Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nereti no sievietēm dzirdēts: "Kas tu par vīrieti, ka pat naglu sienā nevari iedzīt?!" Tam, protams, var būt variācijas. Taču, lai iedzītu naglu, ieskrūvētu skrūvīti vai salabotu izlietni, vajadzīgs samērā plašs instrumentu klāsts.
Nieka 40 rīki
"Mēs ar skolēniem secinājām – kārtīga saimnieka darbarīku minimumu nevar noteikt, tā vienkārši uzskaitot. Proti, ja šo pašu jautājumu jautās, piemēram, metālapstrādes meistariem, viņi nosauks atšķirīgus instrumentus," stāsta būvamatniecības vidusskolas kokapstrādes nodaļas vadītājs, mēbeļu galdnieka amata meistars Ivars Tensons. Kokapstrādes nodaļas vadītājs ir uzskaitījis 40 kārtīgam saimniekam vajadzīgus instrumentus. Ja tie visi ir mājās, saimnieks var "justies puslīdz droši. Ja viņš sāks nodarboties vēl ar kaut ko specifisku, sarakstu var paturpināt. Viss atkarīgs no tā, cik augsts ir profesionalitātes līmenis un ko viņš grasās darīt".
Minētie instrumenti vairāk piemēroti mājas vajadzībām. Dzīvoklī vismaz pusi no tiem neturēs. "Dzīvoklī diez vai būs kāds ar šādu instrumentu nodrošinājumu. Ja viņš ir profesionālis, tad jau var sākt domāt par kādu mēbelīšu izgatavošanu," stāsta I. Tensons. Dzīvokļos pirmās problēmas jau rodas ar novietošanu. Mājās var izveidot savu darbnīcu, vismaz konkrētu darba vietu.
Pirmā prasība – darbagalds
I. Tensons uzsver, ka kārtīgam saimniekam noteikti jābūt kaut kādam darba galdam. Tas var būt arī ēvelsols. "Ja mēs gribam ko darīt, noteikti jābūt darba virsmai, uz kuras var knibināties, ko darīt," uzsver meistars. Ja grib kaut ko darīt, apstrādājamais materiāls ir kaut kur jāiestiprina. Ļoti svarīga ir arī instrumentu glabāšana. "Lai gan reti kurš to ievēro, instrumenti ir jāglabā ļoti saudzīgi un rūpīgi," norāda skolotājs. Vispirms jau tiem jābūt iespēju robežās labi pārskatāmiem un viegli atrodamiem. Nav svarīgi glabāt kādā konkrētā secībā, bet tā, lai saimnieks pats var viegli atrast.
Meistars stāsta, ka viņa vectēva darbnīcā, piemēram, kārtība bijusi tāda, ka vectēvs neskatoties ņēmis instrumentus, jo tie vienmēr bijuši savā vietā. "Vajadzētu tādu stabilu kārtību, lai instrumentus var viegli atrast. Nekas tā netracina kā pazudis vai nevietā nolikts instruments, ko nevar ātrumā atrast. Tas uzreiz paildzina darba izpildes laiku," stāsta meistars.
Mūsdienās pierasta lieta ir arī instrumentu kastes. Arī tajās instrumenti ir vairāk vai mazāk pārredzami. Minētā pārredzamība svarīga arī tāpēc, ka lielai daļai cilvēku ir izteikta redzes atmiņa. Viņš pēc redzes atceras, kur instrumentam jāstāv.
Mūsdienu pārmaiņas
Meistars domā, ka mūsdienās vīriešiem agrāk tik dārgos instrumentus reti kurš vairs tur mājās. "Padomju laikos bija pašam viss jādara. Tagad arī pie mums ir kā ārzemēs – darbnīcā stāv vairs tikai pāris kosmētikas pudelītes," stāsta I. Tensons.
Viņš domā, ka tas daļēji attiecināms arī, piemēram, uz automašīnām. Ja agrāk gandrīz katrs pats varēja savu mašīnu saremontēt, tagad, paceļot motora pārsegu, paveras aina, kur vairs neviens, izņemot specializējušos meistarus, neko nesaprot. Tāpat ir arī ar māju un dzīvokli – agrāk katrs pats savu izlietni remontēja, tagad vairs tikai pielabo, lai nav plūdi, un izsauc meistaru. "Reāli šī vajadzība pašam visu darīt ir zudusi. Instrumenti vairāk vajadzīgi cilvēkiem, kuri, piemēram, nodarbojas ar kokgriešanu vai ko tamlīdzīgu, kuriem tas ir hobijs," piebilst skolotājs.
Saimniecība
Metrmērs – jebkura darbība sākas ar mērīšanu. Ja grib kaut ko darīt, uzbūvēt, jāsāk ar materiālu, vietas mērīšanu. "Bez mērīšanas nekas nebūs. Tā nu tas ir," uzsver I. Tensons.
Leņķmērs – lai nozāģētu taisnā leņķī, vajadzīgs parastais leņķmērs. Lai nozāģētu 45° leņķī, šim nolūkam vajadzīgs speciāls leņķmērs. "Linolejs nopirkts, ieklāts, bet, lai mazgājot grīdu, nenosmērētu sienas, jāliek arī kājlīstes. Lai tās izzāģētu vajadzīgā leņķī, nepieciešams leņķmērs."
Bīdmērs – precīziem mērījumiem.
Figūrzāģis – lai izzāģētu dažādas liektas līnijas.
Akumulatora skrūvgriezis – līdzīgs urbjmašīnai, tikai urbja vietā liekamas skrūves. Līdz ar to skrūvēšana nav jāveic ar rokām.
Elektroslīpmašīna – ja kaut ko taisa, to vajag arī noslīpēt.
Leņķa slīpmašīna jeb fleksis – metāla griešanai.
Asināmā mašīna, slīpripa – sauc arī par smirģeli. Kaltu un citu priekšmetu asināšanai.
Rokas zāģis, fuksis – nelielu priekšmetu zāģēšanai.
Kalts – ja cilvēkam hobijs ir gatavot kaut ko no koka, viņam noteikti vajadzēs dažādus kaltus. Parastos apstākļos pietiks arī ar vienu. Piemēram, ja atslēga nosēdusies un jāuztaisa lielāks caurums.
Vīle – tā vienmēr jātur pie rokas. Ar to var pievīlēt arī to pašu atslēgu.
Īlens – izmanto gan caurumu veidošanai, gan precīzai līniju vilkšanai, jo ar zīmuli līnija var būt pārāk liela un neprecīza.
Uzgriežņatslēga – piemēram, ja pēkšņi sākusi tecēt izlietne. Tad noderēs tāda uzgriežņatslēga, lai pievilktu kaut ko.
Kazas kāja – tautā saukta arī par lauzni. Ar tās palīdzību var ērti izvilkt, piemēram, vecas naglas.
Cauruļatslēga – saukta arī par gāzes atslēgu. Ar to var skrūvēt caurules un tml.
Nazis – tam noteikti jābūt labam. I. Tensons iesaka armijas nažus, bet "ne no tā lētā gala. Labs nazis nemaksās mazāk par vismaz 20 latiem". Tāds nazis der, piemēram, elektrisko vadu tīrīšanai un griešanai.
Stiklgrieznis – ne visiem mājās ir pakešu logi. Un, ja ir koka logs un saplīst stikls, saimnieks vairumā gadījumu pats to nomainīs. Tad arī būs vajadzīgs stiklgrieznis.
Līmeņrādis – tas būs nepieciešams kaut vai, lai ledusskapi un veļasmašīnu pareizi noliktu.
Skrūvspīles – vairāk noder metāla apstrādei.
Līmes – tās vajadzētu dažādas, jo ir speciālas līmes kokam, plastmasai. Noder arī parastā PVA līme un tā saucamās superlīmes.
Krāsas, lakas – protams, kamēr nav zināms mērķis, nevajadzētu tās iegādāties lielos daudzumos. Bet, ja nopirkts, pārpalikumus ārā nevajag mest ārā. I. Tensons norāda, ka krāsas un lakas, pareizi uzglabājot, var saglabāt pat vairākus gadus.