Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sāpes, dedzināšana, spiešana, kurkstēšana, burkšķēšana, ātras kājas - šīs un citas vēdera nedienas var piemeklēt katru. Kāpēc tās īsti rodas un kā no tām izvairīties, skaidrību līdzējis gūt Gremošanas slimību centra Gastro gastroenterologs Mārcis Leja.
Kā stāsta Mārcis Leja, dažādi vēdera darbības traucējumi skar lielu daļu cilvēku populācijas, un jāatzīmē, ka tie ne vienmēr uzskatāmi par slimību. Dažādi pētījumi liek nojaust, ka gada laikā šādas problēmas piemeklē katru otro, trešo no mums. Bet tikai neliela daļa cilvēku risinājumu meklē aiz ārsta kabineta durvīm. Tas arī ir saprotams, jo šīm problēmām mēdz būt pārejošs raksturs. Un ja vien sūdzības nekļūst par regulārām, bažām nevajadzētu būt pamata.
Tomēr, ņemot vērā, ka sarežģījumi ar vēderu rada ne mazums problēmu, to skaitā lielu diskomforta sajūtu, ir vērts ieklausīties cēloņos, risinājumu iespējās, kā arī pazīt signālus, kas vēsta par nopietnākiem sarežģījumiem.
Mokošais ugunskurs vēderā
Diezgan nepatīkamas sajūtas var radīt dedzināšana. To izraisa kuņģī esošās sālsskābes ieskriešana barības vadā, pa kuru uz leju virzās barība. Pati par sevi šāda kļūme, ja tā ir reta un īslaicīga, nav nekas bīstams, tiesa, ja vien tā nav kļuvusi par tendenci un neprasās pēc lietas apstākļu izmeklēšanas. „Robežu starp barības vadu un kuņģi veido noslēdzošs muskulis. Ja tā darbība ir traucēta un kuņģa skābe bieži skrien atpakaļ, radot komplikācijas un sūdzības, ir jādomā par ārstēšanu,” klāsta ārsts. Pēc viņa teiktā, gadījumos, kad kuņģa dedzināšana ir reta un gadījusies, piemēram, pēc kārtīgas ballītes ar grādīgu dzērienu un šašliku baudīšanu, no nepatīkamajām sajūtām var viegli tikt vaļā ar aptiekās nopērkamajiem bezrecepšu medikamentiem. Te gan ārsts stingri piesaka: „Šos medikamentus drīkst lietot tikai tad, ja dedzināšanas ir retas, to rašanos veicinājusi kāda atkāpe no ierastajiem ēšanas paradumiem. Turpretim, ja dedzināšana moka bieži, tad šo medikamentu pastāvīga lietošana ir kļūda. Tad, ļoti iespējams, nepieciešama nopietnāka ārstēšana.”
Dedzināšanu gadījumā uzmanīgāk būtu jālieto produkti, kas kairina kuņģa sālsskābes sekrēciju, kā arī produkti, kas var darīt vaļīgāku robežmuskuli starp kuņģi un barības vadu. Kuņģa sālsskābes pastiprinātu rašanos var provocēt kafijā un gāzētos dzērienos esošais kofeīns, stipra tēja, citrusaugi un to sulas, pipari, tomāti un to ēdieni. Tiem pievienojas arī svaigs piens, kas no vienas puses skābi neitralizē, taču spēj to arī stimulēt. Savukārt kuņģi noslēdzošo vārstiņu vaļīgāku var darīt trekni produkti. Tāpat negatīvu ietekmi atstāj alkohols. Šeit gan jāpiebilst, ka ne visi alkohola veidi iedarbojas vienādi, atšķirība var būt pat starp balto un sarkano vīnu. Risinājumu meklējot, nav teikts, ka kāds no šiem produktiem no ēdienkartes uzreiz būtu jāizslēdz pilnībā, kaut ierobežojumi nereti nepieciešami. Vienkārši vajadzētu pavērot, kas izsauc lielākas problēmas, un samazināt konkrētā produkta lietošanu. Līdzēt iespējams arī ar medikamentu palīdzību.
Ui! Satraukums gremošanas traktā
Kā nākamos Mārcis Leja min divus funkcionālus traucējumus. Ko tas nozīmē? „Pārspīlējot varētu teikt, ka tie vairāk uztrauc pacientus nekā ārstus, jo pēc savas dabas nav bīstami, ne ar ko īpašu nedraud un nesaistās ar paaugstinātu komplikāciju risku. Šie traucējumi – funkcionālā dispepsija un kairināts zarnu sindroms – var būt saistīti ne tikai ar ēšanas paradumiem un režīmu, bet arī ar stresa situācijām, pacienta personību un dzīvesveidu kopumā. Abu slimību mehānisma pamatā ir tas, ka gremošanas trakts ir pārlieku uzbudināts un jutīgs. Funkcionālā dispepsija, kas attiecas uz nosacīti nodalāmo augšējo gremošanas stāvu, var izpausties kā smagums, spiešana, slikta dūša. Savukārt vēdera apakšējais stāvs vairāk saistīts ar kairināto zarnu sindromu, kuru raksturo sāpes, diskomforts un bieži traucēta vēdera izeja – caurejas vai aizcietējumi,” klāsta ārsts.
Paši par sevi šie traucējumi nav bīstami, bet tie var sagādāt ne mazums nepatīkamu situāciju, kas nebūt nav iejūsminoši, ja mēdz atkārtoties bieži. Iespējams, risinājums nojaušams pašiem pārskatot savu dzīvesveidu, piepildot to ar trūkstošajām fiziskajām aktivitātēm un mainot ēšanas paradumus uz veselīgākiem. Bet tā kā katra pacienta veselības stāvoklis ir atšķirīgs, ne vienmēr izeju sniedz šīs universālās patiesības, tāpēc nevajadzētu kautrēties palīdzību meklēt pie ārsta. Jāteic gan, ka šādas vēdera kaites nav uzreiz viegli atpazīstamas un diagnosticējamas. Retos gadījumos aiz to simptomiem var slēpties arī nopietnākas problēmas, piemēram, graudaugos esošā glutēna (celiakijas slimība) vai pienā esošā cukura nepanesība, kad ēšanas paradumus jāmaina pilnībā.
Atsevišķos gadījumos sevi var pieteikt arī zarnu disbakterioze, kad gremošanas traktā izjaukts normāls baktēriju līdzsvars, par kuru var liecināt jau minētie signāli – sāpes, caureja, vēdera uzpūšanās. Taču tai, kā arī iepriekšminētajām kaitēm, mūsdienu medicīna šobrīd spēj līdzēt.
Burkšķ, pūšas un gāzējas Burkšķēšana, kurkstēšana, gāzēšanās, pūšanās var būt saistīta ar jau minēto kairināto zarnu sindromu, arī ar piena cukura nepanesību vai zarnu disbakteriozi. Taču pūšanos un gāzēšanos savā ziņā var uzskatīt par normālu ķermeņa reakciju, ņemot vērā, ka ir noteiktas produktu grupas – piemēram, svaigs piens, āboli, zirņi –, kas šīs problēmas var sagādāt daudziem. Kas ir to pamatā?
Izrādās, ka pienā vai, piemēram, saldos augļos esošais cukurs daudziem cilvēkiem var būt grūti pārstrādājams, jo organismam trūkst tam vajadzīgo fermentu. Kad ar cukuru īsti galā nav ticis kuņģis, tam klāt ķeras resnajā zarnā mītošās baktērijas. Tā visa rezultātā izdalās gāzes, kas rada nepatīkamo vēdera gāzēšanos un pūšanos. Kā ar to sadzīvot? Ja vien vēdera pūšanās nav bieža un pastāvīgi apgrūtinoša problēma, bet radusies, piemēram, pēc krišanas kārdinājumā saēsties lielu daudzumu ābolu vai plūmju, īpaši satraukties nevajadzētu un citreiz vienkārši jāievēro savs mērs. Taču, ja vēdera pūšanās kļuvusi par regulāru un nepatīkamu traucēkli, risinājums vaicājams ārstam.
Kā stāsta gastroenterologs Mārcis Leja, daudzos gadījumos var līdzēt diēta ar šķiedrvielām bagātu uzturu. Diemžēl ne vienmēr, ierobežojot to produktu patēriņu, kuri rada gāzēšanos, no šīs problēmas var izvairīties. Dažkārt to risināšanai jāizmanto medikamenti, jāveic izmeklēšana – varbūt kādu produktu organisms vispār nepanes.
Gremošanas traucējumi – burkšķēšana, pūšanās, smaguma sajūta var rasties arī pēc treknu ēdienu ēšanas. Trekni ēdieni daudziem šķiet ļoti garšīgi, bet jāņem vērā, ka tie ir kalorijām pārbagāti un organismam grūti izmantojami, tāpēc no tiem ikdienā būtu jāatsakās, priekšroku dodot veselīgākam uzturam.
Mūsdienās gan grēku krist garšas kārdinājumā var mazināt medikamenti, kas palīdz sagremot taukus, piemēram, pankreatīns, festāls, panzeroms. Tāpat kā visās lietās, arī ēšanā, protams, jāievēro mērs un pārlieku aizrauties ar gastronomiskām izvirtībām nevajadzētu. Taču medikamenti varētu būt izeja, ja vilinājums nav bijis atvairāms. Uzmanīgākiem vajadzētu būt tiem cilvēkiem, kuriem traucēta taukvielu uzsūkšanās, jo tādā gadījumā nepieciešama daudz nopietnāka ārstēšana.
Trauksme!
Kā skaidro Mārcis Leja, ja diskomforta sajūta saistībā ar vēderu reizēm pārņem jaunu cilvēku, satraukumam visbiežāk nav pamata. Daudz uzmanīgākam jākļūst pēc 45 gadu sasniegšanas, kaut vai tādēļ, ka uz to norāda statistikas dati par biežāku ļaundabīgo slimību izplatību. Trauksmes signāli, kas var liecināt par nopietnām problēmām, ir pēkšņas asas sāpes, novājēšana, mazasinība, rīšanas traucējumi un visdažādākā veida asiņošanas (arī kafijas biezumus atgādinošas masas atvemšana vai izteikti melna vēdera izeja, kad nav lietoti produkti, kas varētu būt cēlonis šādai vēdera izejai). Uzmanība jāpievērš arī tam, kādas slimības atrodamas ģimenes vēsturē. Ja trauksmes signāli ir parādījušies, ilgi negaidot, jāmeklē ārsta palīdzība –jādodas pie ģimenes ārsta vai uzreiz pie gastroenterologa, lai veiktu izmeklēšanu un uzsāktu vajadzīgo ārstēšanu.
Pēkšņu sāpju vai citu trauksmes simptomu parādīšanās gadījumā nepieciešams izsaukt ātro palīdzību. Piemēram, zarnas asiņošanas gadījumā var izrādīties, ka raizes sagādājis kāds traumēts asinsvadu mezgliņš, taču citā gadījumā var atklāties nopietnas slimības, kas no cilvēka neatkāpjas visu mūžu. Par šādām iekaisīgām zarnu slimībām Mārcis Leja zina teikt, ka izplatītākas tās ir rūpnieciski attīstītajās valstīs, piemēram, viņpus jūras – Zviedrijā. Taču mainoties dzīves stilam, tempam un prasībām, prognozējams ievērojams šo slimību pieaugums arī pie mums.
Iekaisīgo zarnu slimību grupā ietilpst divas slimības – Krona slimība un čūlainais kolīts. Papildus ģimenes ārsta novērošanai visiem šiem pacientiem vismaz reizi gadā vajadzētu apmeklēt gastroenterologu, jo nereti nepieciešams radikāli mainīt ārstēšanu, kā arī plānot kontrolizmeklējumus. Šobrīd Latvijā pieejamas praktiski visas metodes šo slimību ārstēšanai, kādas izmanto pasaulē, tiesa, ne visas no tām apmaksā slimokase.
Vēdera veselības baušļi
Kā pirmo faktoru, kas būtu jāievēro, lai vēders darbotos bez raizēm, Mārcis Leja min fiziskās aktivitātes: „Ja runājam, piemēram, par kairinātu zarnu sindromu, cietāku vēdera izeju, tas nozīmē, ka vēdera izeja ir kūtra. Regulāras kustības, piemēram, lēns skrējiens pusstundu dienā savā veidā ir arī zarnu masāža, kas spēj stimulēt vēdera izeju. Labi noder arī vēdera preses vingrinājumi, savukārt uzturā jālieto šķiedrvielām bagāta pārtika.” Fiziskās aktivitātes ir ieteicamas arī tad, ja ir kādas caurejas tipa novirzes, protams, ja vien caureja nav akūta. Fiziskām aktivitātēm piemīt arī nomierinoša iedarbība uz centrālo nervu sistēmu – tai problēmu risināšanā var būt nozīmīga loma.
Svarīga nozīme ir arī veselīga un pilnvērtīga uztura lietošanai ikdienā. Pēdējā laikā daudz dzirdēts par piena produktos esošo pienskābo baktēriju labvēlīgo iedarbību, kuras palīdz nodrošināt sekmīgu gremošanas sistēmas darbību, kā arī veicina labvēlīgu mikrofloru zarnu traktā. To nozīmi apstiprina arī Mārcis Leja, vien piebilstot, ka šo baktēriju loma dažkārt var tikt pārspīlēta. „Pasaulē ar to tiek nopietni strādāts, taču jāsaka, ka tā vēl nav vispārpieņemta taktika. Turklāt šīs baktērijas ir ļoti dažādas. Un tikai dažām no tām piemīt iedarbība pret patogēnajām jeb par sliktām dēvētajām baktērijām. Katrā piena produktā šīs baktērijas ir atšķirīgas, tāpēc kā lielisku un unikālu līdzekli visiem gadījumiem tās ieteikt nevar. Protams, zināms pozitīvs efekts šīm pienskābajām baktērijām patiesi ir, to uzņemšana organismam var būt pat ļoti noderīga, taču pieteikt to kā kliedzošu jaunumu nebūtu pareizi. Pienskābo baktēriju papildus uzņemšana varētu būt nepieciešama antibiotiku lietošanas laikā, kad medikamenti līdz ar sliktajām baktērijām nogalina labās. Šobrīd šīs baktērijas pieejamas arī preparātu veidā, kas nopērkami aptiekās,” klāsta speciālists.
Par vasaras sezonu runājot, Mārcis Leja atgādina būt uzmanīgiem, ēdot augļus un dārzeņus, un sekot, lai tie vienmēr – tāpat kā paša rokas – būtu nomazgāti tīri. „Mute ir viena no visnetīrākajām cilvēka vietām, jo ar uzturu nemitīgi uzņemam visdažādākās baktērijas – tiesa, ne patogēnās. Ja arī tā gadās, kuņģa darbības rezultātā tās tiek nobeigtas. Problēmas rodas tad, ja kuņģis ar šīm baktērijām tomēr nav ticis galā un tās nonāk tālāk zarnās un sāk vairoties. Tipisks piemērs tam ir tā dēvētā ceļojumu caureja – cilvēks aizbrauc uz Turciju, Āfriku vai Arābu Emirātiem, saēdas ēdienu ar ierastajam uzturam netipisku mikrofloru un nākošajā dienā mokās ar drausmīgu caureju... Parasti gan šādos gadījumos organisms pats drīz vien tiek galā, nākamreiz liekot būt nedaudz piesardzīgākam eksotikas vilinājumu izvēlē,” atzīst Mārcis Leja.
Par vēdera darbību mēdzam iedomāties tikai tad, kad tas sagādājis raizes. Bet priekšroku dodot veselīgam un aktīvam dzīvesveidam, kreņķi piemeklētu retāk. Lai vēders darbojas kā pulkstenis!
Ieva KRŪMIŅA