Latvijā šobrīd ir četras pieczvaigžņu viesnīcas, sešas - četrzvaigžņu, 42 - trīszvaigžņu, 18 - divu zvaigžņu un septiņas viesnīcas ar vienu zvaigzni. Šīs vasaras situācija pierādīja, ka ar to ir par maz, jo Eiropas Savienības atvērtie vārti mūsu valstī iepludināja par 20% vairāk tūristu nekā pērn. Prognozes liecina, ka vēl par trešdaļu vairāk nodrošinās lētās aviokompānijas. Taču jau šovasar viesnīcu noslogotība sasniedza pat 90%.
Cik zvaigznīšu ir Latvijas viesnīcu tirgum?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Uldis Vītoliņš, Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors: „Ja viesnīca noslogota par 90 – 95%, grupas viesnīca vairs nevar uzņemt, var uzņemt tikai individuālos tūristus, līdz ar to, analizējot to, kas bija šogad, daudzas tūrisma firmas bija spiestas atteikt, jo viesnīcas nespēj nodrošināt pietiekamu vietu skaitu.”
Report.: Tūrisma aģentūras direktors norāda, ka visvairāk jaunu viesnīcu vajag Rīgā un Jūrmalā, jo tieši šīs pilsētas 85 procenti ceļotāju izvēlas par savu galamērķi Latvijā. Savukārt viesnīcu nozarē strādājošie norāda, ka tūrismam pie mums ir izteikti sezonāls raksturs un arī hokeja čempionāts 2006. gadā nav pietiekams iemesls, lai izvērstos jaunu viesnīcu būvniecības bums. Turklāt tas varētu novest pie tirgus pārkaršanas, jo līdzvērtīgā tempā neattīstās transporta satiksme.
Jānis Jenzis, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents: „Mēs nebūsim nekad tāds tūrisma galamērķis kā Parīze vai Londona, kurp katrs zemeslodes iedzīvotājs uzskata par pienākumu vismaz vienreiz dzīvē aizbraukt un paskatīties uz Eifeļa torni vai Lielo Benu. Šādas atrakcijas mums nebūs. Un, ja mēs nestrādāsim pie tūrisma produkta, tas vienā brīdī apstāsies un sāksies neliels kritums.”
Report.: Lai gan viesnīcu tirgus kopumā ir ļoti labi attīstīts, šajā sektorā ir vairāki mazapgūti lauciņi. Latvijā trūkst kvalitatīvu zema cenu līmeņa tūrisma mītņu – vienas līdz trīs zvaigžņu viesnīcu, studentu hosteļu un kempingu. Tāpat trūkst lielām konferencēm un semināriem piemērotu centru, kas noslogotu viesnīcas klusajā sezonā. Pēdējos divos gados Rīgas būvvaldē apstiprināti 26 viesnīcu un viesu namu renovācijas un rekonstrukcijas būvprojekti, vēl 16 ir izstrādes stadijā. Kā jaunbūves projekti atbalstīti divi - Teātra ielā 2/4 un Stūrīša ielā 50, jaunas viesnīcas projektē arī Elizabetes ielā 24, kvartālā starp Tērbatas, Blaumaņa, Barona un Dzirnavu ielu, kā arī kvartālā starp Elizabetes, Baznīcas, Brīvības un Dzirnavu ielu.
Jānis Jenzis, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents: „Šobrīd varbūt mīnuss viesnīcu sektoram ir tas, ka visas viesnīcas tiek celtas pēc vienas sejas ar minimālām atšķirībām, bet netiek domāts par īpašu piedāvājumu vai īpašu specializēšanos.”
Report.: Nekustamā īpašuma eksperti pieprasījumu pēc viesnīcas būvēšanai piemērotas zemes salīdzina ar pirms pāris gadiem piedzīvoto bumu daudzdzīvokļu māju celtniecībā. Tomēr, ja uzbūvē māju, to izpārdod un peļņa nāk ātri, bet viesnīcu bizness ir riskantāks. Lielākais pieprasījums ir pēc zemes centrā.
Undalgs Mētra, „Latio” nekustamo īpašumu tirdzniecības aģents: „Centrā ir maz zemes, ko varētu izmantot, tūlīt ceļot viesnīcu, ārpus centra ir vairākas vietas, kur cilvēki, uzņēmēji jau sagatavojuši zemi tieši viesnīcu celšanai, komunikācijas ir pievilktas, tajā pašā laikā, kamēr nav vienojušies ar konkrētu operatoru, vēl to neceļ, nedara.”
Report.: Viesnīcu nozarē strādājošie norāda, ka Latvija nespēj piedāvāt jau gatavas tūristu mītņu ēkas, taču tieši tās vēlas nomāt starptautiskie viesnīcu tīkli. Lai gan Rīgas mikrorajonos ir diezgan daudz dienesta viesnīcu, kuras var pārveidot un modernizēt, investori nav ieinteresēti to darīt. Gan viesnīcnieki, gan nekustamā īpašuma eksperti uzskata, ka pagaidām piemirsta, bet nākotnē perspektīva ir iespēja būvēt lielus un salīdzinoši lētākus laba servisa hoteļus Pierīgā, jo, piemēram, citviet Eiropā 30 – 40 minūšu brauciens no galvaspilsētas līdz viesnīcai ir pilnīgi normāla parādība.