Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Atkal es nepaspēju laikā izpildīt darbu. Atkal es nokavēju sapulci. Ko vēl man ir jāpaspēj šodien izdarīt? Vai es paspēšu laikā nodot projektu? Kaut man pietiktu laika! Nē, es vairs negribu tādas mokas un stresu!
Laika plānošana?
Tādi un līdzīgi jautājumi un bažas ir piemeklējušas katru no mums. Izklausās cilvēcīgi, vai ne? Taču, ja tas atkārtojas bieži, tas mums sāk kļūt par nastu un ir traucējoši. Kur slēpjas šī “brīnumnūjiņa”, kas sakārtotu mūsu lietas mums iekšā un ap mums, lai mēs varētu gan pilnvērtīgi strādāt, gan padarīt iecerēto un arī pēc tam pelnīti ar prieku un mierīgu sirdi atpūsties?
Šo “brīnumnūjiņu” sauc par laika plānošanu. Vai mēs esam novērojuši, cik laika mums prasa viena vai otra uzdevuma izpildīšana? Cik ilgā laikā mēs nokļūstam no vienas vietas uz otru? Kas ir prioritārie darbi un kas otršķirīgie? Negribas sevi lieki piepūlēt un izveidot kādu shēmu savai dzīvei, jo mums nav laika noņemties ar tādiem sīkumiem, un dzīve galu galā ir tik mainīga!
Labi, ka kāds par mums ir “parūpējies”. Piemēram, tās ir dažādas mācību iestādes, kas mums, allaž rosīgajiem, piedāvā kursus laika plānošanā, lai kaut cik atvieglotu mūsu dzīvi. Daudzsološi skan: “Kursi augsta un vidēja līmeņa vadītājiem, kuru rezultātā jūs spēsiet operatīvi plānot darbu, izvairīties no stresa, degošām problēmām, spēsiet izpildīt vairāk darba mazākā laika sprīdī, efektīvi deleģēt darbus padotajiem, pielietot jaunākās laika plānošanas tehnoloģijas, atpazīt “laika zagļus”, atdalīt svarīgāko no otršķirīgā, taupīt, plānot, sadalīt, mērķtiecīgi virzīt laiku...” Ja ir grūtības plānot savu laiku, tad viena iespēja ir apmeklēt šos kursus. Tajos kopīgi ar pieredzējušiem pasniedzējiem (kas balstās ne tikai uz teoriju, kuru var izlasīt jebkurā grāmatā, bet arī uz praksi, kuru iegūst, strādājot ar dažāda līmeņa un jomu darbiniekiem) būs iespēja apzināties, iemācīties, patrenēties vai pilnveidot savas laika plānošanas prasmes ar lomu spēļu u.c. palīdzību. Un ja šos kursus pasniedz psihologs, tad viņš atklās jūsu personībai, temperamentam raksturīgāko un pieņemamāko laika plānošanas veidu.
Kas vēl var palīdzēt? Laika plānošanas palīgi. Labi, ja mums tādi ir. Katram savs, pieņemamākais, darba ritmam un dzīves veidam atbilstošākais.
Laika plānotājs
To pazīst ikkatrs. To var izvietot jebkurā sev piemērotā vietā – somā, uz galda. Tas vienmēr ir pa rokai – ceļā uz darbu, sapulcēs, darba kabinetā. Lieli un mazi, paredzēti detalizētai dienas, nedēļas vai mēneša plānošanai. Tajā kā uz delnas var redzēt savu dienu. Var salīdzināt, cik no iecerētā ir sasniegts? Dažiem tas ir vienīgais laika plānošanas palīgs. “Es cenšos plānot savu laiku, it īpaši darbā. Man ir dienasgrāmata, ar kuras palīdzību es plānoju savu darbu. Citu īpašu veidu man nav.”
Mobilie telefoni
Mobilie telefoni ir radīti ne tikai, lai mēs viens otru sazvanītu, bet arī, lai tie mums atgādinātu par mūsu pienākumiem. Atgādinājumi mobilajā telefonā ir skaļa lieta, bet tomēr noderīga. Ne katram tas var patikt. Telefons iepīkstas tieši tad, kad tu jau sen par to esi aizmirsis. Pīkstieni atgādina par nākamo darbu, par tikšanos ar kādu, par zvanu. “Tas ir mans iemīļotākais veids. Atgādinājumus mobilajā telefonā es uzstādu, piemēram, ja vakarā esmu mājās un man ienāk prātā kāda ideja, kurā es gribētu padalīties ar kolēģiem nākamajā dienā. No rīta, atnākot uz darbu vai runājoties ar kolēģiem, iepīkstas mans mobilais. Tas man vienmēr ir pa rokai un esmu pārliecināta, ka tad es neko neaizmirsīšu. Vai, piemēram, zvanu kādam, bet otrā galā ir aizņemts. Pa vidu ir tik daudz visvisādu darbu, tāpēc, lai neaizmirstu, ka man jāzvana atkārtoti, uzlieku atgādinājumu. Vēl atgādinājumus mobilajā lieku tāpēc, lai nekad neaizmirstu apsveikt savus draugus vārdadienā vai dzimšanas dienā!”
Zīmītes uz galda pie datora
Jauki, ka tādas ir – vienmēr pa rokai, un tās var mainīt, pielīmēt tā, lai nekad nepazustu no mūsu redzesloka. Turklāt vēl dažādās krāsās. “Man ir lapiņa, uz kuras vakarā es uzrakstu nākamajā dienā izpildāmos pienākumus. Kad diena ir pagājusi, es to izmetu. Tā ir “vienas dienas lapiņa”. Nākamai dienai rakstu jaunu. Šādu tradīciju esmu pārņēmusi no savas mammas. Taču man ir arī lielāka lapiņa. Uz tās man ir uzrakstīti lielāki mērķi – veselam gadam! Tā man parasti piesprausta pie ledusskapja. Katru rītu, pamostoties un ieejot virtuvē, es redzu šo lapiņu, kas man atgādina par maniem ieplānotajiem lielajiem darbiem un palīdz nenovirzīties no iecerētā.”
Rezerves minūtes
Interesanti, bet kādam palīdz tas, ja starp darbiem tiek atlicinātas rezerves minūtes. Piemēram, ja tikšanās ir sarunāta pulksten divos dienā, tad darbi tiek ieplānoti tā, lai tikšanās vietā būtu iespēja nokļūt piecpadsmit minūtes iepriekš. Šīs minūtes var pavadīt, sagatavojoties sarunai, vienkārši baudot skaisto laiku ārā vai tēju kafejnīcā. Tāpat arī kādam palīdz tas, ka nedēļā tiek ieplānots laiks “nekam”. To var izmantot nepadarīto darbu pabeigšanai vai atpūtai.
“Plānošana ir laika racionāla izmantošana. Racionāls dzīves veids ir panākumu atslēga,” to dzirdam mūsu uz racionālo domāšanu orientētajā sabiedrībā. Bet svarīgākais ir tas, ka mēs varam izdarīt izvēli, ko darīt ar savu laiku, līdz ar to – arī ar savu dzīvi! Tāpēc neaizmirsīsim par lietām, kas var mums palīdzēt skaisti dzīvot!