Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/09/01/11351071t1h9ff4.jpg)
Jau pagājis kāds laiciņš pēc traģēdijas Svētciemā, kad īsi pēc Jāņiem tika sadurta un bojā gāja sešpadsmitgadīgā Sanda. Tomēr kaut kas to neļauj nolikt aizmirstības plauktiņā. Nākamnedēļ otrdien Vidzemes apgabaltiesā ir paredzēts skatīt krimināllietu, kurā divu cilvēku – Sandas un viņas brālēna – slepkavības mēģinājumā apsūdzēts meitenes kādreizējais draugs un abu meitiņas Ances tēvs Ingus Kiršs.
Protams, zinot, ka Limbažu rajona prokuratūra oktobrī ierosināja krimināllietu par ārsta profesionālo pienākumu nepildīšanu, jāsecina, ka šīs lietas izskatīšana nebūs tik gluda. Jo kas īsti ir Sandas nāves cēlonis – dūrieni vai arī mediķu neprofesionāla rīcība? Krimināllietas ierosināšana sacēla teju ažiotāžas vētru valsts masu informācijas līdzekļos, tas arī saprotams, jo ne tik bieži šādas lietas vispār tiek ierosinātas. Limbažu rajona virsprokurors Juris Sūrums ar savu 17 gadu ilgo darba pieredzi atceras, ka ik pa laikam ir saņemtas sūdzības par mediķu darbu, bet līdz krimināllietas ierosināšanai nekad nav nonākts. Jau tūlīt pēc tam, kad Sanda nākamajā rītā pēc ievešanas slimnīcā ar daudzām durtām un grieztām brūcēm nomira, mazpilsētā paklīda valodas, ka ar tādām brūcēm, kādas bija cietušajai, var nomirt grāvī, nevis slimnīcā. Bet, protams, ne jau valodu dēļ tika ierosināta krimināllieta. Krimināllieta ierosināta, apsūdzības nav uzrādītas 25. augustā Limbažu rajona prokuratūra saņēma iesniegumu no Sandas mātes Maijas Andersones par, viņasprāt, ārstu un policijas darbinieku nekvalitatīvo darbu. Tika ierosināta lieta, prokuratūra lūdza Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekciju izvērtēt Sandai sniegtās palīdzības kvalitāti. Tajā pašā dienā, kad inspekcija atsūtīja savu atzinumu, – 18. oktobrī - tika ierosināta krimināllieta. "Lasot inspekcijas secinājumus, pat nemediķis var saskatīt mediķu pieļautās kļūdas," saka Limbažu rajona prokuratūras prokurore Ilga Paegle, kura veic šīs lietas pirmstiesas izmeklēšanu. Cietušajai nav laikus veikta rentgena caurskate, neizprotama bijusi Limbažu mediķu attieksme, atsakoties no cita gadījuma sakarā slimnīcā ieradušās Katastrofu medicīnas centra ārstes piedāvātās palīdzības, bet vēlāk dokumentos norādot, ka tā ir saņemta. Prokurore sargā ar šo lietu saistīto ārstu vārdus, bet nu jau vairs nav ko slēpt, jo tie izskanējuši pa visu Latviju. Runa ir par slimnīcas ķirurgu Gundaru Drāznieku un anesteziologu reanimatologu Ēriku Baltalksni, kam naktī uz 27. jūniju bija dežūra. Prokuratūrā mediķi vēl nav iztaujāti, prokurore cer, ka tad, kad tas notiks, kāds godprātīgi izstāstīs, kas īsti tajā naktī notika Limbažu slimnīcā. "Es saprotu, ka cilvēki domā par to, lai nezaudētu savu darbu, par slimnīcas prestižu, bet, manuprāt, tas var notikt līdz zināmai robežai. Sanda ir mirusi, un ir jātiek skaidrībā, kas ir nāves cēlonis," teica prokurore. Patlaban nozīmēta tiesu medicīniskās komisijas ekspertīze, prokurore lēš, ka tai būs vajadzīgi savi divi mēneši. "Šobrīd vēl nevar pateikt, ka apsūdzības mediķiem noteikti tiks uzrādītas, viss atkarīgs no ekspertīzes rezultātiem, vai tie uzrādīs, ka mediķu darbība vai bezdarbība ir bijusi cēlonis cietušās nāvei," skaidro I. Paegle. Pants, par kuru ierosināta krimināllieta, paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, atņemot tiesības nodarboties ar ārstniecību uz analogu laiku. Paralēli prokuratūra izskatīs M. Andersones sūdzību par policijas rīcību, izvērtējot kārtības sargu darbību vai bezdarbību, neaizturot I. Kiršu vēl pirms nozieguma izdarīšanas, kad policijai tika ziņots par Sandas izvarošanu Jāņu vakarā. Nav komentāru! Iestādēs, par kuru negodprātīgu rīcību mirušās māte sūdzējusies, nesatieku runīgus cilvēkus. Jau tūlīt pēc notikuma jūnijā Limbažu rajona policijas pārvaldes priekšnieks Juris Runcis par to runāja nelabprāt, bet tagad viņam klusēšanai ir ļoti labs vairogs. Izrādās, Iekšlietu ministrijas personāla pārvalde toreiz pēc publikācijas "Vakara Ziņās" veikusi dienesta pārbaudi, sodījusi dažus darbiniekus. Kurus, pārvaldes priekšnieks nemin, jo pārbaudes dokuments ir ar ierobežotu pieeju. "Te rakstīts, ka, izsakot masu informācijas līdzekļiem savu viedokli par Kirša neaizturēšanu, esmu rīkojies neētiski, tādēļ šo notikumu nekomentēšu," J. Runcis parāda savu vairogu un secina: "Ja procesa virzītājs, izvērtējot visus materiālus, konstatēs kļūdas mūsu rīcībā, viņi pieņems lēmumu arī par mūsu atbildību." Limbažu slimnīcas galvenā ārste Viktorija Drāzniece, ja varētu, atteiktos no jebkādas sarunas par notikušo. "Bet tad jūs rakstīsiet, ka es nerunāju," viņa saka telefonsarunā. Un tā arī būtu. Viņa piekrīt tikties, savu sakāmo plašāk neizvēršot, ik pa brīdim piebilstot, ka to viņa nekomentēs. "Pašreiz man nav pieejama informācija par šīs lietas virzību, un, kamēr notiek izmeklēšana, es gribētu atturēties no komentāriem par lietas būtību un slimnīcas medicīniskā personāla rīcību. Varu vien atkārtot, ka meiteni slimnīcā neieveda veselu, viņa bija sadurta. Un viņu nesadūra ārsti vai māsiņas. Slimnīcas personāls sniedza palīdzību, patlaban mediķiem tiek izteikti ļoti smagi apvainojumi. Es pirmoreiz saskaros ar tik smagu situāciju, manā atmiņā nav tādu gadījumu, kad tiktu ierosināta krimināllieta, apšaubot mediķu darba profesionalitāti. Bet tagad notiek izmeklēšana. Ja mūsu slimnīcas darbiniekiem tiks uzrādītas apsūdzības un notiks tiesa, mēs ņemsim advokātus un savus cilvēkus aizstāvēsim. Latvija ir demokrātiska valsts. Kamēr nav notikusi tiesa, nevienu nevar saukt par vainīgu un man nav pamata kādu atbrīvot no darba. Un, ja arī kādu atzīs par vainīgu par to, ka mediķis ir kļūdījies, es ārstu trūkuma dēļ valstī pat neredzu iespēju viņu atbrīvot no darba. Kas tad slimnīcā strādās?" spriež V. Drāzniece. Kad magnetofons jau izslēgts, uzdodu vēl vienu jautājumu – ja toreiz, jūnija naktī, mediķi būtu varējuši zināt par krimināllietas ierosināšanu oktobrī, vai viņi nebūtu rīkojušies citādāk? Galvenā ārste kādu brīdi veras manī un atkal seko: "Nav komentāru!" Māte izpilda pēdējo mīlestības pienākumu pret meitu Saruna Sandas bijušajā mājā Svētciemā, kur joprojām dzīvo viņas meitiņa Ance, vairs nerit tik oficiāli, gludi, bezkaislīgi. Tikko veru durvis, tā tūlīt tieku aicināta skatīt Sandu vaigā videolentē, kas filmēta nedēļu pirms viņas nāves. Skatīšanos un sarunu nedaudz traucē Ance, viņa tinas Maijai ap kājām, runā savu bērna valodu, un var saprast, ka omi viņa sauc par mammu. Mazās pieskatīšanu uzņemas viņas vienpadsmitgadīgais onkulis, Maijas dēls - ir skolas brīvlaiks. Bet, kā jau piektdienas vakarā, gaidāms, ka Ancei būs vēl viena aukle – atbrauks Maijas lielā meita. Darbdienās mazā tiek vesta uz bērnudārzu, jo Andersoniem darāmā netrūkst savā saimniecībā. Tā ir saruna apkārt, ne par lietu, kāpēc esmu mērojusi ceļu. It kā negribas sākt uzplēst vecās rētas, bet Maija tam ir gatava. Jo patiesībā brūces nav vēl sadzijušas un, skatoties, kā attīstās notikumi, šķiet, tik ātri arī nesadzīs. "Mēs esam sākuši tiesāšanos ar ārstiem un to nepametīsim. Tas notiek mīlestības vārdā pret Sandu. Tas ir pēdējais, ko viņas labā vēl varam izdarīt – gūt skaidrību, kāpēc mana meita nomira. To darām arī tādēļ, lai citi, kas patlaban vai nākotnē būs atkarīgi no mediķiem, saņemtu profesionālu palīdzību," savas rīcības iemeslu skaidro Maija. Jau tūlīt pēc meitas nāves arī viņa dzirdējusi runas, ka tā bijusi ārstu vaina, kālab Sanda nomira, un pēc meitas bērēm valodas nerimās. Tad viņa nolēma šo lietu tā neatstāt. Maija vēl atceras liktenīgo 26. jūnija vakaru, kad pēdējoreiz runājusi ar meitu. "Viss būs labi," viņa teica, arī dakteris Baltalksnis teicis ko līdzīgu, sak, pulss ir stabilizējies, dzīvībai briesmas nedraud. Un Maija, kas nav panikas cēlāja, aizbrauca mājās, lai atgrieztos otrā rītā un uzzinātu, ka Sandas vairs nav. "Es taču nebūtu Sandu tur atstājusi, ja ienāktu prātā, ka ārsti var tik vieglprātīgi izturēties pret manu bērnu. Ja varētu iedomāties, ka viņi no ārpuses sašuj brūces un pat neiztaisa rentgenu! It kā ar aci no ārpuses varētu noteikt, kas viņai kaiš, kas tur iekšā notiek. Ja ārsti būtu pateikuši, ka viņi nevar, negrib neko darīt, mēs taču būtu Sandu aizveduši uz citu slimnīcu, mums bija 14 stundas laika," sevi šausta Maija. Jo īpaši sāpīgs viņai ir Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas atzinums, kuru lasot, Maija saprot, ko viņas meita juta, tonakt atrodoties mediķu rokās. Par to liecina pašu mediķu ieraksti, kuros ik pa stundai vai pāris secināts – Sanda nemierīga, sūdzas par sāpēm sirdī, sūdzas par sāpēm vēderā - un ik pa laikam seko ieraksts par pretsāpju līdzekļu injicēšanu. 27. jūnijā pulksten 7.30 ieraksts – stāvoklis pasliktinās, neilgi pirms tam iztaisīts rentgens. Ieraksts pēc pusstundas – stāvoklis ļoti smags, virs kreisās plaušas elpošanu nedzird. 9.10 tiek sākti reanimācijas pasākumi, vēl pēc pusstundas konstatēta Sandas nāve. Inspekcijas atzinumā secināts, ka iekšējo asiņošanu pēc precīzas diagnozes noteikšanas un profesionālas rīcības varēts apturēt operatīvā ceļā. "Un daktere Drāzniece vēl var sacīt – vai mēs esam kādi sadisti? Nu, kas viņi ir?" jautā māte, pārmetot sev, ka tonakt nav bijusi blakus meitai. "Es arvien esmu bijusi viņai līdzās, arī tad, kad dzima Ance. Ko viņa domāja tajā naktī slimnīcā, kad bija jāizcieš tādas sāpes?" māte atkal un atkal jautā sev un arī mediķiem. Medicīniskajā kartē ir atsauce uz Katastrofu medicīnas centra speciālistes konsultāciju un terapijas saskaņošanu. "Kāpēc šie meli? Acīmredzot sirdsapziņa nav tīra. Kāpēc mediķi atteicās no centra speciālistes padoma? Viņa taču varēja Sandu pārvest uz Rīgu!" Maijai neloģiski šķiet dažādos masu medijos izskanējušie dakteres Drāznieces argumenti – cietusī esot bijusi tik asiņaina, ka grūti bijis diagnosticēt vainu. "Vai tiešām visi slimnieki arī pēc avārijām slimnīcā nonāk tīri nomazgāti?" viņa jautā. * * * Runājot par kļūdām, ne reizi vien izskanējis: sak, Andersonu ģimenē bijušas audzināšanas kļūdas, kā tad tā - nepilngadīgam meitēnam pašam ir bērns. Par šīm kļūdām Maija joprojām maksā. Dūrējs par savu rīcību atbildēs tiesā. Kā būs ar posmā starp duršanu un nāvi iesaistītajiem, rādīs laiks.