Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ziema nāk, līdz ar to arī aukstums. Tātad jākurina krāsns. Taču tā nav nekāds elektriskais sildītājs, kuru var ieslēgt un izslēgt. Krāsnij noteikti jāiztīra skurstenis, lai māja kādā dienā nenodeg.
Ar krāsni vien nepietiek
Ja vien māja nav pieslēgta centrālajai apkurei, tajā noteikti būs jārod vieta krāsnij. Ja būs krāsns, vajadzēs arī skursteni. Tādēļ, jau būvējot māju, jāzina, kādas apkures ierīces tiks būvētas, un atbilstoši tām jādomā arī par skursteņa izvēli. Iegādājoties krāsni veikalā, jāņem vērā, ka izgatavotājrūpnīcas instrukcijā norādītie parametri noteikti ir jāievēro. Nereti gadās, ka jau esošo skursteni vajag pagarināt, jo minimālais skursteņa garums labai vilkmei ir pieci metri, dažkārt pietiek arī ar četriem. Īsāks skurstenis savas funkcijas var arī nepildīt. Neievērojot skursteņa garumu, var nonākt pie tā, ka vilkme ir mazāka nekā gaisa svārstības telpā.
Taču vilkmi var ietekmēt arī netīrs skurstenis. Tas noteikti jātīra, pirmām kārtām jau tāpēc, ka šādu tīrīšanu paredz ugunsdrošības noteikumi. Dūmeni vajadzētu iztīrīt reizi gadā, kas arī novērsīs skursteņa aizdegšanās iespēju.
Cietais kurināmais uz cita veida kurināmo fona izceļas ar zemo cenu. Taču ne vienmēr ir iespējams nodrošināt krāsni ar kvalitatīvu materiālu, tāpēc rodas problēmas krāšņu sildvirsmu, cirkulāro sistēmu un skursteņa uzturēšanā un tīrīšanā.
Kāpēc deg skurstenis?
Lietojot nekvalitatīvu kurināmo, uz virsmām un dūmenī veidojas un nosēžas degšanas produktu nogulsnes – darva, kas neļauj vienmērīgi apsildīt sildvirsmu un ir arī ļoti korozīva pret metālu un bojā kaļķu javu, dūmvadus un skursteni. Pie dažādu nosēdumu veidošanās var vainot arī mitru malku – slapja malka degot veido vairāk nogulsnējumu nekā sausa.
Nosēduma slānis rada barjeru siltuma pārvadei starp kurtuvi un tās sienām, kas samazina siltuma atdeves efektivitāti. Uzkrājusies darva jeb katru dienu veido jaunu kārtu un draud aizdegties, apdraudot ugunsdrošību.
Ja krāsns pārkurināta, kas ir viens no biežākajiem ugunsgrēku iemesliem, ķieģeļos vai to starpās var rasties plaisas, kurās sakrājas gruži. Mūrējumam atdziestot, tas vairs nespēj atgriezties pamatstāvoklī. Ķieģeļi ir izkustējušies, un sliktākajā gadījumā skurstenis var arī aizdegties.
Aizdegšanās gadījumā septiņus astoņus metrus garš skurstenis deg aptuveni četras stundas. Taču skursteņa aizdegšanos nevar nepamanīt – māja dreb tā, it kā tajā būtu ietriekusies lidmašīna. Skurstenim jāļauj izdegt. Tajā nekādā gadījumā nedrīkst liet ūdeni, jo skurstenis ir uzkarsis, bet aukstais ūdens saplēsīs ķieģeļus.
Sargā sevi pats
Lai neradītu ugunsnelaimes draudus, krāsns priekšā grīda jāpārklāj ar degtnespējīga materiāla loksni. Bet, lai nejauši no krāsns izlēkusi oglīte neizraisītu ugunsgrēku, pie krāsns nedrīkst glabāt malku un citus degošus materiālus.
Labākai degtspējai no krāsnīm jāizgrābj pelni, bet jādomā arī, kur pēc tam tos izbērt – nenodzēstus izdedžus, ogles un pelnus aizliegts izbērt ēku tuvumā. Tiem nepieciešama speciāla vieta.