/nginx/o/2018/09/01/11354455t1h47d5.jpg)
Saeimas kuluāros pusčukstus teiktais pateikts skaļi. Māris Gulbis un daži viņa domubiedri apsver, kad pamest "Jauno laiku", un jau pavisam atklāti runā par jaunas partijas veidošanu. Vai tas nozīmē Saeimas lielākās frakcijas politisko bankrotu?
- Kāpēc tieši tagad? - Tas jums ir jāprasa tiem cilvēkiem, kas tagad presē runā. "Jaunajā laikā" mūs vienoja no pirmās dienas kopēji mērķi un kopēji ideāli, tas mūs tur kopā. Mēs esam izveidojuši spēcīgu organizāciju ar labām demokrātiskām struktūrām. Mēs izdiskutējām, reizēm nākas strīdēties, bet, kā vairākums domā, tādu arī lēmumu mēs pieņemam. - Bet jūsu frakcijas biedri mēdz teikt, ka mazākuma vairākums. Tiem cilvēkiem, kas nav televīzijas ekrānos un neatbild uz žurnālistu jautājumiem par partijas virzienu, ir ļoti grūti un pat neiespējami pārliecināt jūsu partijas vadītāju. - Lēmumus mūsu organizācijā viens cilvēks nepieņem. Ir bieži gadījumi, kad viena ne no pirmajām personām partijā nāk pie manis vai pie citiem kolēģiem ar savām domām, ar saviem argumentiem, pakāpeniski pārliecina un beigās pārliecina visu grupu par viedokļa pareizību. Jebkurš var panākt, bet nav garantēts, un arī es ne katru reizi. Arī es esmu mazākumā. Bet tagad mēs esam opozīcijā. Opozīcijā, no vienas puses, darbs ir vieglāks, bet psiholoģiski ir daudz grūtāks. - Viens no veidiem, kā skaidri parādīt, ko gribat darīt, būtu ēnu kabinets. Kāpēc Mārim Gulbim nav izdevies pārliecināt partiju veidot ēnu kabinetu? - Lai pārliecinātu organizāciju, ir jānāk uz organizācijas sēdēm ar argumentāciju. Mēs par šo jautājumu runājām pēc plenārsēdes, un tiešām bija žēl, ka Gulbja kungs nebija atnācis uz sapulci, viņš būtu varējis savu redzējumu labāk pamatot. Es domāju, ka kaut kādā formā mēs to varēsim īstenot. Viss, kas šeit notiek, ir elementāri. Spiediens ir liels, arī valdošā koalīcija ļoti strādā ar visādiem argumentiem un citiem paņēmieniem, lai pārliecinātu, ka mūsu rindas ir jāatstāj. To es zinu, jo daudzi mūsu deputāti man stāsta. Spiediens ir liels, un līdz šim visi ir izturējuši, redzēsim, kā būs tālāk. - Politikas vērotāji saka, ka varbūt patiesībā "Jaunā laika" līderis ir zaudējis interesi par politiku un vairs nav tik aktīvs un pārējie neredz motivāciju aktīvi darboties. - Es neesmu to tādā veidā manījis, bet varbūt cilvēki pārprot to, ka pilnībā demokrātiskās lēmējinstitūcijas ir pilnveidotas un viens cilvēks nespēj vienpersoniski virzīt partijā. Tas ir kopīgs darbs. Tas nenotiek vienā sapulcē, kur atnāku ar savu dižo domu un visi leks aiz prieka, ir jāsāk soli pa solim, jāstrādā individuāli. - Par šo darbu mēs no Gulbja kunga dzirdējām interesantu citātu: "Mums ar valdi ir tāda vienošanās, ka nevaram izpaust konfidenciālu informāciju, kas attiecas uz kādreizējām Repšes darbībām." Kas ir šī konfidenciālā informācija un slepenā vienošanās valdē? - Es biju klāt sēdēs un nevaru liecināt par kādu slepenu informāciju, bet Gulbja kungam ir jāsaprot, ka strādāt organizācijā, kurā ir daudz cilvēku, personiskās patikas vai nepatikas nav primārās. Primārais ir mūsu kopīgais mērķis. - Tad nav tādas konfidenciālās informācijas? - Divu cilvēku individuālās attiecības nav noteicošais jebkurā politiskā organizācijā. Es vienkārši to nesaprotu. Man ar kolēģiem ir labas koleģiālas attiecības, bet es nekad neļauju, lai ierobežotu vai iespaidotu manu darbību politiskā partijā. Es ar visiem strādāju kā ar vienlīdzīgiem. - "Jaunais laiks" uztvēra kā ierobežojumu sev likuma grozījumus, kas ierobežo dubultpilsoņus. Tas attiektos arī uz jums. Ja likumu pieņemtu, vai jūs atteiktos no savas ASV pilsonības? - Jautājums ir jāprasa – kāpēc šādu likumu šobrīd Saeimā virza uz priekšu? Kā interesēs šāds likums ir? - Kā interesēs viņš ir? - Viņš nav latviešu interesēs. Mums lielākā problēma ir demogrāfijas problēma. Mēs lēnām izmirstam. Cerams, ka māmiņu algas tiešām palīdzēs, dzīves apstākļi arī atļaus cilvēkiem uzdrīkstēties otru un trešo bērnu laist pasaulē. Ārzemēs mums ir līdz pat 200 000 latviešu, kuri dzīvo rietumvalstīs, Krievijā. - Bet viņi nav deputāti. - Šie cilvēki vēl nav sadzirdējuši no Latvijas valdības: "Lūdzu, nāciet atpakaļ uz savu tēvzemi, nāciet uz Latviju, jūs esat gaidīti." Tas nav pateikts. Ja likumu pieņemtu, tas skartu ļoti mazu cilvēku loku, bet tas ir signāls, ka jūs neesat gluži tādi, kādi ir visi pārējie. - Tie ir jūsu argumenti, bet Tautas partijas argumenti ir, ka tas ir saistīts ar lojalitāti, ticību valstij. Tās ir divas pretējas puses. Es gribēju jums jautāt jūsu personisko attieksmi un atbildi, ko jūs darīsiet, ja šo likumu pieņems? - Ja es tagad no kaut kā atteiktos, vai ar to es būtu vairāk lojāls? Vai ar to es būtu vairāk latvietis nekā es šobrīd esmu? Gribot vai negribot tie, kas ir dzimuši trimdā un uzauguši, ir trimdā dzimuši un uzauguši. Nekas jau nemainītos. Lojalitāte nav mērāma kaut kādā papīrā. Es nekad neesmu noliedzis, kur esmu dzimis. Tāds es esmu. Ja kāds apšauba manu lojalitāti, tad aicinu skatīties, kā esmu balsojis Saeimā.