Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/09/01/11356104t1h2474.jpg)
No nākamās nedēļas Gaiļezerā operācijas nenotiks daudzās operāciju zālēs. No esošajām 16, strādās vien kādas divas vai trīs. Tas ir tāpēc, ka ārsti beidzot nolēmuši likt punktu trūdošajai medicīnas sistēmai un aicināt valdību to sakārtot. Kāpēc tik radikāls solis un ko tas nozīmēs pacientiem, to jautāsim Gaiļezera slimnīcas ārstam, anesteziologam Robertam Spručam.
- Jūs nākat no anesteziologu valdes sēdes. Vai valde atbalsta jūsu lēmumus šādi rīkoties? - Es sākšu ar to, ka mazliet precizēšu – nevis no nākamās nedēļas Gaiļezerā pārtrauks anestezioloģijas nodaļas darbu vai samazinās apjomu, bet tas būs no 13. oktobra, jo nākamnedēļ slimnīcu administrācijai tiks iesniegti nodaļas ārstu un māsu iesniegumi par patreizējā darba apjoma samazināšanu līdz ceturtdaļslodzei. Runājot par anestezioloģijas valdes sēdi, Latvijas anesteziologi saprot to, kāpēc mēs šādi rīkojamies. Anestezioloģijas valde atbalsta šādu pasākumu. Domāju, ka jebkurš Latvijas ārsts, kurš strādā, it īpaši tie, kas saskaras ar neatliekami smagu pacientu ārstēšanu, strādā intensīvās terapijas nodaļās un arī anestezioloģijas nodaļās, ļoti labi saprot, kāpēc mēs to darām un kāpēc beidzot šis brīdis ir pienācis, kāpēc tas ir jādara. - Kāpēc man kā pacientam būtu jāpiekrīt, ka ārstiem tiešām ir pienācis tas brīdis, ka viņi nevar vairs ilgāk klusēt? - Ja mēs runājam par situāciju, ka mēs pārejam strādāt uz ceturtdaļslodzi, mēs varētu runāt arī savās interesēs, jo mēs arī esam šīs valsts iedzīvotāji un mums arī ir jārūpējas par to, lai mūsu ģimenes būtu nodrošinātas, dzīvotu labklājībā. Ārsti un māsas strādā vairākos citos darbos, lai nodrošinātu ģimeni un medicīna nevienam nav iztikas avots. Ja jums kā pacientam liekas, ka ir nosaukums "ārsts", tad ārsti būvē mājas un ir miljonāri, tad jūs smagi maldāties. - Ja ārsts strādā nevis vienu slodzi, bet jau otro vai trešo diennakti pēc kārtas, ar kādām sekām šādā situācijā var nākties saskarties? - Pieaug bīstamība jums kā pacientam saņemt kādas papildus komplikācijas no ārstniecības procesa, kas jums tiek piedāvāts. Kā vienkāršu piemēru var minēt, ka tālsatiksmes autovadītājiem neļauj braukt ilgāk par astoņām stundām, lai neapdraudētu apkārtesošos cilvēkus. Uz doto brīdi mēs kā ārsti strādājam vienu diennakti slimnīcā, nākošo diennakti mēs vēl strādājam plānveida anestēzijā, vakarā ejam uz kādiem citiem darbiem un tā mēs dzīvojam diendienā strādājot. Ja mēs neesam pietiekami atpūtušies, tad jums kā pacientiem ir stipri lielāks risks, ka jūsu ārstēšanās var komplicēties ar kādiem sarežģījumiem. - Ir izskanējušas arī tādas bažas, ja veselības aprūpes sistēma netiks sakārtota, Latvija pazaudēs daudz jaunu un spējīgu ārstu, kas vēlas strādāt nevis zāļu firmās, bet brauks strādāt uz Eiropas slimnīcām. Vai šīm bažām ir pamats? - Daļēji ir un daļēji nav. Ja runā par patreizējo veselības aprūpes sistēmu, tad bažām ir jābūt. Kaut vai tagad pārejot strādāt uz ceturtdaļslodzi, mēs vienkārši parādām ar ko tas var beigties tuvāko divu gadu laikā, ja nekas netiks radikāli mainīts. Vai ārsti ir gatavi braukt uz ārzemēm? Jaunie ārsti ir gatavi braukt, jo mūsu sertifikāti tiek atzīti, valodu zināšanas ir pietiekoši labas un mums nav problēmas to darīt, bet jautājums – vai mēs to gribam. - Vērojot politiķu attieksmi pret ārstiem, ir bijuši medmāsu protesti, viena un otra slimnīca cenšas pievērst sev uzmanību, vai jums ir kāds skaidrojums, kāpēc politiķi nav ieklausījušies? - Īsti skaidrojuma man nav, jo kaimiņvalstī Igaunijā jau desmit gadu garumā politiķi atbalsta, lai pacienti saņemtu augsta līmeņa kvalitatīvu medicīnu. Īsti nevaram izskaidrot, kāpēc joprojām šajos gados valsts nav pacientam pateikusi, ko un par cik viņa maksā, kas īsti tiek apmaksāts no valsts un ko pacients maksā pats. - Teorētiski valsts saka, ka mums medicīna ir bezmaksas. - Tāpat teorētiski saka, ka visus šos desmit gadus ar veselības aprūpi mums viss ir ļoti labā kārtībā un reformas ir ļoti labas. - Kādu jūs redzat piedāvājumu, ja naudas ir tik, cik ir? Tā problēma ir naudā vai pašā sistēmā? - Pirms atbildu uz šo jautājumu, gribu vēl akcentēt to, ka mūsu akcija ir vērsta vispirms pacientu interesēs. Mūsu uzdevums ir, lai pacientam, kurš saskaras ar pēkšņu veselības sarežģījumu un viņam ir jāārstējas slimnīcā, jāveic kāda operācija, nebūtu bailes nokļūt slimnīcā. Pacients nokļūstot slimnīcā baidās no tā – kam, cik un par ko būs jāmaksā un ne slimnīcas kasē bieži vien. Tas mazāk uztrauc maksātspējīgus pacientus, jo viņi spēs segt šīs izmaksas. - Varbūt valstij vienkārši ir bail pateikt, cik ir tā summa, kas pacientam pašam ir jāmaksā un cik ir tā summa, kuru valsts pati ir spējīga samaksāt? - Tieši tā, jo mums teorētiski ir valsts apmaksāta medicīna. Ja jūs jautājat mums par to, vai mums ir kādi konkrēti ierosinājumi, tad šovakar nav mūsu uzdevums teikt, ka visu vajag salauzt, visu vajag iznīcināt. Cilvēki, kas ir kompetenti šajos jautājumos, pietiekami labi saprot šīs problēmas. Latvijā ir ļoti spēcīgi veselības aprūpes administratori, viņi ir ļoti zinoši cilvēki. Mēs esam viņu pusē. Mēs jūtam, ka mūsu slimnīcas administrācija labprāt kaut ko darītu lietas labā, bet arī viņa īsti nav spējīga to darīt, jo ieslēdzas politiskais līmenis – ministrijas, deputāti. Tas ir tas, par ko jūs arī jautājāt. - Jūs esat gatavi sēsties pie sarunu galda aicināt atrast risinājumu? - Ir iespējams iezīmēt vairākus punktus, kurus varētu diskutēt un kurus varētu uzlabot. Risinājums ir, jo Latvija jau nav izolēta valsts ES. Mums ir jāatceras, ka mēs tomēr esam Eiropas Savienībā un tur šie risinājumi ir.