Skatītāju emocijas zālē plūst pāri malām, un jau tā ģeniālie “Šreka” tēli, latviski runājoši, kļūst vēl mīļāki. Latviešu aktieri plecu pie pleca ar skaņu un dublāžas režisoriem un tulkotājiem veikuši milzu darbu. Tāpēc arī visu procesā iesaistīto pirmās emocijas pēc pirmizrādes ir aizkustinošas.
Katrīne Pasternaka, feju krustmāte: “Ļoti liels prieks. Ļoti liels prieks par bērniem un ļoti liels prieks par kolēģiem. Par iespēju.”
Gundars Āboliņš, Šreks: “Vislieliskākie darbi ir divi – Ēzelītis un Runcītis. Es noņemu cepuri savu kolēģu priekšā. Tas ir spoži, virtuozi. Tā ir tikai mārketinga sagadīšanās, ka Banderass ir slavenāks par Šogolovu šai ziņā vai Mērfijs par Skrastiņu.”
Pēteris Šogolovs, Runcis Zābakos: “Lai cik dīvaini būtu, parasti teātrī ir lampu drudzis, un tagad arī tā kā pats būtu filmējies.”
Ģirts Jakovļevs, karalis: “Galvenais, ļoti pozitīvi, ka bērni beidzot pēc ilgiem laikiem var skatīties un saprast filmu, ko rāda. Tas jau ir tas kolosālākais.”
Var jau teikt, ka tas ir tikai kārtējais triks, lai izvilinātu no mazuļu vecākiem vēl vairāk naudas, bet bērnības atmiņas par animācijas tēliem kā gandrīz dzīviem rotaļu biedriem naudā nav izmērāmas. Iespējams, latviski runājošais Šreks kļūs par mūsdienu bērnu mīļāko varoni, bet, aptaujājot aktierus, izrādījās, ka viņu topā mīļākās ir mūsu pašu latviešu multenes vai krievu animācijas tēli, kuri taču arī savulaik runāja latviski.
"Manā bērnībā visdrūmākajos padomju laikos krievu animācijas tēli – ezītis miglā, krokodils Gena, Pekausis un citi - visi runāja latviski. Beidzot latviski iemācījušies arī Holivudas varoņi. Tas priecē!"
