Jaunākajai septiņi gadi. Ar ģimeni gadā ir kopā trīs mēnešus, kad siltumnīcās ir tukšais laiks. Pārējā laikā no sešiem rītā līdz pieciem vakarā Ieva ir kopā ar Gērnsijas rozēm, kuru smaržu vairs nejūt. Ieva Kārkliņa: "Mēs dzīvojam šeit tādā vasaras tipa hotelī trīs meitenes vienā mazā istabiņā. Visādi dumji noteikumi. Atbrauc meitenēm pa vasaru strādāt bērni. Mamma savu dēlu savā hotelī ievest nedrīkst. Viņam ir jāstāv aiz sētas un jāgaida, kad mamma iznāks ārā parunāties." Irēna Sila: "Pirmajā gadā man asaroja šausmīgi acis. Tagad es to kaut kā vairs nejūtu. Meitenēm bija šausmīga alerģija, uz rokām plankumi sarkani un uz ausīm." Jūrmalnieci Irēnu garās stundas siltumnīcā nenogurdina. Rūdījums gūts, mājās strādājot par pārdevēju tirgū. Irēna Sila: "Man par pārdevēju strādājot tirgū, nedēļā sanāca 30 lati. Šeit man sanāk 200. Man ir 54 gadi. Kurš tevi darbā ņems? Neviens. Paprasa, cik gadu. Pēc tam prasa, kā jūs izskatāties? Un viss ar to ir. Darbu nevarēju dabūt nekur. Māja arī palika nepabeigta. Sākām celt, vīrs nomira. Dēlam arī tāda alga, par šoferi brauc, un tagad vismaz kādu naudiņu iedodu, lai varētu māju pabeigt." Pusdienas pārtraukums – pusstunda. Saimnieks gatavo kārtējo aprēķinu. Ēšanai siltumnīcas meitenes taupa. Nedēļā ir viena brīva pēcpusdiena, pāris kilometru tālajā Gērnsijas centrā reti kura ir bijusi. Vienīgā izklaides vieta – naktsklubs, jo teātru un koncertzāles nav. Antra Vaivare: "Visādi jau par mums runāja, ka esam visvisādas, ka mūs var nopirkt par vienu šņabja pudeli. Man bija kauns pateikt, kas es esmu un no kurienes esmu. Tagad es vairs nekautrējos un pasaku. Ir jau tā, ka nošķobās. Tā jau viņi te domā, ka esam atskrējušas te meklēt bagātus večus vai kaut ko tamlīdzīgu. Bet tomēr ar katru gadu vairāk viņi tā nedomā." Antra no savas pirmās darbavietas viesnīcas Gērnsijā aizbēga, jo tur lēto darbaspēku no Latvijas un Portugāles turēja badā un maksāja maz. Šā kroga īpašnieks Antru pieņēma darbā, piedraudot viņas bijušajam saimniekam ar policiju. Ar Gērnsijā trīs darbos nopelnīto Antra uztur savus vecākus un piecgadīgo dēlu Lielvārdē. Antra Vaivare: "Mana mamma viņam stāsta, kāpēc esmu šeit un kāpēc man šeit ir jābūt. Es ceru, ka viņam nekad savā dzīvē nevajadzēs braukt tālāk no valsts strādāt." Marijans Mezals: "Latvija visus mūs ir izdzinusi šādos meklējumos. Brauc sievietes, kurām mājās ir mazi bērni. Ja atstāj mazus bērnus, tad ko valsts ir darījusi, lai šāda situācija nebūtu?" Bijušais vēstures skolotājs tāfeli un mācību grāmatas ir nomainījis pret virtuves nazi un trauku lupatu. Marijans ir brokastu šefs Gērnsijas viesnīcā. Pēc konflikta skolā un neveiksmēm biznesā Latvija atstāta uz nezināmu laiku. Marijans Mezals: "Jocīgi ir teikt, ka skolotājs ar maģistra grādu cep olas, griež tomātus un dara visus pārējos virtuves darbus. Man bija tāda situācija, ka bija jāmeklē darbs. Es Latvijas politiku nepārmainīšu. Es vienīgi domāju, ko tie mūsu politiķi domā, vai mūsu valsts zels no tā, ka mūsu pelnītā naudiņa aiziet atpakaļ? Bankas plauks Latvijā? Tūrisms plauks? Es nesaprotu un neredzu jēgu ekonomiskai attīstībai. Gudri runā un dumi dara." Uz salas, kur trimdā Viktors Igo pabeidza savu romānu "Nožēlojamie", latviešu katru gadu paliek aizvien vairāk. Tagad pat Gērnsijas bibliotēkā esot pieejamas grāmatas latviešu valodā, tāpat kā anketas dzīvošanas atļaujas saņemšanai. Prestižās darbavietās – bankās strādā latvieši, kuri šeit ieprecējušies. Citos darbos, kā vien tajos, kuros paši gērnsieši negrib strādāt, letiņus neņem. Bāros, viesnīcās, celtniecībā un lauksaimniecībā strādājošie reti kurš zina, ka Gērnsija kā ārzonas teritorija bauda virkni banku un citu finanšu institūciju labvēlību. Šeit jebkurš var dibināt savu uzņēmumu, samaksājot vien nodevu par reģistrācijas vietu. Tam ir divi iemesli – lai nebūtu jāatklāj patiesie īpašnieki un lai maksātu vismaz trīs reizes mazāku ienākuma nodokli. Taču ir jābūt garantētai lielai peļņai, lai naudas dzenāšana uz salu un atpakaļ paredzamajiem nodokļu atvieglojumiem atmaksātos. Šā gada jūnijā salā reģistrēto kompāniju apgrozījums sasniedza 63 miljardus latu. Gērnsijas Uzņēmumu reģistrā atrodas ziņas par tūkstošiem firmu, kuru patiesie īpašnieki vēlas palikt anonīmi un legāli aizslēpjas aiz kādas ofšoru kompānijas bezizmēra muguras. Lai arī tālu no mājām, tomēr latvieši cits citu pazīst arī šeit. Signe: "Viens ir skaidrs – Andris Šķēle šeit nav atbraucis strādāt. Vismaz ne tādā izpratnē kā visi citi latvieši šeit strādā. Es nedomāju, ka Andris Šķēle šeit ir atbraucis atpūsties, jo tā nav sezona un nedomāju, ka šī vieta viņam varētu būt interesanta." Signe apkalpoja ekspremjeru franču restorānā Gērnsijā 15. aprīlī. Viņa saka, ka šis nav atpūtas mēnesis uz salas. Ieraksts restorāna grāmatā liecina, ka galdiņu pasūtīja kāds cits. Signe: "Bija viņš kopā ar pāris vietējiem diezgan augsta ranga biznesmeņiem no "Guernsey International Trusties Limited". Tepat mājo arī Latvijas digitalizētāju "Kempmayer Media Limited" lielākā īpašnieka daļu turētājs, kas izrādījusies tā saucamā "pastkastītes" firma. Vai tiešām pastu šeit brauc izņemt ekspremjers, kurš Gērnsijā šogad bijis vairākkārt? Bijusī amatpersona par savu naktsmītni uz salas izvēlējās viesnīcu ar zīmīgo nosaukumu "Vecā parlamenta ēka". Šā gada 17. jūnijs ir diena, kad galdiņu Gērnsijas viesnīcas restorānā pasūta viena no "Guernsey International Trusties Limited" amatpersonām. Restorānā strādājošā latviete precizē amatpersonas vārdu - Nagle. Ketija: "Šī gada 17. jūnijā, servējot savā restorānā, biju ļoti pārsteigta satikt Šķēles kungu, kurš parādījās sabiedrībā ar mūsu regulāro klientu." Tieši Maikls Neigls ir parakstījis "Kempmayer" lielākā īpašnieka finanšu dokumentus laikā, kad Latvijā Digitālais radio un televīzijas centrs slēdza skandalozo līgumu ar šo mistisko firmu. Kas kopīgs trīskārtējam Latvijas ekspremjeram, pie kura konsultēties joprojām dodas Latvijas vadošie politiķi, ar "Kempmayer" lielāko īpašnieku? Uz šo jautājumu nevēlējās atbildēt. Tikmēr citi Gērnsijā strādājošie atklāj mums savu vēlējumu zemei, kas viņus esot izdzinusi darba meklējumos, taču kurp viņi labprāt reiz atgrieztos: "Lai Latvijā varētu nopelnīt to pašu, ko Gērnsijā. Lai manam dēlam nekad nebūtu jābrauc prom no Latvijas pelnīt naudu iztikai."