Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/09/01/11351948t1hd464.jpg)
Palaikam Latvijas sabiedrībā uzvirmo diskusijas par Latvijas vēstures jautājumu (ne)mācīšanu skolās un par to, ka nepieciešams ieviest atsevišķu mācību priekšmetu Latvijas vēsturē.
Par labu šim it kā pirmajā acumirklī saprotamajam, vienkāršajam un loģiskajam risinājumam tiek lietoti apgalvojumi: «Latvijas vēsturi zinās labāk», jārada «pietiekama bērnu politiski emocionāla piesaiste un tolerance pret savām tagadējām reālijām, kuras pārāk daudziem vēl tiek apgaismotas citas mums naidīgas informācijas telpās», «Latvijas vēstures zināšanu trūkuma dēļ jaunatne neprot izskaidrot Latvijai izteiktos pārmetumus un nespēj argumentēti diskutēt, skaidrojot 1. un 2. pasaules kara, kā arī citus 20. gadsimta notikumus Latvijā» u. tml.
Diemžēl šīs pieejas aizstāvji nemin konkrētus faktus, pētījumus vai pierādījumus, kas dotu pārliecību, ka piedāvātais risinājums noteikti uzlabos esošo situāciju.
Patlaban skolēni sāk mācīties vēsturi no 5. klases divas stundas nedēļā. 9. klasē skola var izlemt vēstures apguvei piešķirt vēl trešo stundu. Obligāta prasība ir Latvijas vēstures jautājumiem stundās veltīt ne mazāk kā trešdaļu mācību laika (210 stundu). Nākotnē plānots šo mācīšanas apjomu vēl palielināt, pievēršoties jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas vēstures jautājumiem sociālo zinību stundās, sākot no 1. klases.
Vēstures stundu laikā skolēni apgūst jautājumus par aizvēsturi Latvijas teritorijā, baltu un somugru sabiedrību krusta karu priekšvakarā, krusta kariem, Livoniju un tās kultūru, reformāciju Livonijā, Kurzemes hercogisti, Polijas–Lietuvas, Zviedrijas un Krievijas kundzības laiku, Pirmo nacionālo atmodu, Pirmo pasaules karu un Latvijas valsts izveidi, 20.–30. gadu Latvijas brīvvalsti, nacistiskās Vācijas un padomju okupācijas režīmu, Trešo atmodu u. c.
Vidusskolā šie jautājumi tiek apskatīti zinātniskākā līmenī. Vidusskolēniem jāvērtē dažādu etnisko, sociālo, ekonomisko un reliģisko faktoru ietekme uz Latvijas vēsturisko attīstību, lai spētu izvērtēt un argumentēti pamatot dažādu vēstures posmu ietekmi uz tagadnes situāciju Latvijā. Vidusskolā vēsture obligāti jāmāca ne mazāk kā divas stundas nedēļā un, ņemot vērā skolas izvēlēto izglītības programmu, šis stundu skaits var būt lielāks. Latvijas vēsturei jāizmanto vismaz 70 mācību stundas. Salīdzinājumam — mazāks stundu skaits tiek patērēts informātikas priekšmeta mācīšanai.
Lai veicinātu Latvijas vēstures apguvi, Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centrs regulāri un sistemātiski pārbauda Latvijas vēstures zināšanas ar eksāmena starpniecību 12. klasē un ieskaiti vēsturē un sociālajās zinībās 9. klasē. Šajā mācību gadā 9. klasei vēstures zināšanas tiks pārbaudītas īpašā vēstures eksāmenā. Iepriekšējo gadu pārbaudes darbos tika iekļauti jautājumi par 1905. gada revolūcijas notikumiem Latvijā, par jaunlatviešu kustību, latviešu strēlnieku gaitām, agrāro reformu Latvijas brīvvalstī, Kārļa Ulmaņa autoritāro režīmu u. c. Vidusskolas eksāmena testa daļā puse uzdevumu veltīti Latvijas vēsturei, kā arī vienā eksāmena sadaļā īpaši tiek pārbaudītas skolēnu prasmes analizēt vēstures materiālus, balstoties uz Latvijas vēstures avotiem un literatūru. Šādu pieeju turpināsim arī nākotnē.
Vidusskolas eksāmena rezultātu analīze liecina, ka skolēnu Latvijas vēstures zināšanas ir labas. Kaut vai 2004. gada vēstures eksāmena uzdevumu rezultātu analīze rāda, ka uz Latvijas vēstures jautājumiem skolēni bija atbildējuši labāk nekā uz Eiropas un pasaules vēstures jautājumiem. Salīdzinot datus ar iepriekšējo gadu centralizēto eksāmenu rezultātiem, skolēnu sekmes, risinot uzdevumus par Latvijas vēstures jautājumiem, ir uzlabojušās straujāk nekā Eiropas un pasaules vēsturē.
Izglītības satura un eksaminācijas centrs veicis arī citas aktivitātes, kuru mērķis ir veicināt skolēnu interesi un zināšanu līmeni par Latvijas vēstures jautājumiem. Kopā ar Latvijas Vēstures skolotāju asociāciju jau daudzu gadu garumā organizējam Latvijas vēstures olimpiādes pamatskolu audzēkņiem, bet, sākot ar šo gadu, paredzēta arī Latvijas vēstures olimpiāde vidusskolēniem. Esam līdzdarbojušies dokumentālās filmas «Latviešu leģions» koncepcijas izstrādē, palīdzējuši popularizēt skolās dokumentālo filmu «Sibīrijas bērni». Šomēnes skolās nonākusi mācību filma «Latvijas vēsture», kas ir pirmais šādā veida mācību materiāls, ko ir finansējusi Izglītības un zinātnes ministrija un sagatavojusi Latvijas Televīzija.
Mums ir pieredze, kas veidojusies 10 gadu garumā. Latvijas Vēstures skolotāju asociācijas un lielas daļas ar vēstures disciplīnu saistīto augstskolu mācībspēku viedoklis liecina, ka līdzšinējā pieeja devusi rezultātus un ļauj efektīvi skolēniem apgūt mācību saturu.
Neesmu pārliecināts, vai ir daudz cilvēku, kuri bez ārsta izglītības, zināšanām un pieredzes uzņemsies noteikt sev diagnozi, izrakstīt sev zāles vai veikt operāciju. Krietni lielāks ir cilvēku skaits, kuri ir gatavi uzņemties atbildību par skolēnu zināšanu uzlabošanu (vēstures priekšmetu patlaban skolās no 6. līdz 9. klasei apgūst 135 947 skolēni). Diemžēl šībrīža piedāvājums ir salīdzināms ar piedāvājumu nomainīt mājas fasādi, pirms ir izdomāts telpu plānojums un iekārtojums.
Ne tikai profesionāļi, bet arī Latvijas sabiedrība arvien biežāk pamatoti pieprasa pārmaiņas izglītībā veikt, balstoties uz pētījumiem. Tādēļ es gribētu aicināt politiķus un citus sabiedriskos darbiniekus neizmantot Latvijas vēsturi kā ķīlnieci, lai veidotu spīdošas vai mazāk piezemētas vārdu kaujas, un rast iespēju finansēt pētījumu, kurā būtu profesionāli izvērtēts, vai piedāvātā pieeja tiešām atrisinās konstatētās problēmas. Citādi notiekošais varbūt noder kā augsne politiskiem ķīviņiem par to, kurš kuru dokumentu ir parakstījis, bet noteikt nepalīdzēs bērniem gūt labākas zināšanas par Latvijas vēstures jautājumiem.
Paradoksāli, ka atsevišķā priekšmetā savas valsts vēsturi māca Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā, bet Lietuva, Igaunija, Vācija un citas Rietumeiropas valstis izvēlējušās integrēti pieeju.
IZM Izglītības satura un eksaminācijas centra vadītājs Māris Krastiņš